Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Nāra 2017. gada 04. jūlijs, 18:55:21
-
Negribu vispārināt, protams, jo gan jau ir arī izņēmumi, bet man liekas, ka mūsdienās lielākajai daļai pieaugušie bērni pelna daudz vairāk kā viņu vecāki. Tad nu, paskatoties apkārt, reizēm rodas pārdomas. Ir dažādi modeļi. Zinu ģimeni, kurai bērns katru mēnesi pārskaita noteiktu summu. Zinu arī tādus, kam bērni nekurnot iedod naudu, bet tikai tad, ja viņi paprasa(piemēram, remontam, veselībai utml). Ir vecāki, kas neprasa neko, bet klusībā kurn, ka bērni naudu ar vieglu roku tērē viņuprāt bezjēdzīgi, bet pat neiedomājas iedot kaut ko vecākiem. Droši vien citādi ir, ja vecāki ir ļoti trūcīgi, bet te es domāju tādas vidusmēra LV ģimenes, kas dzīvo it kā normāli, bet tomēr sliktāk nekā pašu bērni.
Piebildīšu, ka tēma nav par to, vai mēs dodam saviem vecākiem, bet vai mūsu bērniem ir kaut kas jādod mums un kādas ir jūsu sajūtas un domas par to?
-
Neesmu tos vecumus sasniedzis, bet manuprāt vajadzētu tā - atstāj bērniem pa rebei, bet nelec par 100% ārā no akcionāriem un viss pats par sevi godīgi saliekas. Nu piemēram - es atstāju bērnam dzīvokli. Bet tas šim pa lielu/pa dārgu uzturēšanā, un naudu ar vajag. Nu ko - izīrējam un kaut kā sadalām, kurš slimāks tam vairāk, par piemēru.
-
Ja sākumā vēl lasīju un piekritu, tad pēdējais teikums vienkārši iespārdīja. Nē, tādai kā tev noteikti nekas nav jādod. Vismaz pagaidām.. Kas zina, kā būs vēlāk.
Es saviem vecākiem pārskaitīju naudu uz kontu. Bet, kā izrādās, neko nav ne ņēmuši, ne tērējuši. Visu atdeva man atpakaļ.
-
Nu ko - noformulēšu precīzāk. Ko sēsi, to pļausi. Neesi neko bērniem tveramu atstājis, neko negaidi. Tev pat sovjeti varbūt nemaz dzīvokli nebūtu iedalījuši, ja nebūtu bērnu... . Pag, ķīselis kaut kāds sanāca, jāpaburas vēl.
-
Jāsāk ar to, ko pats saviem vecākiem dod.
-
Nu, ne jau par to tveramo runa, drīzāk par netveramo...
Es vecākiem dodu, bet tas jādara ļoooti delikāti, lai neaizvainotu un
neapšaubītu viņu kā pieaugušu, dzīvesgudru cilvēku spēju patstāvīgi eksistēt.
Ko prasījuši nekad neko nav, bet lieka nauda rada drošību un cilvēks jūtas labi.
Man tas ir svarīgi. Ja maniem mīļajiem labi, tad man arī miers.
-
Pag, šoreiz runa kā reiz ir par tveramo.
-
Un runa par to, vai Tuk lielie bērni viņai peso dod vai nē. Un vai Tuk to gaida.
-
Nē, tuk bērni vēl nedod :), jo vēl daļēji uzturami :)
Par gaidīšanu? nemāku teikt, bet mani vecāki arī neko negaida un neprasa.
Man vienkārši šķiet, ka bērns izaugot no ņēmēja kļūst par devēju. :) Tas arī viss.
p.s. Tas ir mans variants, jo laimējies augt labā mīlošā, atbalstošā ģimenē.
Bet ģimenes un savstarpējās attiecības mēdz būt dažādas, pat ļoti dažādas...
-
Manējiem zināma naudas summa ir piešķirta kā aizdevums. Tādēļ cerība pastāv :rofl:
Bet vispār -ja dos, ar pateicību un prieku pieņemšu, jo tas nozīmēs, ka viņiem viss labi
-
Domāju, domāju un nevaru izdomāt. Palīdz tam, kuram vajag. Ja vecāki dzīvo normāli, bet bērni labāk - tas taču ir labāk, nekā būtu otrādi. Vai arī es kļūdos? Nē, es nevaru atbildēt uz šo jautājumu.
Ā, jautajums bija - vai bērniem ir jādod kaut kas saviem vecākiem. Nu laikam jācenšas turēt roku uz pulsa:)
-
Pag, šoreiz runa kā reiz ir par tveramo.
Vai kādos likumu regulejumos nebija par pieaugušo bērnu atbildību par vecākiem?
Arī materiālo?, to tveramo? ;) :)
-
Bija.
-
Un runa par to, vai Tuk lielie bērni viņai peso dod vai nē. Un vai Tuk to gaida.
Aizdomājos par Tavu repliku :)
Jā, laikam gribētu gan, ka pārtikuši bērni pamanītu, ka man būtu vēlami peso...
Un ja būtu akūta vajadzība, pirmkārt, runātu ar bērniem.
-
Laikam šeit vel maz tādu bērnu vecāku, ja nav viedokļu no pieredzes. Nu bet vismaz teorētiski? Ne jau likumiski, bet kā notiek dzīvē. Vai kā liekas, kā butu jābūt?
-
Teorētiski ir jādod, jo tā stāv likumā.
Praktiski sanāk visādi. Man liekas, es būtu saņēmusi, ja man vajadzētu. Bet nesaņemšu, kaut arī vajadzēs
-
Laikam šeit vel maz tādu bērnu vecāku, ja nav viedokļu no pieredzes. Nu bet vismaz teorētiski? Ne jau likumiski, bet kā notiek dzīvē. Vai kā liekas, kā butu jābūt?
Oi, nu kā būtu jābūt... to tak zinām... :)
Mūsu vecāki par savu godprātīgo darba mūžu saņem cilvēkcienīgu pensiju,
bauda bezrūpīgas vecumdienas, ceļo, nododas vaļaspriekiem... ehhh...
-
Te nav runa par musu vecākiem, bet par 40- 50gadniekiem, kuru berni dzīvo zaļi :rofl:
-
Nu, ja tas 40 -50 gadnieks klibs, šķībs, bez darba..
-
Te nav runa par musu vecākiem, bet par 40- 50gadniekiem, kuru berni dzīvo zaļi :rofl:
Ā, nu ja to 40/50 gadnieku vecāki ir strādājoši un dzīvo zaļi, tad protams,
bērniem nav “problēmu“ un arī var dzīvot zaļi :D
-
Bet tāpat vien, lai iepriecinātu, nevar, Broņa? Ja pelni 5reiz vairāk? Es, piemēram, būtu laimīga, ja varētu dot un iepriecināt.
Savu pieredzi ar saviem bērniem nerakstu, jo gribu palasīt citu.
50gadnieki nedzīvo zaļi, bet normāli. Bet, protams, ne tik zaļi, kā bērni. Te runa ir par viņu bērniem, tuk. Runa ir par 40-50gadīgiem vecākiem un viņu bèrniem. Laikam nesaprati.
-
Lai cik man būtu, man pietiks. Bērniem sava dzīve jāiekārto, savos bērnos jāiegulda. Bija piedāvājums, es atteicos. Ar norunu, ja, teiksim, veselībai vajadzēs, vai kam tādam, neplānotam, teikšu.
Bērni ir cīnījušies kā zvēri, lai tiktu līdz tai pelnīšanai, lai bauda. Man pietiek, un vēl kādu laiku pietiks tā, ko pati varu nopelnīt.
-
Bet tāpat vien, lai iepriecinātu, nevar, Broņa? Ja pelni 5reiz vairāk? Es, piemēram, būtu laimīga, ja varētu dot un iepriecināt.
Savu pieredzi ar saviem bērniem nerakstu, jo gribu palasīt citu.
50gadnieki nedzīvo zaļi, bet normāli. Bet, protams, ne tik zaļi, kā bērni. Te runa ir par viņu bērniem, tuk. Runa ir par 40-50gadīgiem vecākiem un viņu bèrniem. Laikam nesaprati.
Saprast sapratu, :) bet visa atbilde - kā audzināti :)
-
Bet tāpat vien, lai iepriecinātu, nevar, Broņa? Ja pelni 5reiz vairāk? Es, piemēram, būtu laimīga, ja varētu dot un iepriecināt.
Nav tā, ka draugu/kolēģi/kaimiņu/radu kāds turīgs bērns regulāri bagātīgi "iepriecina"? Un tāpēc tāds jautājums?
Un Tu taču noteikti arī vari iepriecināt. Ja ne naudā, tad savādāk.
-
Kad tikko saaku straadaat, devu ljoti biezhi (gandriiz katru meenesi), jo vecaaki paliidzeeja studiju gados. Tagad dodu, kad ir kaut kaadas veseliibas probleemas vai lielaaki pirkumi, piem., nobrukusi veljas mashiina utt. Teetis nekad neprasa, mamma gan meedz.. Tad nu izveerteju vajadziibu un attieciigi reagjeeju.
-
Nuja, viss atkarīgs no situācijas. Reizēm nav nozīmes naudai, ja tikšana pie tērēšanas nav iespējama... Ko līdz pāris štukas kontā lauku cilvēkam, kam veselība neļauj autiņu stūrēt? Neēdīs tak čaukstošo. Ar pasūtīšanu internetā arī mēdz iet čābiski - neprot lietot vai nav kā suga.
Mums tā iegājies, ka palīdz tas, kuram tajā brīdī ir iespēja. Man pagaidām nav bijusi vajadzība prasīt bērniem. Saviem vecākiem gan palīdzu - ir tieši tas gadījums, kad nauda būtu tikai cipariņi kontā vai papīrīšu čupiņa skapītī - vajag palīdzēt ar realizāciju.
-
Traki ir tad,kad vecākiem 2 bērni,viens cenšas palīdzēt,dod naudu,ved paiku,bet otrs bērns losis,atbrauc ar savu losīgo vīru,un padzīvojas pie vecākiem. Paiet dažas dienas,un atkal tukšs ledusskapis...
Varbūt uzrakstīju rupji,bet diemžēl ir dzīvē novērots.
-
Traki ir tad,kad vecākiem 2 bērni,viens cenšas palīdzēt,dod naudu,ved paiku,bet otrs bērns losis,atbrauc ar savu losīgo vīru,un padzīvojas pie vecākiem. Paiet dažas dienas,un atkal tukšs ledusskapis...
Varbūt uzrakstīju rupji,bet diemžēl ir dzīvē novērots.
Aha, turklāt tas losis, kā jau tāds "nabadziņš", ir mammas vairāk žēlojamais un mīļojamais, kuram jāpalīdz un jādod, jādod, jādod... Pati knapināsies, bet savu pensiju atdos losim. A tas priecīgs - kāpēc pašam pūlēties, kad ir taču mamma. Un tāda parazitēšana ievelkas uz gadiem.
-
Bet mērķis jau sasniegts - mamma ir iepriecināta, priecīga, ka ir ko tam “losim“ iedot. ;)
-
Kaut kāda fiška varētu būt tajā, ja bērni ir redzējuši, ka viņu vecāki dod līdzekļus vecvecākiem, tad ir ticams, ka vēlāk arī viņi paši palīdzēs saviem vecākiem.
-
Aha, turklāt tas losis, kā jau tāds "nabadziņš", ir mammas vairāk žēlojamais un mīļojamais, kuram jāpalīdz un jādod, jādod, jādod... Pati knapināsies, bet savu pensiju atdos losim. A tas priecīgs - kāpēc pašam pūlēties, kad ir taču mamma. Un tāda parazitēšana ievelkas uz gadiem.
un sūdzas par to tas otrs, kas dod vecākiem, bet tie atdod brālim parazītam? Lai pārstāj dot ;) visi viņi slimi un uz viņa rēķina parazitē.
-
neuzskatu, ka 20-30gadīgiem bērniem būtu kaut kas jādod 40-50gadīgiem darbspējīgiem vecākiem.
Ko tad lai saka tie, kam tajos 40-50 bērni vēl uzturami, jo dzimuši pie/ap 40?
runa varētu būt par $ došanu vecākiem, kas nav darbspējīgi un ir ar smieklīgu pensiju. vecumā 70+.
$ būtu jāiegulda bērnos, nevis vecākos. Sorry.
Ja nav bērnu, tad sevī.
Vecākiem varētu palīdzēt kkādā ekstrēmā situācijā. un arī izvērtējot, vai paši pie tās nav vainīgi.
Ir redzēti modeļi ar došanu otrā virzienā. Vecāki - pieaugušiem bērniem, kam pašiem bērni, un kas dzīvo no algas līdz algai, kamēr penši pat savu mazumiņu zeķēs sabāzuši vnk gaida galu, nevis dzīvo sev.
Ir redzēts modelis, kur viens bērns (kam ir sava ģimene un bērni, ko uzturēt, un nebūt nedzīvo bagāti, - dzīvoklis pamazs, auto lūzt utt) dod mātei (strādā, saņem algu), pie kuras pēcāk izciemojas un paēd otrs bērns ar ģimeni (arī ir bērni, māte pat aizdevusi iemaksai par māju :D ) un vēl slavēts tiek 2. un aplikts 1. To māti IMO pamest savā vaļā būtu mazākais sods par 1 bērna psiholoģisku izmantošanu vīra vietā, aber otra uzskatīšanu par bērnu. Un tam 1. tāds psihdamage, ka jūtas vainīgs tai mātei nedodot. un es nevainoju 2., kas to pieņem. Kāpēc neņemt, ja dod un vēl pat virsū plijas? Vainīga ir tikai un vienīgi tā māte. Bet 1. to nesaprot - demedžots. Tur, ja tā māte noliktu karoti, IMO, bērniem būtu labāk, tikai viņi to nesaprot.1. dzīvotu savai ģimenei, 2. nāktos pieaugt, kas būtu ieguvums viņa ģimenei.
Vēl zinu čīkstošu babuli - māti (gadi ap 50+, strādā). Saņem algu, ir lieli uzkrājumi priekš vidējā plebeja(desmitos KEUR). Čīkst, ka gribot ceļot. Da kur broblēma ej, piemēram, uz impro, - nopērc ceļojumu un brauc! Nekas nav ne jāplāno, ne jādara. Aber nē, to tak nedara. Vajag, lai bērni "ved"... un tad vēl čīkstēs, ka par ilgu pa zemi, nav gana labi utt. "Slīcināt" tādas, IMO. Bērniem savas ģimenes. Kopīgais tikai viens - abu otras puses mātei nešķiet gana labas(ilgi netika precētas/vestas sabiedrībā), kgan ir ļoooooti ok, no malas skatoties. Bāžas virsū ar savu $. "Aizdot" tikko piemin kādu vajadzību utt. Aha, "aizdos", tad bērns būs parādā un viņam būs neērti, ka "ne tādu" sievu izvēlējies un reāli bendēs savu ģimeni. Kgan patiesībā bērniem no tās mātes būtu bijusi vajadzīga beznosacījumu mīlestība kopš dzimšanas, nevis $ un nebeidzamas prasības/padomi(nekad viņi nav gana labi, lai tiktu "mīlēti", jāizpelnās) , ko gana OK nopelna paši.
Ja ļoti turīgs bērns nedod vecākiem tad var būt varianti:
1) izskatās, ka viņiem visa pietiek (pašu izvēlētajam dzīvesstilam ;) , aiz kura robežām, iespējams, viņi nav aizdomājušies) / tāpat bāzīs zeķē - nav jēgas; ja būs kas ekstrēms, tad arī palīdzēs;
2) uzskata, ka visu sasniedzis pats un vecāki nav (gana) atbalstījuši, ticis vaļā no vainas/parāda apziņas un sapratis, ka viņam nav "jāatstrādā" tas, ka vecāki viņu audzināja, jo darīja no brīvas gribas un sevis dēļ, ne jau bērns prasīja sevi radīt; zina, ka vecāki neatbalsta viņu - piemēram, neciena/ignorē viņa izvēles un dzīvesveidu (izteikti, piemēram, citādi orientējaiem) - t.i. pašiem par sevi jārūpējas.
3) iztērē visu sev un saviem bērniem (jā, varbūt ieskaitot uzkrājumus savām vecumdienām); vai vnk finansiālās caurbiras (cik ienāk, tik arī iziet pat ja absolūtie skaitļi vecākiem izskatās ļoti lieli).
-
Tex turīgu bērnu vecākiem naudas nedošanas 3 varianti ļoti saprotami un loģiski!
-
...bet vienkārši tāpat, nu nopirkt biļetes kādam ceļojumam, kuru paši vecāki neatļautos,
jo šķistu dārga greznība..., vai kādu spa, vai ko citu bez kā jau vispār var iztikt
un nav mirstamā vaina?
Vienkārši priekam, ja pelna vairāk?, jā, arī paša priekam par viņu prieku?
Nnnezinu, man šķiet kkā pašsaprotami. Protams, var jau iztikt arī bez tā visa, bet nu...
-
...bet vienkārši tāpat, nu nopirkt biļetes kādam ceļojumam, kuru paši vecāki neatļautos,
jo šķistu dārga greznība...
kamēr 10 tādi ceļojumi stāv zeķē un savu $ ir kur tērēt sev? Tarakānus no galvas ar $ iedošanu neizdzenāsi!
To varētu darīt, ja tas vecāku ceļojums pašam nozīmētu, piemēram, atteikšanos no vienām vakariņām restorānā. T.i. $ ir TIK ļoti vairāk, ka tādus izdevumus i nepamanītu. Ja pašiem no kkā tāpēc jāatsakās, piemēram, uz pusi jāapcērp savs ceļojums, jāatiek lielāka dzīvokļa pirkšana vai tml., tad nē. un bu'tu nejēgā egoistiski un parazītiski vecākiem ko tādu gribēt/prasīt vai iedzīt vainas apziņu, lai dod.
-
Vispār jau sākumtekstā bija par to, ka bērni pelna krietni vairāk par vecākiem :)
Un nerunāju par vecākiem izspiedējiem vai egocentriskiem bērniem,
vien par, manuprāt, normālām cilvēciskām attiecībām. :)
Nnezinu, vai spētu baudīt plezīru Kannārijās, zinot, ka kādam tuviniekam
sanatorija derētu vairāk, bet $ pietrūkst. Bet nu katram jau savs lidojums...
-
vsp ir 4. variants par tiem ļoti turīgajiem, kas nedod (kkur vrb robežojas ar 3.).
Ka vecākiem šķiet,ak ļoooti jau nu turīgs, bet patiesībā nemaz TIK turīgs nav vai pašam tā nešķiet.
Ja piemēram kkur eiropā strādā un pelna, piemēram 6KEUR mēnesī, vecākiem ar savu 500EUR algu šķiet nenormāli bagāts. Kamēr tam 3K par māju, 1K par auto, 1,5K ēdienam un labam apģērbam. Un tikai 0,5K paliek iekrāšanai, saviem atvaļinājumiem utt.
Kur nu vēl varianti, ka patiesībā bērns jau gadu bez darba (kvai tajā eiropā) un dzīvo uz uzkrājumiem, nav drošs par nākotni,aber vecākiem nestāsta, jo neuzticas (gaida, ka tūlīt dzirdēs, kāds lūzeris, nepareizs utt) vai "lai neuztrauktu"... Cik van dzirdēts par tādiem,kas aizbraucot "mājās" kko (ko mamma viņuprāt grib redzēt, "visu ērtības labad") tēlo un viņu dzimtā ģimene viņus sen kā nemaz īsti nepazīst :(
Tai nepazīšanai 101 variants. Ir dzirdēti, ka gadiem dzīvo ar sava dzimuma partneri, bet dzimtā ģimene to nezina. Mēģina tikt pie saviem bērniem, t.sk. mākslīgos un dārgos veidos, bet nesanāk (aber vecāki nesaprot, kāpēc nedod naudu... kuras nav). Nodzer, nospēlē, salien stulbos parādos u.t.t. un nesaka. Un jā, gandrīz gadu bez darba(dzīvo uz uzkrājumiem un dzīvesbierda, kam arī tas sāk piegriezties), bet uz mātes jubileju ierodas ar gana dārgu un reprezentablu dāvanu, lai tikai to neuzzina...
Vnk izliekas un viens otru nepazīst. Vsp visvairāk ko tādu načies dzirdēt tieši no/par ne-Rīgā augušajiem vienaudžiem (vecuma grupa 25-45). Aš no visiem (?!?!?!). Rīdziniekiem tomēr tādi ir "tikai" kādi 50%... Komunicē pienākuma pēc, jo "tā vajag" un ir pareizi, vecāki taču (tas ka vecāki paši nav pieauguši un nezina, ko ar savu dzīvi dara, parasti kam tādam ir cēlonis). IMO tādas "attiecības" būtu cienīgāk neuzturēt nemaz... Bet tas no mana zvanu torņa.
-
Dot normaalam straadaajoshajam videejaa vecumaa? Nez... pats tas vecaaks tak gana jauns, nav tak vaargi vechuki...
-
Papildināšu Tex minētās 3 kategorijas ar 4.: bērns i gribētu, i varētu dot un atbalstīt, bet vecāki kategoriski atsakās un turpina dzīvot knapinādamies, vai arī, ja kaut kas tiek ieskaitīts viņu kontâ, netērē sev, bet izplederē radu bērniem u.c., nevis sev, lai uzlabotu dzīves apstākļus, nopirktu zāles vai hobijiem. Nu un tad nu bērnam apskrienas dūša, ja nevajag, tad nevajag, un nedod ar! Tikai materiālu lietu, ja zina, ka vajag.
-
Vrb varu drusku papildināt Nomades pielikto punktu. Tas bija no manu defektēto gala.
Ka neņem no bērniem vai ja nu tomēr iedod, tūlīt izdāļā kkam citam. Ja neprasa no viena, lai dotu otram, tad vēl tas nav vissmagākais gals. 1. apskrienas dūša un tas pārstāj dot.
Vrb viņiem ir tik liela nevajadzības sajūta, ka viņu hobijs ir pirkt citu radu uzmanību. To, kas dod, uzmanība viņiem jau ir, tā vairs nav vajadzīga - kas ir, tas nav vērtīgs. Clv kategorija, kas paši sev nav vajadzīgi un nešķiet vērtīgi. Bet kas viņiem nav -uuuuh vērtība.
Vrb atdodot citiem radiem, viņi jūtas vajadzīgi un tas viņiem ir vajadzīgs vairāk kā, nezinu, ceļojums uz Romu (ko viņi nekad nav redzējuši un laimīgi nomirs neko par to nezinot)?
Vrb tādā veidā viņi tērē sev? - barojot savus tarakānus? Re, kādi mēs labi un vajadzīgi - visiem radiem visu ko dodam. Biežāk gan šī kaite piemīt māmuķiem, aber večuks tik piecietīs... kgan varbūt būtu par to $ kaut kārtīgi iedzēris, uzkodis un atpūties pie sava ezera :D
Skaidrs, ka normāliem bērniem nepatīk ,ka viņu doto izbaro tarakāniem un dot pārstāj. Pilnīgi loģiski un saprotami.
-
Nāra nez kāpēc apskatīja tikai vienu "problēmas" galu - pelnīšanu. Tomēr ir arī otrs gals - tērēšana. Jaunas ģimenes ar bērniem tērē daudz vairāk, nekā padzīvojuši ļaudis.
Līdzsvars iestājas tad, ja tēriņi nepārsniedz ienākumus. Savukārt, ja ienākumi būtiski pārsniedz tēriņus, tad nauda ir jāiegulda nevis jāpalielina patēriņš.
Es saviem vecākiem naudu neprasu un arī nedodu. Bet mēs esam pārliecināti, ka, ja vajadzēs veselībai vai lielākam pirkumam tad nauda tiks atrasta. Abpusēji.
Tāpat arī ar bērniem. Tiesa, man drusku nepatīk, ka bērni "skaita", cik ir citi bērni dabūjuši no mums... man viņi visi ir bērni, bet savā starpā konkurē... līdzīgi kā bērnībā, kad māsai tika "lielāks vitamīns" :)
-
Vsp knapinātāji ir atsevišķa kategorija. It sevišķi tie, kam finanses (ar vai bez bērnu palīdzības) ļautu dzīvot daudz plašāk, bet nē, turpinās knapināties. Viena daļa aiz permanentām bailēm, gaidot karu un badu visus pēdējos 75 gadus. Otra- tā gūstot savu vērtību. Vrb tieši knapināšnaās sportā viņi ir čempioni? Būsim reāli: pat ar bērnu devumu gumball 3000 braucējus ballītēs pa pasauli nepārspēs. Plašāk kā holivudas zvaigznes nedzīvos un diez vai jēgtu to izbaudīt pat, ja mēģinātu. Jā, izbaudītu daudz ko interesantu, - kā viņiem nepietrūkst, jo nekad nav bijis...
Bet te ir joma, kurā viņi ir vieni no labākajiem. Kko sasnieguši. Turklāt sēžot mājās un neko nedarot, vnk netērējot. Vai darot bezjēgā (no bērnu un visu citu zvanu torņa, skatoties) - audzējot kko, ko lētāk būtu nopirkt utt. Kur būtu viņu vērtība = dzīves jēga (ja godīgi, no mūsu skatupunta tādas nav ;) vai tā būtu vnk izbaudīt atilkušo laiku) , devums sabiedrībai utt, ja viņi neknapinātos, nedarītu visu ar rokām, nedotu ražu vai $ citiem, nebāztu zeķē, lai atstātu "mantojumu"?
Aber clv kā bara dzīvniekam nav viegli dzīvot ar saprašanu, ka viņa dzīvei nav nekādas sabiedriskas jēgas.
Gan jau gribētu būt vajadzīgi un kko dot sabiedrībai, bet viņi 50 gadus ir vergojuši būrī (psrs), redzesloks stipri ierobežots, Ok, var pastāstīt kādu ar rokām darāmu praktisku lietu, kas vairumam nekad vairs nebūs vajadzīga (ja nu pie kara vai bada). Uzskati arhaiski un aizspriedumaini. redzēts nekas diži tālāk par savu (pil)sētu nav. Kā tad vēl viņi var piesaistīt sev kkādu uzmanību? dodot naudu, lai radi pēc tās nāktu, lasi, pērkot uzmanību un ceļot pašapziņu, kādi mēs labi. Sākot sūdzēties, uzskaitot vajadzības un mēģinot iežēlināt- nereti sasniedz emocionālās šantāžas līmeni (pārsvarā sievietes). Cits ņems un vnk dzers, lai par to nedomātu (pārsvarā vīrieši). Aber ar būšanu interesantiem un emocionāli patīkamiem, lai pie viņiem tiektos un par viņiem priecātos par paaudzi jaunāki cilvēki, vairumā gadījumu ir lielas problēmas.
Pēdējie eksistē - tā nav utopija. Man pat vairāki ir pazīstami. Pie kuriem tiecas jaunāki cilvēki. Tas nekas, ka pašiem ir 70-90. Arī bērni ar draugiem mēdz ietusēt. Bet tie ir cilvēki, kas apceļojuši pasauli. Gan pa 1, gan pāros. Ar Dr grādiem savās zinātnēs vai atzīti kādā mākslinieciskā jomā u.t.t. Jā, turīgi vai vismaz vnm labi un kārtīgi ģerbti, bet nācējiem nekad nedod $, - max pacienā ar ēdienu vai uzkodām un arī ne vnm. Paši regulāri kaut kur iet un brauc. Visādas zemes, koncerti utt. Bet arī pēkšņi var sadomāt izpeldēties nomaļā pludmalē tepat LV jūras malā un priecāties par to līdzīgi kā par Romas vēsturi citā brīdī. Lūk, ja tie vecāki būtu tādi, nevajadzētu ne ņemt/gaidīt, ne dot naudu. Tā vnk nebūtu būtiska, - atradīsies, ja tiešām būs ekstrēma vajadzība.
-
No bērniem pagaidām neko negaidām. Paši tiekam galā. Puikām ir pateikts,kamēr esam rīcībspējīgi- lai "būvē" savas karjeras,dzīves,ceļo, pērk ko sirds vēlas- tā ir viņu nauda! Ja dzīvē pienāks grūts brīdis, cerams,ka piemērs iz dzīves-kā mēs balstījām savus vecākus, viņiem liks rīkoties līdzīgi.
-
Vnk reizēm paskatoties, kā jaunie pa labi un pa kreisi tērē lielu naudu, tādas domas - būtu mums kādu grasi iedevuši - ne jau tikai nabadzīgam un nevarīgam vecākam rodas :)
Ja par sevi - es neprasu, bet nekad nekad arī neatsakos, ja dod :) kaut vai jaunai kleitai, jo zinu, ka man ir daudz mazāk :)
-
Vnk reizēm paskatoties, kā jaunie pa labi un pa kreisi tērē lielu naudu, tādas domas - būtu mums kādu grasi iedevuši - ne jau tikai nabadzīgam un nevarīgam vecākam rodas :)
Ja par sevi - es neprasu, bet nekad nekad arī neatsakos, ja dod :) kaut vai jaunai kleitai, jo zinu, ka man ir daudz mazāk :)
Piekrītu, ka bērni reizēm tērē un investē ļoti neapdomīgi, bet NEKAD man nav radušās tādas domas, ka "būtu mums kādu grasi iedevuši (uzdāvinājuši)"... personīgi man dārgas dāvanas nepatīk un arī bērniem tādas nedāvinu
-
Tiesām atteiktos, piemēram, no bērnu uzdāvināta ceļojuma? :scratch:
-
ja kopā ar viņiem, tad protams brauktu, kaut uz pasaules malu... lai būtu kopā ar viņiem.
bet ja viņi mani mēģinātu aizsūtīt uz vietu, "kur bija baigi forši", aizbrauc arī TU, bet man tas neliktos OK, tad skaidrs, ka turp nebrauktu! :) priekš kam mocīties, tērēt laiku??!
-
Nār, bet vai jums ar vīru tiešām nepietiek $ ceļošanai? Kaut ne lielai un ne ilgai? Vai ir citi iemesli (prioritātes), kāpēc neceļojat, vai ceļojat mazāk kā Tu vēlētos?
Vai Tu gribētu, lai bērni uzdāvina ceļojumu par n tūkstošiem, piemēram uz 3 nedēļām austrālijā, antarktīdu vai apskatīt visu āziju? Un Tu tādā tiešām brauktu, ja kāds bērns nopirktu? Un pašiem nekā nesanāk tādam sakrāt kaut pa pāris gadiem, ja tas ir mūža sapnis vai tml.?
-
Nekad prātā nav ienācis kontrolēt,vai vērtēt bērnu tēriņus. Ar kādām tiesībām?! Paši pelna,paši tērē! Labi atceros,kad jaunībā nopirku savai algai neadekvāti dārgu importa kleitu :rofl: ,jā ,pēc tam mēnesi knapinājos,bet kleita bija tā vērta! Labi,ka mana mamma bija tik dzīvesgudra,ka neko nepārmeta!
No bērnu piedāvāta ceļojuma pieklājīgi atteiktos. Piedāvātu,lai paši kaut kur aizbrauc- viņu straujajā dzīves ritmā tas būtu noderīgāk.
-
ja kopā ar viņiem, tad protams brauktu, kaut uz pasaules malu... lai būtu kopā ar viņiem.
bet ja viņi mani mēģinātu aizsūtīt uz vietu, "kur bija baigi forši", aizbrauc arī TU, bet man tas neliktos OK, tad skaidrs, ka turp nebrauktu! :) priekš kam mocīties, tērēt laiku??!
Interesanti. Es gan brauktu ar prieku.
Tex, nav te runa konkrēti par mani -gan pietiek, gan ceļoju, gan priecājos, ja ko bērni sponsorē. VNk, apskatoties apkārt, redzu, cik dažādi ir šie modeļi. Vnk interesanti.
-
Interesanti. Es gan brauktu ar prieku.
Tex, nav te runa konkrēti par mani -gan pietiek, gan ceļoju, gan priecājos, ja ko bērnisponsorē. VNk, apskatoties apkārt, redzu, cik dažādi ir šie modeļi.
a ar gumiju ar lektu un tai dubļu maisā līstu? tikai tāpēc, ka kāds uzdāvināja?? vot dīvaina loģika manuprāt :)
sametam Nārai, 60 eur lēciens! :)
-
Par dīvainiem un dažādiem modeļiem varu pilnīgi piekrist.
un par to, ka jo tālāk no Rīgas, jo dīvaināki un par tumsonības apmēriem vietām var tikai pabrīnīties.
Un kas patiesībā no tiem bērniem ir vajadzīgs? $, kkā nosponsorēšana vai vnk uzmaība un interese par savu dzīvi un pirmkārt jau emocionālais atbalsts un tad, ja vajadzīgs, arī materiālais? Vai no tām ģimenēm, kas visu novērtē $ izteiksmē?
Neesat ne veci, ne tizli - ceļot varat atļauties, ja vēlaties paši. Tad ko īsti gribi no bērniem?
Bet te tūlīt būtu nākamais ?: vai/cik ļoti esat emocionāli atbalstījuši bērnus, kad viņi auga un arī tagad? Vai tagad reāli zini, ko viņi jūt un domā, vai redzi masku, kas uzlikta, jo tev tā vajag būs vieglāk bla bla? Vai viņiem augot esat devuši pajumti, apģērbu, ēdienu vai to visu plus viņi vnm varējuši nākt ar kādu problēmu, atzīties muļķībā un netikt nolikti utt? Vai no visiem prasījāt un visiem devāt kcik līdzīgi un to ko viņiem vajag?
Un vai gribi redzēt patiesību? Tā varētu arī nesakrist ar to, ko iztēlojies un uzskati par pozitīvu.
-
pa labi un pa kreisi tērē lielu naudu :D
vnk nesaproti viņu motivāciju.
laab ar simplu kuriozu ilustrēšu. 2 darbaļuadis audzina 3 palielus zeperus. Skairds, ka liekas $ nav. Māte kkur no laukiem sadbūjusi gaļu. pilnu saldētavu. Centusies. Lai nauda nav jātērē tik daudz. Puikas pa vasaru arī kkur piestrādā skolniekiem atbilstošā līmenī. Tad nu pienāk brīdis, kas māte, tīrot 1 padsmitgadīga dēla istabu(nafig vsp?!), atrod čeku no McDonalda par 2 burgeru komplektiem. Puika paša nopelnīto tērējis. Un cepas... vai tad mājās nav ko ēst, ka par šitiem štruntiem $ jātērē. Es te labu gaļu sadabūju :D
Nepieleca sievišķim pēc pārdesmit gadiem laulībā, ka puika ne jau ēst uz to Mc gājis :D T.i. pilnīgi nesaprot bērnu un kas viņam vajadzīgs. Jā, pabaro, apģērbj, izmitina, bet nesaprot...
Turklāt ja jau tikai 1x ir gājis un vairāk čeku vai kādu turpinājumu nav...
Nav ne jausmas, kas viņa dzīvē patiesībā notiek un ko viņš pārdzīvo. Paskaidroju tām, kas nesaprata: čeks bija par 2 (!) komplektiem. Skaidrs, ka meiteni uz "restorānu" vedis... un turpinājums nav sekojis...
Ko padsmitgadnieks tādā situācijā varētu pārdzīvot, var iedomāties... aber māte kko piļī par kkādu sū** gaļu :banhead:
Lielākiem vnk summas arī lielākas...
-
Šito fišku atteikties gan nesaprotu!(Magda). Tā var apvainot devēju. Mani, piemēram, kaitina, kad kāds kko no manis neņem, kad no tīras sirds dodu.
Man nepiemīt šī liga - tev, bērniņ, vairāk vajag. Vienreiz atteiksies- vairs nepiedāvās, kaut gribēsi :rofl:
Daddy, neviens bērns jau tik stulbu kko nedāvina!
Tex piemēri tādi dīvaini - kā no šausmenēm.
-
Nār, vrb netici, bet to šausmeņu tēli dzīvo LV (vai vizmaz dzimuši un auguši un tad emigrējuši). Un pa gabalu visnotaļ izskatās pēc vidējiem, parastiem, normāliem LV iedzīvotājiem. NaF tie nekādi marsieši :blushing:
-
Naara! Bet ja nu ir taa,ka vecaaki pelna daudzkaart vairaak? Un var beerniem uzsaukt celojumu? A, vinji pashi i pelna, i celjo? Nostaaties pozaa- mees juus puceejaam ,skolojaam tagad gaidam "procentus"? Es protu priecaaties par vismazaako (arii naudiskaa zinjaa ) uzmaniibas apliecinaajumu. Bet nu izskaitjot, taa- puika tagad pelna pietiekami,lai nu mammim ko gruntiigu uzdaavaa- to gan ,ne!
-
St.c. vēl labs ? visiem: cik gabaliem no jums (kas vsp pilngadīgi un strādā un kāds no vecākiem dzīvs) vecāki zina, cik tieši jūs pelnat un cik un kam tērējat? OK, kko gan jau redz: kā mašīnas vai dzīvokļi nomainās... bet cik daudzi pēc būtības runā ar saviem vecākiem par sevi un arī ar šādu info vsp "apgrūtina"?
Un tāpat tie, kam pieauguši un strādājoši bērni, - jūs tiešām šādas lietas pārrunājat?
-
Vispār jau runājam gan, arī par naudu..., tā līdz bilances uzrādīšanai gluži nē :)
Protams, pieauguši bērni un vēl darboties spējīgi vecāki ir divas autonomas vienības.
Bet viss jau atkarīgs no savstarpējām attiecībām, kādas tās ir bijušas un ir starp šiem cilvēkiem :)
-
Protams, ka zinu, cik pelna bērni. Mani vecāki arī zina manu algu. Kas tur slèpjams?
Naara! Bet ja nu ir taa,ka vecaaki pelna daudzkaart vairaak? Un var beerniem uzsaukt celojumu? A, vinji pashi i pelna, i celjo? Nostaaties pozaa- mees juus puceejaam ,skolojaam tagad gaidam "procentus"? Es protu priecaaties par vismazaako (arii naudiskaa zinjaa ) uzmaniibas apliecinaajumu. Bet nu izskaitjot, taa- puika tagad pelna pietiekami,lai nu mammim ko gruntiigu uzdaavaa- to gan ,ne!
Tēma ir - bērni pelna VAIRĀk par vecākiem!
-
:D tieši tas. Nezinātu, ka bērni pelna tik ļoti vairāk, i neko nesagribētu ;)
Man tikai dzīvesbiedrs un 2 no draugiem zina konkrētu skaitli. pārējie būvē gaisa pilis no darbības veida un amata nosaukuma, kuru milzu pelnīšana vairāk ir mīts kā LV realitāte (OK, ar dažiem izņēmumiem un joma kā tāda tomēr ir virs vidējā legālā), katrs pēc savas samaitātības pakāpes. OK vairāki draugi/paziņas ir no tās pašas jomas, līdz ar to viņiem ir aptuvens priekšstats par kategoriju.
Un tik tiešām nesaprotu, kāpēc tas būtu jāzina, piemēram, vecmāmiņai laukos un jāsastresojas, ka tas ir vairākkārt vairāk kā viņas pensija... nezinātu - gulētu mierīgi un ar savu 200-300 pensiju būtu apmierināta :)
-
A man ir zheel, ka vecaaki mirushi... dazhbriid ar saviem ienaakumiem vareetu daudz ko feinu vinjiem pasaulee paraadiit...