Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: ragana 2017. gada 07. jūnijs, 14:16:12
-
Kutelīga lieta. Manā rīcībā ir nonākusi (patiesa) informācija, par kādam man ļoti labam draugam tuvu cilvēku. Tā ir tik nopietna, ka var pilnībā mainīt drauga privāto dzīvi, tikai man nav pārliecības vai uz labo, vai slikto pusi. Sēžu un domāju, teikt, vai nē. Pati sliecos domāt, ka nē - varbūt savas ērtības dēļ, varbūt tādēļ, ka baidos par otra cilvēka tālāko dzīvi, visdrīzāk, ka abi kopā.
Kā rīkotos jūs? Vai ir jābūt taisnībai patiesības vārdā? Vai svarīgāks ir sirdsmiers, jo laimīgi tie, kas mazāk zina?
-
Ja tas būtu saistīts ar laulāto krāpšanu -laikam klusētu. Ja finanses -runātu. Varbūt vispirms ar cilvēku, par kuru ir informācija?
Tiešām kutelīgi
-
ne vienmēr viss ir tā kā izskatās.
(citreiz ir vēl smagāk) :faint:
-
Varbūt ne vienmēr, bet šajā gadījumā noteikti ir tas - vēl smagāk. :faint:
-
rēķinies ar zaudējumu draugu lokā tagad vai nākotnē. Pateiksi - būs slikti, nepateiksi un vēlāk uzzinās, ka zināji - atkal slikti.
-
bieži vien problēmas sākās no it kā patiesas, bet iespējams, nepilnīgas informācijas...
Tu tam tuvajam cilvēkam pati tiec klāt? ja jā, tad aprunājies ar viņu pašu. tas daudz ko var mainīt, ja viņš zinās, ka Tu zini..
Un daudz labāk būs, ja tas "tuvais cilvēks" pats risinās savas lietas ar draugu, nevis Tu būsi bojātais telefons...
-
Vēl jau ir cits variants - pilnībā varu izlikties, ka neko nezinu. Pretēju pierādījumu nav.
Fu, kur pretīga sajūta.
-
Fu, kur pretīga sajūta.
Atceries, ka tā nav Tava darīšana..
-
Es parasti visu izsaku, jo esmu ļoti runīgs, un labāk apzināti daudz maz piemērotā brīdi, nevis nejaušām nevietā un nelaikā ;) Un man personīgi ir laba aizsardzība pret šādiem gadījumiem, jo es reti kad uzzinu kaut ko sliktu (patiesi), jo visu laiku nojaušu slikto pat tur, kur viņa nav un tad nevar noteikt kurā brīdī sliktais ir patiesi apstiprinājies. ;)
-
Atceries, ka tā nav Tava darīšana..
Paldies. Nopietni.
-
Tu tam tuvajam cilvēkam pati tiec klāt? ja jā, tad aprunājies ar viņu pašu. tas daudz ko var mainīt, ja viņš zinās, ka Tu zini..
Un daudz labāk būs, ja tas "tuvais cilvēks" pats risinās savas lietas ar draugu, nevis Tu būsi bojātais telefons...
Klāt tieku, bet nav pārliecības, ka man ir jāiemaisās.
-
Gan jau tā kutelīgā informācija Raganu dedzina no iekšpuses un prasās, lai kādam tiktu izstāstīta.
-
padomā no tāda aspekta - kā tu gribētu, lai ar Tevi izrīkojas? piem, ka visi visu zin, bet Tevi saudzē un neko nesaka...tikai skatās greizi uz Tevi...
jo tie "citi, kas visu zina", jau vairs nav tādi kā vakar, kad neko nezināja...attīstot domu, jautājums patiesībā ir par Tavu komfortu
-
Njā,situācija stulba, par maz infas, lai ko ieteiktu. Bet saprotu.
Esmu vairākkārt bijusi situācijā, kad skaidri stāstītājam esmu pateikusi - sorry,
bet negribu klausīties, zināt..., jo saprotu,
ka pēc infas kādai nekādai, būs jābūt manai reakcijai.
Bet viss atkarīgs no vairākām komponentēm - kāds cilvēks tas draugs,
kāds jūsu uzticēšanās līmenis, vai iepriekš jau bijušas līdzīgas situācijas par
mazsvarīgakām situācijām...
Es droši vien vispirms kā taustītos, zondētu iespējamo reakciju uz situāciju...
Bet visu noteiktu mana sirdsapziņa - vai gulēšu mierīgi pateikusi vai nepateikusi,
pat ja draugu zaudēšu.
-
Nevar atbildēt, nezinot visus lietas apstākļus.
Laikam jāizsver, kādas sekas draud vienai vai otrai rīcībai - kas būs mazākais ļaunums.
Pievienojos daddy padomam - pirms pieņemt lēmumu, izrunāties vispirms ar "tuvo cilvēku". Iespējams, viņš var kaut ko mainīt lietas labā. Vai atrisināt savas lietas ar draugu pats. Tad varbūt var arī klusēt drauga sirdsmiera dēļ un nejaukties.
Bet, ja *ūdi ir nelabojami un nenovēršami, tad laikam labāk runāt - kas informēts, ir apbruņots. Turklāt citādi pati nonāksi "nodevējas" lomā.
-
Gan jau tā kutelīgā informācija Raganu dedzina no iekšpuses un prasās, lai kādam tiktu izstāstīta.
Zini, nē! Neesmu apsēsta ar citu dzīvju koriģēšanu. Šī situācija rada manī vienīgi nelabuma sajūtu un vilšanos kādā cilvēkā. Drīzāk uz šo brīdi tas saistīts ar manām personiskajām egoistiskajām izjūtām - diskomfortu jūtu es. Pārējie dzīvo laimīgā neziņā. Un jo vairāk domāju, jo vairāk saprotu, ka tā tam būs palikt.
Ne velti mana ome teica: kas daudz grib zināt, ātri vecs paliek.
-
Šī situācija rada manī vienīgi nelabuma sajūtu un vilšanos kādā cilvēkā. Drīzāk uz šo brīdi tas saistīts ar manām personiskajām egoistiskajām izjūtām - diskomfortu jūtu es.
lūk lūk! to jau es teicu! diskomforts ir Tev!! ...un kurš gan bija tas "labvēlis" un kādēļ viņš uz Tevis "atvieglojās"? :) tāpēc saku, ka SAVA KOMFORTA dēļ parunā ar to "tuvo cilvēku", kurš pēc kāda cita domām ir kaut kā apgrēkojies... iespējams (ļoti, ļoti iespējams), ka šobrīd Tev ir nepilnīga, vienpusēja informācija...
-
Skatoties, cik tuvs draugs?! Man ir tikai divas tuvas draudzenes, var teikt- sirdsdraudzenes, ja kāda no viņām būtu ko tādu noklusējusi- justos nodota.
-
kom. nelasīju. Tikai to,ko saka Ragana.
situācija neviennozīmīga...ja man tā būtu.... :scratch:
vispirms atcerētos,ka, ja jau tāda info ir nonakusi tieši pie tevis/manis, tad tas nav noticis tāpat vien. Kā zināms, nekas nav nejauši.tātad kāds grib ,lai tu par to padomā....
pēcāk sašķirotu ... ja attiecību problēmas(kāds krāpējs ,gar stūri laidējs) tad pofig ..nav mana darīšana (bet pati buutu ļōti nikna,ja teiksim mana draudzene man buutu noklusējusi tādu info) :evil:
ja ar veselību saistīts...noteikti teiktu, ja ar finansēm(kaut vai azartspēles vai vienalga kas ) arī teiktu...
ir tik daudz variantu.... ja zinātu virzienu ,vieglāk buutu... :scratch:
[size=78%]ja bērni iesaistīti ...ari teiktu... [/size]
-
Neesmu apsēsta ar citu dzīvju koriģēšanu. ...šo brīdi tas saistīts ar manām personiskajām egoistiskajām izjūtām - diskomfortu jūtu es.
Es biju domājusi to savādāk. Ka to informāciju, kas Tev ir, Tu varētu pastāstīt kādai neiesaistītai un neitrālai personai, kaut vai psihoterapeitam. Vai arī tepat forumā, neminot vārdus. Vismaz diskomfortu sev mazināsi.
-
Es biju domājusi to savādāk. Ka to informāciju, kas Tev ir, Tu varētu pastāstīt kādai neiesaistītai un neitrālai personai, kaut vai psihoterapeitam. Vai arī tepat forumā, neminot vārdus. Vismaz diskomfortu sev mazināsi.
šinī brīdī atceramies angļu pasaku par Karaļa ēzeļa ausīm. :)
-
Es laikam neteiktu vai vismaz nogaidiitu. Tieshaam, nepatikama situaacija :(
-
Neviens necietīs, ja es nerunāšu, bet morālas ciešanas garantētas vairākiem, ja taisīšu vaļā muti. Laikam jau visam jānostāvas, jo pirmajās emocijās tiek pieņemts pārāk daudz nepareizu lēmumu. Kaza es esmu!
-
Vispār jau varēji ieskicēt jomu, ko infa skar- attiecības, bizness, veselība, atkarības...
Citādi tā diskusija ne par ko, tāda mīklu minēšana un grābstīšanās ap visu un neko...
-
attiecības
-
Tad drīzāk nogaiditu.
-
ak..nutad..tēlotu beiktu zivi ... :murmur:
-
Nebāzies citu darīšanās!!! Neviens necietīs, ja nerunāšu - lūk Tava pašas atbilde. Kas tur ko domāt!
-
Piekrītu. Par finansēm, biznesu, veselību, bērniem utt., - jā, bet attiecībās labāk nejaukties. Vismaz ne pirmajās emocijās noteikti.
-
Ja joma - attiecības. Tad... Bija reiz situācija, kurā kaut ko uzzināju. Un es pateicu, painformēju - centos saudzīgi. Viņa jau pati nojauta. Sakāmais tikai apstiprināja aizdomas. Patīkami nebija. Bet izdarīju to (pateicu) tāpēc, ka arī negribējās citreiz nepiemērotā brīdī nevilšus izteikties vai arī, ka pēc laika noskaidrotos, ka zināju, bet neteicu. Un arī pati gribētu, lai man pasaka. Tomēr labāk patiesību nevis iluzoru dzīvi.
-
Nu un kas tad tu par Labu draudzeni, ja savam Labajam draugam izlem neteikt ne vārda par viņam tik svarīgu info, kas varētu mainīt viņa dzìvi, kā saki. Es pateiktu gan, un tas būtu drauga ziņā, ko darīt tālāk.
Ja mans labākais draugs kaut ko no manis slēptu svarīgu, měs vairs draugi nebūtu
-
Sievietes esot tā sabiedrības daļa, kura protot vīt intrigas, manipulēt, stumdīt naraedzami cilvēkus, utml., bet šādā lietā fantāzijas un variantu nav?
Ieteikums apdomāšanai ... un varbūt - apspriešanai.
Ir tāda opcija, kura saucas "anonīmā vēstule", piemēram. Pieejot radoši, var y draugam uzvedinošu info nodot pārbaudīšanai un patiesības noskaidrošanai, y pati stāvēt maliņā un šausmināties, kurš gan tāāāāādu cūcību sastrādājis?!
-
protot vīt intrigas[..] "anonīmā vēstule"
Šis man nebūtu prātā ienācis.
Bet autorei jau rezultāts arī dara bažas, ne tikai process.
Es pie tiem, kas pateiktu.
-
Teikt-neteikt... Smalka tā robeža. Pieņemsim, esmu draudzenes otrpusi ar citu čiepu divdomīgā situācijā pieķērusi - ko darīt? It kā būtu jāsaka, bet, ja pateikšu, kas būs? Taisnīgs sašutums, asaras, razvod i devičja familija. Tas būs labi? Laikam ne visai... Ja noklusēšu, tā vietā varbūt parunāšu ar otrpusi zem četrām acīm - eu, vecīt, izvērtē prioritātes, kamēr vēl nav par vēlu! - mož i apdomājas vecis. Un dzīvos abi, kā tajā pasakā, laimīgi līdz sirmam vecumam un nomirs vienā dienā... Tas, ko nezinām, nedara mūs nelaimīgas...
No vienas puses, it kā nodevīga tāda klusēšana, bet varbūt tomēr tā ir tā reize, kad "klusēšana- zelts"?
Nav vienas receptes. Smalka tā robeža. Bet katrā gadījumā jāapzinās, ka izteikto vārdu vairs atpakaļ nepaņemsi.
-
Šis man nebūtu prātā ienācis.
Bet autorei jau rezultāts arī dara bažas, ne tikai process.
Es pie tiem, kas pateiktu.
Ja bažas rada rezultāts ... Anonīmi var taču rakstīt gan vienai, gan arī otrai pusei. Nuuuu, tikai tas ir jāmāk pareizi izdarīt. Nu, tipa: "Bet mēs (anonīmie) zinām, ko Tu, draugs, dari un zinām, kurš ar ragiem tāpēc ..."
-
Intrigas un anonīmas vēstules - tas ir PRETĪGI. Es tādu "draudzeni" toč ar sūdainu mietu.
-
Jūs nopietni tādu anoņimku ņemtu par pilnu?
Es pa taisno ielidinātu misenē.
Un lai dievs stāv klāt, ja kādreiz uzzinātu,
ka to rakstījis mans draugs!
Murgs kkāds.
-
Atcerieties psihologu teikto - slikto ziņu nesējs - stučītājs būs vienmēr sliktais, sevišķi, kad pāris salabs. Tev to vajag? Ja runa par krāpšanu - nu, gadās, parasti pāriet, būtu visur tādi labdari stāstītāji - cik asaru un šķiršanos būtu! Es tiešām uzskatu, ka citu dzīvē nav jājaucas un sirdsskaidrā labdare nav jātēlo. Ja būs lemts uzzināt - paši tiks galā, ja ne - tad nebija lemts zināt, kas arī varbūt labāk. Vēl pie tam 100% nevari zināt, vai ir tā, kā Tu domā vai esi uzzinājusi. Un varbūt viss sen zināms jau :)
-
Ir jau vēl tas, ka draugi jūt, ja kaut kāds aprāvums notiek, mentāli ar kādu sesto maņu jauš, ka tiek noklusēts kaut kas. Un tas nav forši, nevienai pusei to jaust. Tāpēc es pateicu. Jēga no manis tādas, kas mulsi pieklust un domā, ko tagad teikt, un ko labāk neteikt. Ja sarunājas, tad runā. Ja savukārt tāda paziņu būšana, ka satiekas paretam un tad pārmij pa frāzei, OK, var neteikt. Jo šeit jau arī izskanēja tas, ka cilvēks, kurš zina, nejūtas labi zinot. Turklāt, pat ja atklāti pateiks, bet otra bildīs, ka tālāk klausīties vairs negrib, to var pieņemt un saskarsmi nebojāt, ļaut risināt, kā izlemj. Bet, ja savukārt noklusēts, tas ir līdzīgi kā ar to, ka pteikto vairs neatgriezt - arī noklusēšanas faktu vairs neatgriezt. Mēs varam pieņemt nepilnības. Bet ir tiekšanās, lai būtu iespēja vispār kaut ko pieņemt. Nevis tā, ka ir siena, viss, bija atklātība, un te tās vairs nav, jo "stop", vairs nav mana darīšana un nejaukšos. Aptuveni tā. Un arī es pati patiesībā gribu, lai draudzene jaucas. Jā, es varu protestēt dažkārt, būt neomā. Bet vēl mulsāk ir tad, ja ir - mani tas nekar, neiesaistīšos. Un, kam tad piezvanīt kādu vakaru, kad smagi ap sirdi (nav runa par ikdienu, bet par svarīgiem brīžiem, kad vajag atbalstu)?
-
Domāju draugiem nav jājaucas cita ģimenē. Arī ģimenes draugiem nē.
Ģimene ir ģimene un draugi ir draugi.
Nemēdzu apspriest ģimeni un tās locekļus pat ar draugiem. Labiem draugiem. :)
-
Vai ir jābūt taisnībai patiesības vārdā?
Nē, nav jābūt, bet, ja tava info nav "viena tante teica" stilā, cieni savu draugu un ļauj, ja vari, cilvēkam pašam izlemt, kā rīkoties tālāk, zinot to, ko zini tu.
-
Un ne jau visi tādi sarežğītu attiecību stāsti beidzas ar krahu. Varbūt kāds no iesaistītajiem personāžiem būs pateicīgs par acu atvēršanu un tas būs stimuls attiecību sakārtošanai?
Jā, zinu, esmu ideāliste...
-
Savus draugus taču labi pazīst? Zina viņu uzskatus, vērtības, reakcijas? Atkaŗībā no tā veids, kā rīkojas/nerīkojas
-
Piekrītu. Par finansēm, biznesu, veselību, bērniem utt., - jā, bet attiecībās labāk nejaukties. Vismaz ne pirmajās emocijās noteikti.
Attiecībās ir iesaistīts vienai pusei nezināms bērns. :(
-
Sievietes esot tā sabiedrības daļa, kura protot vīt intrigas, manipulēt, stumdīt naraedzami cilvēkus, utml., bet šādā lietā fantāzijas un variantu nav?
Ieteikums apdomāšanai ... un varbūt - apspriešanai.
Ir tāda opcija, kura saucas "anonīmā vēstule", piemēram. Pieejot radoši, var y draugam uzvedinošu info nodot pārbaudīšanai un patiesības noskaidrošanai, y pati stāvēt maliņā un šausmināties, kurš gan tāāāāādu cūcību sastrādājis?!
Jēziņ, tas jau kā padlaiku "labvēlis". Sūdzība partijai. Nē! Man būs kā pirms laulībām - vai nu saki tagad, vai klusē mūžīgi.
-
Vienai pusei ir bērns, par kuru otra puse nezina? Tad nesaki neko, paši tiks skaidrībā.
Par anonīmām vēstulēm pat domas nav - tā patiesība varbūt nav tik satraucoša kā saņemt anonīmu smērējumu, uzreiz sirdsmiers, naktsmiers un nervi pagalam.
-
Tai pusei, kas to nezina būs daudz pazemojošāka sajūta, ja pateiksi - tātad par to jau zina citi apkārt. Bet gadījumā ja tas kādreiz nāks gaismā un viņa uzzinās, ka Tu zināji, bet stoiciski klusēji, pilnīgi nevienam neko nesakot - nu, normāls cilvēks novērtētu to kā iestāšanos par viņa cieņu un godu.
-
Klasika ar it kā nezināmo bērnu. Pilnīga klasika. Parasti vai nu zina vai uzzinās tapat bez Tevis. Ja nē, tad super, ka prot noslēpt :sarcasm: DNS esi taisījusi? Diez vai. Lai viss rit savu gaitu.
Protams, ka Tev ir dusmas un velme visu izstāstīt, bet, manuprāt, nevajag.
-
Attiecībās ir iesaistīts vienai pusei nezināms bērns. :(
Pie tam man liekas, ka tas bērns ir vīrietim, jo sievietei tā kā pieklātos zināt savu bērnu skaitu...
...bet kurš, es prasu, kurš vīrietis precīzi zina savu bērnu skaitu?? :) :)
Gribat jautru nedēļas nogali, pamēģiniet, piespiediet savējos pie sienas un stingrā balsī prasiet - nelieti! atzīsties cik Tev ir bērnu :fryingpan:
Ja nopietni, tad es pilnīgi droši neko neteiktu, jo tas cilvēks, noliedzot savu bērnu, pats sevi jau ir sodījis, pat ja to vēl nesaprot... tb sievietes nāk un iet, bet bērns (miesa no manas miesas) ir savādāk...
-
Ideāli jau būtu, ja bērna tēvs pats atklātu šo faktu, izrunātos...
Situācijas var būt dažādas, ir tēvam attiecības ar bērnu, tā māti, tas noticis sen, nesen...
Faktu slēpj, jo vēlas saglabāt ģimeni, vai vienkārši maita, uttt,uttt...
-
Bērns no nejauša sena sakara, par kuru pats jau domāt aizmirsis, un par bērnu i nezinājis, jebšu dzīvo paralēli divās ģimenēs - manuprāt, šķirba liela.
-
Citu cilvēku attiecībās nebāztos.
Varbūt paši jau sen visu zina, varbūt nojauš, bet nav vēlmes nosaukt visu vārdā, varbūt nezina un nevēlas zināt.
Varbūt uzzinās tad, kad būs pienācis laiks un tas vairs nebūs sāpīgi.
Ja padomā - kas gan tur slikts - bērniņš ? Skaisti tas ir.
Vispār ikvienam pašam jārisina savas attiecības, pašam jāsadzīvo ar sekām utt.
Nav citiem tur ko bāzties un apgaismot. Man tas šķiet pat riebīgi.
-
Mamma stāstīja gadījumu ar sev pazīstamu sievieti.
Vienu vakaru vīrs atnācis mājās ar puisīti un teicis - tas ir mans dēls. Viņa māte ir mirusi.
Vai nu mēs manu dēlu audzinām kopā vai es viņu audzināšu viens.
Un tā viņi audzināja puiku kopā un šķiet, vēlāk bija pat laimīgi.
Toreiz, kad mamma stāstīja, biju jauna štrūdele un domāju ļoti kategoriski.
Tagad domāju citādāk.
-
Klasika ar it kā nezināmo bērnu. Pilnīga klasika. Parasti vai nu zina vai uzzinās tapat bez Tevis. Ja nē, tad super, ka prot noslēpt :sarcasm: DNS esi taisījusi? Diez vai. Lai viss rit savu gaitu.
Protams, ka Tev ir dusmas un velme visu izstāstīt, bet, manuprāt, nevajag.
Nav dusmu, un izstāstīt nealkstu. Lieka pļāpība nav man asinīs, drīzāk otrādi. Jautājums jau tīri tāds...kā būtu pareizāk? Lai gan fig zin', kā ir pareizāk vispār kaut kas.
-
Bērns no nejauša sena sakara, par kuru pats jau domāt aizmirsis, un par bērnu i nezinājis, jebšu dzīvo paralēli divās ģimenēs - manuprāt, šķirba liela.
Bērns nesens, gadi 7.
-
Principā lēmums pieņemts - klusēju un viss. Saprotu, ka nav man tiesību (un arī vēlmes) regulēt citu cilvēku dzīves. Jebkuram lēmumam tāpat kā rungai, ir divi gali. Gan jau manas emocijas lēnām norims un nosēdīsies.
-
Bērns nesens, gadi 7.
Tas ir nesens???
man paziņās bija vēl trakāk - vīrs aizgāja no sievas, sapinās ar citu, uztaisīja bērnu, tad 5 gadu laikā ABi nomira. Bijusī sieva audzina viņu kopīgo bērnu. Gan jau tml stāstu ir pilna pasaule.
-
Tas ir nesens???
man paziņās bija vēl trakāk - vīrs aizgāja no sievas, sapinās ar citu, uztaisīja bērnu, tad 5 gadu laikā ABi nomira. Bijusī sieva audzina viņu kopīgo bērnu. Gan jau tml stāstu ir pilna pasaule.
OMG
-
nu jau panesās šausmu stāstiņi par mīlestības trīsstūri vīrietis, sieviete un "kreiss" bērns...
man ar ir viens stāsts, kad precēta sieva bija dziļās pārdomās par to, vai atklāt vīram, ka bērns nav viņa... es ieteicu klusēt un aizmirst un ne vīram, ne bērnam neko neteikt...jo tas tikai sāpes un ciešanas radītu. Nezinu kā viņa izdarīja beigās, bet, šķiet, viss labi pagaidām.
-
Tas ir nesens???
man paziņās bija vēl trakāk - vīrs aizgāja no sievas, sapinās ar citu, uztaisīja bērnu, tad 5 gadu laikā ABi nomira. Bijusī sieva audzina viņu kopīgo bērnu. Gan jau tml stāstu ir pilna pasaule.
Absolūti cilvēcīgi, ko tad tam bērniņam bērnu namā augt, vai?
Cerams, ka bērns nedabū no pamātes atklausīties par viņa vecākiem.
Principā lēmums pieņemts - klusēju un viss. Saprotu, ka nav man tiesību (un arī vēlmes) regulēt citu cilvēku dzīves. Jebkuram lēmumam tāpat kā rungai, ir divi gali. Gan jau manas emocijas lēnām norims un nosēdīsies.
Ja notikumam jau gadi , hm, 10 ( nu sapazinās, sakars, tad bērna gaidīšanas laiks ) un bērnam jau 7 gadi, kuru, Ragana, Tu vispār grasījies kaunināt un pie prāta vest(vīru, vai?) vai draudzeni apgaismot?
-
Daddy, un tad, kā seriālos, bērns salimst, vajadzīgas asinis vai kas tur, atklājas nesaderība utt.
-
Daddy, un tad, kā seriālos, bērns salimst, vajadzīgas asinis vai kas tur, atklājas nesaderība utt.
nu tur protams 101 situācija iespējama, kad tas var atklāties, bet var arī neatklāties un tāpēc speciāl lietas paātrināt nav prātīgi...
viņā saulē jau viss atklāsies, bet tur cilvēki vairs nebūs ļauni un viens otru par šitādām lietām nost nežmiegs...
-
Ja notikumam jau gadi , hm, 10 ( nu sapazinās, sakars, tad bērna gaidīšanas laiks ) un bērnam jau 7 gadi, kuru, Ragana, Tu vispār grasījies kaunināt un pie prāta vest(vīru, vai?) vai draudzeni apgaismot?
Tici man, nevienu! Pārdomas bija par to, vai būtu PAREIZI darīt to zināmu sev tuvajam cilvēkam, vai nē. Jo- tā tomēr ir dubulta dzīve, ko dzīvo viņas otra puse. Un tas nozīmē daudzus krāpšanas gadus. Bet ne es to lemšu, lai notiek viss dabiskā ceļā un pēc katra sirdsapziņas.
-
Tici man, nevienu! Pārdomas bija par to, vai būtu PAREIZI darīt to zināmu sev tuvajam cilvēkam, vai nē. Jo- tā tomēr ir dubulta dzīve, ko dzīvo viņas otra puse. Un tas nozīmē daudzus krāpšanas gadus. Bet ne es to lemšu, lai notiek viss dabiskā ceļā un pēc katra sirdsapziņas.
Tu nepieļauj situāciju, ka viņa jau to zin? Vienkārši neapspriež ar citiem, pat tuvākajiem.
Un situācija, ka vīrs un sieva jau visu ir izrunājuši savā stapā, arī neiespējama?
Pareizi ir nebāzties ar informāciju, kuru no Tevis neprasa un negaida.
Nav ko būt par soģi citu attiecībās, jo nekad nezinām, uz kādiem pamatiem tās būvētas un kas ir tas, kas divus cilvēkus patiesi tur kopā.
-
Arī domāju, ka jāliekas mierā, īpaši,ja tā dubultā dzīve tik ilgstoša.
Gan jau sieva zina, apzināti vai neapzināti.
Jābūt ģeniālam aktierim, lai tik ilgstoši nekļūdoties spēlētu,
un totāli neieinteresētai savā vīrā vai totāli blondai egocentriķei,
lai nepamanītu tik ilgu dubultdzīvi...
-
Jābūt ģeniālam aktierim, lai tik ilgstoši nekļūdoties spēlētu,
bebis ir milzīga kļūda manuprāt...
-
Te vēl jautājums, kā šī informācija pie Raganas nonākusi - nejauši (izliktos par beigtu), pašas secinājumi 1+1=2 (vēl jo vairāk izliktos par beigtu, jo redzēti tādi dedukcijas piemēri...) vai kāds pateicis. Tad rodas jautājums - ar kādu mērķi teicis?
-
Tu nepieļauj situāciju, ka viņa jau to zin? Vienkārši neapspriež ar citiem, pat tuvākajiem.
Un situācija, ka vīrs un sieva jau visu ir izrunājuši savā stapā, arī neiespējama?
Pareizi ir nebāzties ar informāciju, kuru no Tevis neprasa un negaida.
Nav ko būt par soģi citu attiecībās, jo nekad nezinām, uz kādiem pamatiem tās būvētas un kas ir tas, kas divus cilvēkus patiesi tur kopā.
Godīgi runājot, 100% pārliecības nav, ka viņa nezina. Tomēr, fakts pats par sevi ir pietiekoši traumējošs, lai es to varētu palaist garām.
Kāpēc Tu mani nosauc par soģi??? Ne es kādam vainu piespriedu, ne noņēmu. Cilvēka rīcības vērtējums manī, protams, ir, neesmu nekāda svētā. :)
-
Te vēl jautājums, kā šī informācija pie Raganas nonākusi - nejauši (izliktos par beigtu), pašas secinājumi 1+1=2 (vēl jo vairāk izliktos par beigtu, jo redzēti tādi dedukcijas piemēri...) vai kāds pateicis. Tad rodas jautājums - ar kādu mērķi teicis?
Nejauši, bet neapgāžami (tas vienkārši jāpieņem). Teicis neviens nav.
-
Nejauši, bet neapgāžami (tas vienkārši jāpieņem). Teicis neviens nav.
Ieraudzīji kkur bērna datus, tēvavārdu?, vēl jo vairāk, aizmirsti un nejaucies.
-
Godīgi runājot, 100% pārliecības nav, ka viņa nezina. Tomēr, fakts pats par sevi ir pietiekoši traumējošs, lai es to varētu palaist garām.
Kāpēc Tu mani nosauc par soģi??? Ne es kādam vainu piespriedu, ne noņēmu. Cilvēka rīcības vērtējums manī, protams, ir, neesmu nekāda svētā. :)
Atvaino, lūdzu, neadresēju to tieši uz Tevi, es tā vispārīgi. Tāpēc vēlreiz atvaino!
Nav mana darīšana, bet kāpēc viena maza, forša bērniņa eksistence tevi tik ļoti šokē?
Kad pieaugušā vecumā ieraudzīju savu pusbrālīti, man sākumā gluži drebuls piemetās, bet viņš ir tik foršs!
Varbūt cilvēki vispār visas šīs lietas bezgala pārspīlē un lieki satraucas?
Ir tik daudz dažādu variantu, kāpēc kaut kas ir sanācis, kā sanācis.
-
Bērna eksistence nešokē. Vīrieša uzvedības modelis gan.
-
Tas jau nemaina neko, tikai manu attieksmi pret kādu. :sad_smiley:
-
Man šķiet, ne jau tas bērns Raganu šokē,
bet gan draudzenes krāpšanas fakts, tas ka viņa dzīvo ar cilvēku kurš viņu māna,
izmanto viņas uzticību.
Un kā laba draudzene nezina kā rīkoties, atstāt draudzeni dzīvot ilūzijās, vai atklāt vīra dubultdzīvi.
Runa dille, nav par bērnu, bet par vīru.
-
pateiktu, ja
1) es 100% buutu paarliecinaata, ka info ir preciiza nevis "viena tante teica"
2) ja es zinaatu, ka mans draugs par to tok neko nezin (nevis varbuut izliekas ka nezin, jo taa vieglaak dziivot, nav ruupes par sveshu beernu)
Draugs taapeec ir draugs, ka VAR teikt. Un man buutu ljoti nepatiikami, ka manam draugam gadiem ir melots
-
Es neesmu piekritējs tai teorijai, ka neteikšana nozīmē melošanu.
-
Es arī, jo diez vai vienmēr taisnība ir dzīves drupu vērta.
-
Es neesmu piekritējs tai teorijai, ka neteikšana nozīmē melošanu.
No vienas puses, tās kur Ragana klusēs, melots nebūs.
Bet no otras, kur vīrakungs bērna un tā mātes existenci noklusē,
tik nevainīgi neizskatās, vairāk pēc melošanas gan ... ;)
-
No vienas puses, tās kur Ragana klusēs, melots nebūs.
Bet no otras, kur vīrakungs bērna un tā mātes existenci noklusē,
tik nevainīgi neizskatās, vairāk pēc melošanas gan ... ;)
Bet tā vairs NAV Raganas problēma.
-
Bet tā vairs NAV Raganas problēma.
Vai apgalvoju, ka IR?
-
Nē. Un tas nebija jautājums. :)