Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Broms 2017. gada 04. maijs, 02:07:44
-
It kā rīkojojos tā, kā mīlošam tēvam pienākas....
Priekšvārds.
Kopš bērnības meitā esmu centies ieaudzināt egosismu. Veselīgu egoismu, kas paredz to, ka ne vienmēr dzīvē notiek pēc uzrakstītām notīm.
Meitiņ, Tu tikai mācies! Pārējo nodrošināšu. ...cepuri nost, kāju virsū - RTU 12/1 - budžetā!
Rezultāts.
Man sagribējās sniegt to, kas man manā jaunībā bija tikai manos sapņos - autovadītāja apliecība=sava mašīna!
Ok, pēc viena skarbā soda braukšana kļuvusi prātīgāka. Kā nu ne - uz mēnešbiļeti pārsēsties nav patīkami..
Vecākos bliež pārliecību par to, ka izdevumiem pietrūkst. Tas nekas, ka labi apzinās reālās saistības.
Kur beidzas vecāku rūpes un kur turpinās skarbums pret bērnu?!
Savu, to pašu mazo, ņurdošo un nedaudz par plaukstu lielāko... un kurš pieprasa visādus vipendronus?!
Pie kam vipendroni, izrādās, ir tikai manā prātā...
an nepatīk raudošas sievietes! / nē, asaras nav manipulācija/
Bet viņas to izmanto.
Un kuras gan lutināt, ja ne savas mīļās..
Plast(i)līns.
-
Hmm, varbūt bērna vietā ir jau pieaudzis cilvēks, ne vairs bērns,
ja students, tā vajadzētu būt...
-
naiva un un gudra....
Man grūti pieņemt to, ka meita ir sieviete... es joprojām gribu mācīt un paskaidrot..
-
Nu jau par vēlu mācīt un pamācīt. Tagad savas problēmas jāmācās risināt pašai. Galvenais, lai meita zina, ka uz vecāku padomu un atbalstu var paļauties.
Brom, Tev mājās patriarhāts? :)
-
Nu jau par vēlu mācīt un pamācīt. Tagad savas problēmas jāmācās risināt pašai. Galvenais, lai meita zina, ka uz vecāku padomu un atbalstu var paļauties.
Man arī vecākais bērns vienreiz uzrēca "PIETIEK! ES TEVI REDZU, TU SLĒPIES AIZ KRŪMA! NESTAIGĀ PAKAĻ!" un tad nāca partnerattiecības... . Jā, druskciņ :blushing: safabricētas. A ko??? Tagad tētukam jāzvana saskaņā ar iekšējo standartu grāmatu. Šeit seko deja "Man patīk kusties, kusties!", Nu šitā:
-
Atvainojos par tiešumu, bet - bezbērnu/mazbērnu sabiedrības problēma (protams, - ne vienīgā). Ja ienākumu līmenis ģimenē, izdalīts ar cilvēku skaitu, trāpa tur, kur uz skalas ir segments ar nosaukumu "pieticība", tad jau stingri agrāk par studiju gadiem pat meitenes jau zina, ka lutināšanas no vecāku puses nebūs, to biš, - jau 16 gados saprot, ka jāpanāk viss būs pašai. Citastarpā, pieticība ir tas burvīgais faktors, kam pateicoties uz šīs pasaules un šajā sabiedrībā vēl ir ģimenes dzīvei, laulībai un bērnu audzināšanai derīgas un uz to tendētas jaunas meitenes.
-
piekusu :rat:
-
Citastarpā, pieticība ir tas burvīgais faktors, kam pateicoties uz šīs pasaules un šajā sabiedrībā vēl ir ģimenes dzīvei, laulībai un bērnu audzināšanai derīgas un uz to tendētas jaunas meitenes.
Es uzskatu, ka meitenēm ir jāmācās un jāspēj sevi nodrošināt, jo dažām tas princis baltā zirgā tā arī neatjāj un bērnus nesagādā. Turklāt jābūt rezerves spilvenam, ja nu kas dzīvē notiek, lai nav jāpaliek ar pliku dē bez iespējas nopelnīt sev iztikas līdzekļus.
-
Es uzskatu, ka meitenēm ir jāmācās un jāspēj sevi nodrošināt, jo dažām tas princis baltā zirgā tā arī neatjāj un bērnus nesagādā. Turklāt jābūt rezerves spilvenam, ja nu kas dzīvē notiek, lai nav jāpaliek ar pliku dē bez iespējas nopelnīt sev iztikas līdzekļus.
Tā jau ir cita tēma, - par to, kādi izaug vīrieši? Nu, un drusku arī par to, vai un cik šajā sabiedrībā ir pieņemts palīdzēt vienam otram?
-
Vecākiem ir viena baisa problēma - sen aizmirsies, kā paši jutāmies, kādus umurkumurus taisījām, kā finglierējām budžetiņu. Un par visu arī atbildējām. Ne tik sen mediķiem bija tikai divas iespējas piepelnīties - par sanitāru (vecākos kursos-medbrāli) vai pa naktīm vagonus kraut. Tagad tie paši senči, kas paši vagonus krāva, krīt ģībienā un prostrācijā, ja atvasei nav jaunākie gadžeti, autiņi vai ja pa vasaru kādā birojā papīrus jāpabīda. Un ja lidiņā traukus jānovāc, tad ir pasaules beigas - kā tad nu visu dienu uz kājām, kā tad smalkais manikīrs.
-
Īsti autora domu nesapratu, bet, atbildot Luīzei, uzskatu, ka nekas tāds nav jāmāca. Kamēr vari, tikmēr atbalsti. Kaut visu dzīvi - ja tētim ir nauda un viņš par to jūtas labi, neko sev neatņem un meitai nepārmet.
-
Pārsvarā jau ar to pāraprūpi vecāks kompensē
ko gribētu s a v ā dzīvē... ;)
Atceros, kā tukkungs dēliņam pirka autovadāmās mašīnītes un
pats ar tām stundām spēlējās :D :D :D
-
Īsti autora domu nesapratu, bet, atbildot Luīzei, uzskatu, ka nekas tāds nav jāmāca. Kamēr vari, tikmēr atbalsti. Kaut visu dzīvi - ja tētim ir nauda un viņš par to jūtas labi, neko sev neatņem un meitai nepārmet.
Ir variants Nr. nākošais un cits. "Pieugušiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi paši nopelnīt, es naudu nedošu. Mazbērniem kko izmaksāt, - vienmēr, kad vien ir tāda iespēja."
-
Īsti autora domu nesapratu, bet, atbildot Luīzei, uzskatu, ka nekas tāds nav jāmāca. Kamēr vari, tikmēr atbalsti. Kaut visu dzīvi - ja tētim ir nauda un viņš par to jūtas labi, neko sev neatņem un meitai nepārmet.
Vispār pieaugušam cilvēkam derētu gan vismaz savas vajadzības un vēlmes spēt nodrošināt un spēt saskaņot ar savām iespējām. :)
Laikam ritot lomām nāktos mainīties - no ņēmēja kļūstot par devēju...
-
Šā lēnu garu atžirgšu un iekomenēšu.
Tukiene/tukene/ uztvēra domu.
Negribu lai mani izmanto, bet gribu lutināt.
-
Jā, es tomēr arī palīdzu ... Bet par vipendroniem - ne centa. Vipendronus lai paši apmaksā. Piedalos tikai tajos projektos, kuri ietilpst sadaļā: "Personības attīstība un dzīvei nepieciešamo izglītības, prasmju un iemaņu apgūšana."
-
Nu, ja redzi, ka jaunais cilvēks ir ar saprātu, tad var arī kādu projektu nosponsorēt vai, veku kā Mao, iepartnerēt. Tas ietilptu Zigfrīda kategorijā par izaugsmi.
Nuja, sievietēm lutināšana citādi izpaužas - pašceptos pīrādziņos, soļankā, apgādē ar garminējumiem, vilnas zeķēm un džemperiem :).
-
Es uzskatu, ka meitenēm ir jāmācās un jāspēj sevi nodrošināt, jo dažām tas princis baltā zirgā tā arī neatjāj un bērnus nesagādā. Turklāt jābūt rezerves spilvenam, ja nu kas dzīvē notiek, lai nav jāpaliek ar pliku dē bez iespējas nopelnīt sev iztikas līdzekļus.
citai atjāj un sagādā un pēc tam tāpat arī aizjāj(as)
-
Atvainojos par tiešumu, bet - bezbērnu/mazbērnu sabiedrības problēma (protams, - ne vienīgā). Ja ienākumu līmenis ģimenē, izdalīts ar cilvēku skaitu, trāpa tur, kur uz skalas ir segments ar nosaukumu "pieticība", tad jau stingri agrāk par studiju gadiem pat meitenes jau zina, ka lutināšanas no vecāku puses nebūs, to biš, - jau 16 gados saprot, ka jāpanāk viss būs pašai. Citastarpā, pieticība ir tas burvīgais faktors, kam pateicoties uz šīs pasaules un šajā sabiedrībā vēl ir ģimenes dzīvei, laulībai un bērnu audzināšanai derīgas un uz to tendētas jaunas meitenes.
Tu piedāvā būt dzīvu vecāku bārenim?!
Zigi, es jau preventīvi atvainojos, bet
... pī...pī...pī,... .ļe...pī ... .uj, Tu, ļe,..bal., uj.
Tak ne ne jau par prāta išanu tēma.
Mērķis nav dzenāt meitu skrandās un bez kosmētikas.
Aj, Mao jau pateica
-
citai atjāj un sagādā un pēc tam tāpat arī aizjāj(as)
Tur jau tā lieta. Tāpēc jābūt spējīgai pašai sevi (un bērnus) apgādāt.
-
Brom, Tev mājās patriarhāts? :)
Man patiktu, ja svaru kausi uz to pusi kaut tikai pasvērtos :)
-
Negribu lai mani izmanto, bet gribu lutināt.
Jāizrunājas kā diviem pieaugušajiem un jānosprauž kādas robežas.
Un kad Tev būs vēlme, tad varēsi “lutināt“ :)
Bet vispār... pārsvarā tiek runāts par nelabvēlīgo iespaidu personības
veidošanās procesā par pienācīgi neaprūpētiem bērniem.
Diemžēl, pāraprūpe personas izaugsmei nav mazāk postoša.
Bet jebkurš normāls vecāks jau vēlas,lai bērnam būtu vieglāk,labāk, vairāk...
Mēra sajūta, tas būtiski.
-
Mērķis nav dzenāt meitu skrandās un bez kosmētikas.
Re, kā laiki tomēr mainās. :) Man vecāki nekad un neko no kosmētikas nav pirkuši. Un tālajā jaunībā kaut ko mugurā velkamu bieži margoju pati, jo veikalos neko lāga nopirkt nevarēja.
-
Nekas baisi briesmīgs manā mūžā nav noticis dēļ tam, ka strādāju un mācījos - tupeles, zeķes un desmaizi sapelnīju pati. Par kosmētiku domāju pēdējokārt. Tiešām tā meita tik briesmīga, ka bez kosmētikas ne soli?
-
Vispār jau bērnus audzina citai - viņu pašu ģimenei
un oi,oi,oi, ja znots nebūs spējīgs tā lutināt ;), būs probļems...
-
Nekas baisi briesmīgs manā mūžā nav noticis dēļ tam, ka strādāju un mācījos - tupeles, zeķes un desmaizi sapelnīju pati. Par kosmētiku domāju pēdējokārt. Tiešām tā meita tik briesmīga, ka bez kosmētikas ne soli?
Tu par kuriem laikiem tagad runā? Pēckara 50gadi?
-
Jā, strādāja. Pelnīja ļoti labi. Protams - atspaids jūtams. Bet tad, kad darbs sāka traucēt mācībām, liekais tika atmests. Klātiene "izrādījās" svarīgāka.
Un, fck, kas tā par figņu -"tad, kad mēs augām?".
Kāpjam kokos! A ko? Katru bērnībā ir lācis plosījis.
Pēc tam, kad savāca uz pirmās nakts tiesību pamata, arī sekss bija un bērni dzima. Tagad bērniem klārēt ka tas ir ok?!
-
Nesatraucies, Brom. Mēs te tikai ar pieredzi apmaināmies nevis Tevi audzinām. :)
-
Jo ilgāk dzīvoju, jo skaidrāka ir viena lieta - palīdzību sniegt tikai tad, kad lūdz (īpašos gadījumos tad, kad redzi, ka cilvēkam izmisīgi vajag, bet palūgt nevar), padomus - arī tieši tad, un vēl 2x jāpadomā. Tas viss attiecas uz personības izaugsmi un dažādu dzīves prasmju apgūšanu. Ar nevajadzīgu labsirdību mēs to vienkārši bremzējam.
Pieauguša cilvēka lutināšana, lai cik jauki izskatās, diemžēl ir vajadzīga pašam vecākam ego apmierināšanai.
-
Nesatraucies, Brom. Mēs te tikai ar pieredzi apmaināmies nevis Tevi audzinām. :)
Par to jau stāsts. Vai pieredzi vajag piespiest atkārtot?
-
Brom - atslābsti. Katram savs. Runa jau tikai par līdzsvaru. Un ja vajadzēs, manējie arī kokā uzkāps, izdzīvos bez nagu lakas, zeķbiksēm un gadžeta. Tas nenozīmē, ka atbraucot uz pāķiem nedabūs savu misku ceptas gaļļītes ar marinētām beciņām, vai ka dzīvokli Rīgā izīrēšu un čalim būs kopuškā jāklukn...
Mao - neesi nu rupeklis. Jo varu TĀĀĀ sarunāt, ka maz neliksies.
-
Tu piedāvā būt dzīvu vecāku bārenim?!
Zigi, es jau preventīvi atvainojos, bet
... pī...pī...pī,... .ļe...pī ... .uj, Tu, ļe,..bal., uj.
Tak ne ne jau par prāta išanu tēma.
Mērķis nav dzenāt meitu skrandās un bez kosmētikas.
Aj, Mao jau pateica
Es piedāvāju variantu, kad:
Meita: "Gribu jaunāku telefonu. Annai no klases mamma jau nopirka, bet man vēl nav."
Tēvs: "Cik maksā?"
Meita: "XXX"
Tēvs: "Lai es būtu taisnīgs pret visiem jums, mūsu 4 bērniem, man tagad būtu katram no jums jānopērk kaut kas par summu XXX, ja jau tev es pērku to, ko tu gribi. 4 reiz XXX mūsu ģimenei ir pārāk liela summa, lai gan, ja jūs apsolāties Y mēnešus neēst ... Tad - jā, tad mēs to varam atļauties. Nu, kā būs? Ko brāļi saka? Labāk ēdīsim vai telefonus katram?"
Meita: "????????? Labāk ēdīsim."
Tēvs: "Man nav nekādu iebildumu, ja tu pati ej brīvajā laikā strādāt un nopelni. Ja naudas pietiek, vari sev kaut jaunu auto no salona, bet mēs, vecāki, varam tik, cik mēs varam ..."
Un tālāk, lai cik tas nebūtu dīvaini, izrādās, ka tas telefons nemaz tik ūbervajadzīgs nav bijis. Un šeit arī nodalās tie jaunie cilvēki, kuri agri vai vēlu (kad tētuks palīdzēt vairs nevarēs) sava slinkuma pēc tikpat staigās skrandās un bez kosmētikas, un tie, kuriem dzīvē būs y kosmētika, y drēbes, y viss pārējais ..., jo saprata, ka jebkura lieta prasa lielāku vai mazāku piepūli.
-
Jā, strādāja. Pelnīja ļoti labi. Protams - atspaids jūtams. Bet tad, kad darbs sāka traucēt mācībām, liekais tika atmests. Klātiene "izrādījās" svarīgāka.
Un, fck, kas tā par figņu -"tad, kad mēs augām?".
Kāpjam kokos! A ko? Katru bērnībā ir lācis plosījis.
Pēc tam, kad savāca uz pirmās nakts tiesību pamata, arī sekss bija un bērni dzima. Tagad bērniem klārēt ka tas ir ok?!
Lai būtu attīstība, bērniem ir jābūt labākiem par saviem vecākiem. Tam es piekrītu un visi mani sīkie to reizes 20 jau ir dzirdējuši. Vienīgā piebilde ir, ka to panākt ir jāvar VIŅIEM PAŠIEM. Un, lai viņi to spētu, ir jābūt tam, par ko es runāju, - kādai praksei un izpratnei, ka viss neiekrīt rokās pats no sevis.
-
Brom - atslābsti. Katram savs. Runa jau tikai par līdzsvaru. Un ja vajadzēs, manējie arī kokā uzkāps, izdzīvos bez nagu lakas, zeķbiksēm un gadžeta. Tas nenozīmē, ka atbraucot uz pāķiem nedabūs savu misku ceptas gaļļītes ar marinētām beciņām, vai ka dzīvokli Rīgā izīrēšu un čalim būs kopuškā jāklukn...
Es laikam šļupstu :)
Jā, mēs izdzīvosim arī baez elektrības. Kādu savas dzīves daļu esmu dzīvojis nenojaušot, ka ir arī krāns un nav no akas jānes ūdens un pie kam no tā var tecēt arī silts ūdens.
Es protu salikt un šaut ar PM un "morguļinu". čz un kalašs arī labi pazīstami. M56P līdz sāpēm mīļš. Bet man jāpapēta, lai M16/sens/ drošinātāju atslēgtu. Meitas opis un meita šaun pie pleca nedomājot.
Ieiktu savus bērnus kojās atstājot bez jebkādas finasnsiālas palīdzības? Tak ļoti daudzi tā ir izauguši!
-
Lai būtu attīstība, bērniem ir jābūt labākiem par saviem vecākiem. Tam es piekrītu un visi mani sīkie to reizes 20 jau ir dzirdējuši. Vienīgā piebilde ir, ka to panākt ir jāvar VIŅIEM PAŠIEM. Un, lai viņi to spētu, ir jābūt tam, par ko es runāju, - kādai praksei un izpratnei, ka viss neiekrīt rokās pats no sevis.
Protams - paši.
Bet...
..kur tas sev šaujosais emikons?!
-
Par to jau stāsts. Vai pieredzi vajag piespiest atkārtot?
Piespiest neko nevajag. Bet mēra sajūtai gan jābūt.
Es savulaik dusmojos, ka vīrs jaunākajam bērnam pirka ļoti daudz rotaļlietu, turklāt ne lētas. Prasīju, kāpēc tā? Vīrs teica, ka bērnībā mamma viņam nenopirka mašīniņu, ko viņš ļoti gribēja, tāpēc apsolījis, ka savam bērnam pirkšot visu.
Pēdējais, ko bērns prasīja, ir PlayStation4. Atteicu (ak, es ļaunā). Nu neko, bišķi apvainojās, paraudāja, un gribēšana pārgāja.
-
Mao - neesi nu rupeklis. Jo varu TĀĀĀ sarunāt, ka maz neliksies.
Kur tad ir rupjība? Mauc sūdzību saskaņā ar noteikumiem.
Ko Tu vari? Rupjību uzrādi un tad draudi. LĪDZ BROŠAI MAN JAU TIE JŪSU DRAUDI...
Taviem vecākiem maz TAJOS laikos bij pat kripatiņa tiesību izvēlēties Tev nākotni?
-
Ieiktu savus bērnus kojās atstājot bez jebkādas finasnsiālas palīdzības? Tak ļoti daudzi tā ir izauguši!
Nekrīti galējībās!
-
Bromiņ - mīļš, pai. Puncīti pabužināt?
Njā... Tiem, kuriem ir vairāki bērni vienmēr atradīsies iegansts nepirkt gadžetus sīkajiem. Moš, pārējie vienkārši ir pofigisti un viņiem xxx summas pirkums pie ragutiņām? Lai tai kazai tiek nepapadfons ar kabrioletu?
Ja tik vien ir, kā vienīgais lolojums, tad tam jau nu hoš saldējumu no darvas!
-
Bromiņ - mīļš, pai. Puncīti pabužināt?
Njā... Tiem, kuriem ir vairāki bērni vienmēr atradīsies iegansts nepirkt gadžetus sīkajiem. Moš, pārējie vienkārši ir pofigisti un viņiem xxx summas pirkums pie ragutiņām? Lai tai kazai tiek nepapadfons ar kabrioletu?
Ja tik vien ir, kā vienīgais lolojums, tad tam jau nu hoš saldējumu no darvas!
Vot, Camma, pilnīgi pareizi saprati! Tas darbojas arī tā. Labāk es sīcim uz kāzām dzīvokli uzdāvinu, nekā to summu nevajadzīgos s*dos tagad iztērēju. Un tieši tur arī ir skaistums, kad bērnu ir daudz.
-
Es laikam šļupstu :)
Jā, mēs izdzīvosim arī baez elektrības. Kādu savas dzīves daļu esmu dzīvojis nenojaušot, ka ir arī krāns un nav no akas jānes ūdens un pie kam no tā var tecēt arī silts ūdens.
Es protu salikt un šaut ar PM un "morguļinu". čz un kalašs arī labi pazīstami. M56P līdz sāpēm mīļš. Bet man jāpapēta, lai M16/sens/ drošinātāju atslēgtu. Meitas opis un meita šaun pie pleca nedomājot.
Ieiktu savus bērnus kojās atstājot bez jebkādas finasnsiālas palīdzības? Tak ļoti daudzi tā ir izauguši!
Beidzot es ar sāku nesaprast - par ko īdiens?, kur tad tā izmantošana?. Nu piķo par visām
jaunkundzes vajadzībām un miers! un būs i lutināta, i lolota, i pats laimīgs!
-
Mao - Tevī empātijas kā cigarešu paciņā tauku. Nu nav jau obligāti rupjības ar 7 stāviem jāmargo. Vīrietis... Nja...
-
Vot, Camma, pilnīgi pareizi saprati! Tas darbojas arī tā. Labāk es sīcim uz kāzām dzīvokli uzdāvinu, nekā to summu nevajadzīgos s*dos tagad iztērēju. Un tieši tur arī ir skaistums, kad bērnu ir daudz.
...vien reizēm tas sū š o d i e n tam sīcim ir daudz būtiskāks un nozīmīgāks
nekā tas lielais tur, nezin kur, nezin kad, vai maz kad...
To prieka un laimes sajūtu gribas šodien un tūlīt, neatkarīgi no bērnu skaita. :)
-
Mao - Tevī empātijas kā cigarešu paciņā tauku. Nu nav jau obligāti rupjības ar 7 stāviem jāmargo. Vīrietis... Nja...
Ā, a Tev te izrādās kaut kāds - "man liekas, ka man būs tūlīt slikti, visiem kaut ko grābt un ķert" klubiņš?
-
Prieka un laimes sajūta. Jā, to vajag gan. Kaut kur ļoti slīdīga ir tā lieta ap ''tagad un tūlīt'' un svarīgumu. Grūti vecākiem atšķirt, kad ir pilnīga laime no kreppapīra puķēm greznota vainaga (kāds užasss!) un kad ir nepārejoša laime no ipada, ifona, vipera, dolcegabanas, katazuki, 3xgadā maldivām...
-
Kāda necerēta veiksme - izaugt bez gadžetiem un kabrioletiem. Dies do visiem un pa riņķi! Priekā!
-
Riski izaudzināt duru kabrioletā ir vecāku atbildība, tam nav vispār nekāda sakara ar to, būt vai nebūt kabriķim.
-
ja es no sākuma vēl mēģināju iebraukt autora sāpē..tad tagad vairs nemaz nesaprotu cammas un mao ecēšanos... :bird:
a Broms manuprāt jau sen to savu jaukundzi ir izlaidis... tagad lai tik maksā....un priecājas,ka ir ko lutināt :flowers:
p.s un jā, principā..piekrītu Raganas teiktajam...
-
Es savējam pateicu - augstskola obligāti, darbs obligāti. Nevari apvienot, muhļījies normatīvajos aktos paredzētā kārtībā. Gala beigās ir akadēmiskie gadi, iesniegumi darbdevējam, un bla bla bla...
-
Nūūū, te ir divi gadījieni. Senči ar kabrioletu noliktavu nav nemaz tik bieži sastopami. Līdz ar to, idiotiem kabrioletos vajadzētu būt ekskluzīvam retumam. A nav! Nezinu, vai angļu zinātnieki ko sapētījuši vai nē, bet iespaids tautai radies, ka statistiski plikatu bērni retāk ir čmorlaki, nekā kabrioletu noliktavas īpašniekiem. Ne?
Otrs gadījiens - nu ja ir Tev tie ferrari stallī štuki 15, tad mīļajam dēliņam vai meitiņai iežmiegt vienu ar zelta stūri? Kamon...
-
Var gribēt skaisti dzīvot, un var negribēt. Lūk arī uz sejas sovjetu skola. Attaisnojumus atradīs abas puses, viena gan liekuļos.
-
Bet vispār jokaini, ka viss ap maku griežas... nemateriāli lutinājumi nav nekādi lutinājumi? ;)
Ai, domāju, problēma ir Broma nespēja mīlestībā pret bērnu ko atteikt.
Kā jau pats rakstīja -plast(i)līns :) mīksta sirds...
A jaunkundze gudra meitene, tēvu pazīst ;)
-
Te mēs atkal atduramies pret to, ka izpratne par skaistu dzīvošanu var diametrāli kardināli atšķirties. Un tamdēļ dzīvotāji guļbaļķu būdiņā Norvēģijas fjorda malā vai Nepālas klosterī nebūs liekuļi... Nu nav VIENA patiesība pasaulē, NAV.
-
Varbūt izrādās drīkst sapņot un tiekties ne tikai par mieru uz zemes, bet arī pēc kāda aizraujoša braucamā?
Nu ja, kabriolets jau nav brīvības sajūta, kabriolets ir izrādīšanās.
Lūk, kas/kā smadzenes veidojis/ušās, tā tās arī domā.
-
Gan jau, ka nemateriālo lutinājienu ij neaptver :). (Broms, es domāju).
-
Mums apkārt esošajā pseido brīvībā, uz augšu izsitīsies bērni, kuru vecāki mācēs izstāstīt, ka manta ir labi, un darīt labu arī ir labi, un sev darīt labi arī ir pat ļoti labi. Un labi ir, kad Norvēģijā būdiņa di@sā ellē, kur baudīt paša cirstu egļu malkas kamīnu ir nopirkta vai pieejama uz hop, nevis 7 gadi jākrāj. Un vēl tie, kuriem vispār nekā nav - pat telefona. TIE aiz naida un dusmām.
Riska zonā ir vidusslānis. Kur paraus apstākļu gūzmas lavīna, kamēr senči pa diviem darbiem perās vai pussprāgušu bizīti piestutē jau 25 gadus (tipa - darbs dara darītāju, ha), to arī ēdīs.
-
Jautājums vien par prioritātēm... kādas nu kuram. Slinkumu tas neattaisno.
-
Brīvības sajūta? Oi, tas ir labi! Pie noteikuma, ka PATS to esi nopelnījis.
-
Brīvības sajūta? Oi, tas ir labi! Pie noteikuma, ka PATS to esi nopelnījis.
O, sovjeti nāk - a ja esi nomantojis vai dāvana, tātad obligāti slaists un dura! BRAVO! Tas mums būtu kas - vergu filozofija proletariāta mērcē?
-
Kam ir nauda un iespējas, tas lai lutina. Vīnogas tēmā ir skābas tiema, kas to nevar atļauties.
Kaut kur bija frāze - ko meitene darīs, ja nebūs tāda prinča, kas turpinās lutināt. Būs, jo meita, loģiski, izvēlēsies tādu, kas to spēs, jo Broms viņas vīrietim uzlicis augstu latiņu.
Tā turpini, Brom :)
-
Kam ir nauda un iespējas, tas lai lutina. Vīnogas tēmā ir skābas tiema, kas to nevar atļauties.
Kaut kur bija frāze - ko meitene darīs, ja nebūs tāda prinča, kas turpinās lutināt. Būs, jo meita, loģiski, izvēlēsies tādu, kas to spēs, jo Broms viņas vīrietim uzlicis augstu latiņu.
Tā turpini, Brom :)
Jā, arī laba versija.
-
Makšķere visos laikos bijusi un būs vērtīgāka par zivi.
-
O, sovjeti nāk - a ja esi nomantojis vai dāvana, tātad obligāti slaists un dura! BRAVO! Tas mums būtu kas - vergu filozofija proletariāta mērcē?
Mazliet plašāk paraugoties, LV (4. maija republika) no sākta gala līdz pēdējam ir viena vienīga dāvana un mantojums :) Un? KKas savs vēl pēc šiem gadiem ir palicis?
-
Mazliet plašāk paraugoties, LV (4. maija republika) no sākta gala līdz pēdējam ir viena vienīga dāvana un mantojums :) Un? KKas savs vēl pēc šiem gadiem ir palicis?
Diemžēl ir tieši otrādāk - mantojama nebij nekā, sūds uz kociņa - atpalikušas tehnoloģijas, kas pieķēzī ekoloģiju un personālam rauj pirkstus nost, kā gultnis iesprūst - nu regulāri. Dzīvojamais fonds, kas būvēts lai aizvērtos un nosprāgtu, pilnīga atkarība no kaut kāda mistiska plāna un WC ar uzrakstiem XYN, pie kam sieviešu pusē. Tagad ir ražotnes, kas Bērnu slimnīcai noziedo 1 000 000, bez iepriekšēja brīdinājuma.
-
Man te pagadījās atbilstoša bilde :D
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Diemžēl ir tieši otrādāk - mantojama nebij nekā, sūds uz kociņa - atpalikušas tehnoloģijas, kas pieķēzī ekoloģiju un personālam rauj pirkstus nost, kā gultnis iesprūst - nu regulāri. Dzīvojamais fonds, kas būvēts lai aizvērtos un nosprāgtu, pilnīga atkarība no kaut kāda mistiska plāna un WC ar uzrakstiem XYN, pie kam sieviešu pusē. Tagad ir ražotnes, kas Bērnu slimnīcai noziedo 1 000 000, bez iepriekšēja brīdinājuma.
Atļaušos atgādināt, ka tās tehnoloģijas, kuras mantoja Lukašenko, nebija ne par mata tiesu labākas. Baltkrievi ražo, mēs ... ???.
-
Baltkrieviem cepuri nost, ražo, ka smird - lai pārdotu, Kremlim D jānolaiza, jo vairs neviens nepērk, bet ražo, ka smird. Tikko saražo miljonu mikroshēmu, tā noskaidrojas, ka fāters fašists un rūpnīca kaut kur izčab, un saimnieks ar mirst partizāna nāvē pretojoties drosmīgajiem MGB spēkiem mēģinot pāriet robežu nokāries ar Tomagavkiem virzienā mūkot no režīma caur Ukrainu uz Baltkrieviju.
-
Baltkrieviem cepuri nost, ražo, ka smird - lai pārdotu, Kremlim D jānolaiza, jo vairs neviens nepērk, bet ražo, ka smird. Tikko saražo miljonu mikroshēmu, tā noskaidrojas, ka fāters fašists un rūpnīca kaut kur izčab, un saimnieks ar mirst partizāna nāvē pretojoties drosmīgajiem MGB spēkiem mēģinot pāriet robežu nokāries ar Tomagavkiem virzienā mūkot no režīma caur Ukrainu uz Baltkrieviju.
Njā, Tev taisnība, ļoti atbilstoši Broma meitas lutināšanas vēlmei... :D
-
Tu PZ lasi?
-
Makšķere visos laikos bijusi un būs vērtīgāka par zivi.
saki?
Tuksnesī arī?
-
saki?
Tuksnesī arī?
Tuksnesī kamieli var nomakšķerēt. Vai beduīnu. :D
-
saki?
Tuksnesī arī?
Tuksnesī smadzenes ;)
Atceros, braucām cauri tuksnesim no punkta A uz punktu B astoņas stundas.
Atpakaļceļā kur pa vidu noplīsa buss :(, līdz tumsai vajadzēja sataisīt.
Nekādi ļimoni mūsu makos neko mainīt šajā situācijā nespēja - vienīgi mūsu gudro un
atjautīgo šoferīšu galvas. Gods, kam gods paspēja salabot pirms tumsas :)
-
Tuksnesī smadzenes ;)
Atceros, braucām cauri tuksnesim no punkta A uz punktu B astoņas stundas.
Atpakaļceļā kur pa vidu noplīsa buss :( , līdz tumsai vajadzēja sataisīt.
Nekādi ļimoni mūsu makos neko mainīt šajā situācijā nespēja - vienīgi mūsu gudro un
atjautīgo šoferīšu galvas. Gods, kam gods paspēja salabot pirms tumsas :)
tampēc ar moderniem busiem labāk tuksnesī nebraukt. Diagnostikai vajag speciālu programmu, datoru, bojājuma novēršana tikai attiecīgo detaļu nomainot, tā jāpasūta no Eiropas un tās nomaiņai nepieciešami speciāli instrumenti.
Un ja braukt, tad zināt, kā sasniegt palīdzību
-
Un ja braukt, tad zināt, kā sasniegt palīdzību
A texts ta par ko?, par galvu, ne par dekoratīvu pumpu rumpja aukšgalā... :)
p.s.Par busu modernumu gan neko minētu neredzu ;)