Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: tas_pats_lv 2017. gada 22. augusts, 22:13:16
-
Pozitīvā domāšana kaitē veselībai
Bēgot no sevis un savām patiesajām jūtām, kas ir nepatīkamas, cilvēks var gadiem ilgi darīt darbu, kas viņam nepatīk, un būt attiecībās, kurās nav patiesas cieņas un tuvības, kā arī pieņemt lēmumus citu, nevis savā labā. (http://medicine.lv/raksti/specialiste-pozitiva-domasana-kaite-veselibai-video-24d0042679) Šādi "galu galā var attīstīties dažādi psihosomatiskie traucējumi, piemēram, hroniskas galvas vai muguras sāpes, angioveģetodistonija, psihogēna neauglība, divpadsmitpirkstu zarnas čūla u. c., tādēļ ārstu skatījumā izvairīšanās no savām patiesajām jūtām, tajā skaitā tā dēvētā pozitīvā domāšana, ir kaitīga gan psihiskajai, gan fiziskajai veselībai," uzsver speciāliste. "Veselīgi ir būt kontaktā ar realitāti, pieņemt savas jūtas un izpaust tās konstruktīvā veidā."
-
Un ko es visu laiku saku? :sarcasm: :shampis:
-
Viss ir relatīvi. Bet štruntīgā situācijā labāk tomēr kaut uzspīlēts optimisms un mēģinājumi kaut ko darīt lietas labā, nekā nemitīga žēlošanās par to, cik viss ir slikti...
-
Viss ir relatīvi. Bet štruntīgā situācijā labāk tomēr kaut uzspīlēts optimisms un mēģinājumi kaut ko darīt lietas labā, nekā nemitīga žēlošanās par to, cik viss ir slikti...
Ir vai visvisādi starpstāvokļi nevis tikai pozitīvisms un žēlošanās ;)
-
Manuprāt, pozitīvā domāšana nebūt nenozīmē "strausa politiku" - kontakta ar realitāti zaudēšanu un izvairīšanos no savām patiesajām jūtām.
-
Tikpat tracinoši ir arī nemitīgie uzmundrinājumi "domā pozitīvi".
-
Tas, kas ir par daudz, izvēršas kaitinošā un nogurdinošā pasākumā. Būs par daudz pozitīvisma, tas apnīk un no tā nogurst. Būs par daudz pesimisma, arī. Pamudinājumi, jebkuri, mēdz tā kā norādīt, kā ir pareizi jādara, ar piebildi, ka tas, ko jau dari, tomēr jādara citādāk. Līdz ar to es nepavelkos arī uz aicinājumu nenoliegt patiesās emocijas. Kā emocijas? Kura cilvēka emocijas? Manas emocijas. Okei. Tad es arī pati lemšu par savu emociju esamību un atzīšanas veidiem. Otra cilvēka emocijas, kurš vēlas stāstīt un stāstīt galvenokārt par sevi. Paldies, nē.
-
Man brizam skjiet, ka no viena graavja otraa, varbuut reizeem jaabuut adekvaatai domaasanai, pamatotai nevis visas siis galeejiibas un neveseliiga vide reizeem rodas arii no saadas paarmeeriigas savu juutu izpausmes piemirstot, ka viss negrozaas tikai ap mani vieniigo, jo kad tas izbeidzaas saakaas :alkofest: vai veel trakaak...
-
Starpstāvoklis ir reālisms. I viss.
-
Jā, un starp stāvoklis ir veselīgs, bet viņu neviens neliela. Vel vairāk par viņu neviens pat nerunā. Un kāpēc tā ir?
-
Par normālām lietām taču nav interesanti runāt un rakstīt
-
Mja, veselīgas lietas traucē farmakoloģijas biznesam ;)
-
Nu ja. Kādā motivācijā lai apraksta ikdienu? Piecēlos. Mazliet pasāpēja kāja, jo sarāva krampis, bet nebija tik traki kā citureiz. Padzēru kafiju un pabrokastoju, gāju uz darbu. Nostrādāju dienu. Nācu mājās, patērzējām ar mājiniekiem, pavakariņojām, gājām gulēt. Un tā reizi no reizes. Tur nerodas nedz dzeja, nedz proza, nedz foruma ieraksts. Tas ir ritējums ierastais, sadzīve, dzīve. Un tad kāju sāk raut biežāk krampjos, sāpes lielākas, piemēra pēc, uzreiz rodas foruma ieraksts.
Līdzīgi ar starpstāvokļiem. Nu, tu dzīvo savu dzīvi, redzi apkārtējos, pats esi, ej un nāc, un tā viss notiek. Nu pastrīdies kādureiz ar, bet tā visai mēreni. Viss okei. Ko tur rakstīt.
Tad sastrīdies pamatīgāk, un top pārdomas.
Tāpēc dažreiz lasot grāmatas man rodas iespaids, ka autors gluži vienkārši radis sev bezmaksas iespēju psihoterapijai - izrakstot to, kas sakrājies, caur simboliem vai pa tiešo, kā nu kurš. Protams, nevar to teikt par visiem. Bet dažreiz aptuveni tāda sajūta.
-
Reiz ir samērā populāra akcija "30 dienas svārkos", varbūt vajag akciju "30 dienas domāt reāli"? :sarcasm:
-
Manuprāt, "domāt pozitīvi", nenozīmē strausa politiku, bet gan saskatīt kaut ko labu/cerīgu esošajā nedaudz štruntīgajā situācijā.
Bet pašai nepatīk tie uzspēlētie optimisti - ah, domā pozitīvi un viss būs labi!
Šorīt pat - tā pa riktīgo izraudājos, visu šmuru izdzinu laukā. Tagad domāju - nu i kas? A nekas. Viss štokos :clap:
-
Starpstāvoklis ir reālisms. I viss.
Paģiras tās ir :)
-
Reiz ir samērā populāra akcija "30 dienas svārkos", varbūt vajag akciju "30 dienas domāt reāli"? :sarcasm:
Spārka, kas notiks ar pasauli??!!?
-
Nu, optimisti allaž domās pozitīvi. Pesimistam domāt pozitīvi?, lauzt savu būtību?
Nu nezinu, vai pesimists jutīsies laimīgs domājot pozitīvi... ;)
-
:hi:
-
Ok, būsim veselīgā kontaktā ar realitāti - visdrīzāk šis ir kārtējais mārketinga gājiens studentu piesaistīšanai RSU. Jo septembris ar joni tuvojas. Ja saturs lika kādam aizdomāties, lieliski, lai gan man ir zināmas aizdomas, ka veselam cilvēkam viss pateiktais ir pašsaprotams (izpaliek vienīgi gudrās, grūti izrunājamās diagnozes), savukārt, neveselam cilvēkam tāpat būs jāmeklē speciālista palīdzība.
-
Ir speciāli treningi strādājošiem sarežģītās situācijās, piemēram lielu projektu pārdevējiem. Tajos trenē no rītiem pozitīvi ielādēties un dienas garumā arī tā pozitīvi darboties. Tālredzīgi vadītāji treknajos gados labprāt savas komandas kaujas pirmajās rindās esošos superpuikas un supermeitenes gribēja redzēt visādi pozitīvi motivētus jo bija skaidri redzamas izmaiņas klientu attieksmē, it īpaši kad savārītas ziepes.
No šā izriet loģisks secinājums - ja tev vajag, ir attiecīgas zināšanas un ir interese, nu piemēram kaut ko ģeldīgu attīstīt, ielādē komandu un/vai ielādējies pozitīvi, var druzciņ pārspīlēt, bet pareizi ir, lai tas paliek par dabisku efektu. Ja tev nevajag, nav intereses - močī, kā gribi, kauč reāli, kauč smadzenēm šļakstoties... .
-
Pilnīgi noskurinos, šito iedomājoties/vizualizējot
-
Nav tik traki - piedāvāju visiem pamēģināt. Tikai pirmais solis. No rīta pamožoties pasmaidiet. Un tā smaidot dodieties uz kur nu kuram vajag, piemēram uz dušu. Un tā atkārtojiet vismaz nedēļu. Trolejbusā arī drīkst, nevienu nekaitinot protams, smaidīt. Monitorējiet personiskās sajūtas un nedēļas veikumu, ar uz sajūtām. Darbojas, ja kas.
-
Man pirmais solis nesanāks, es parasti pamostos nevis pamožos ;)
Vai Tu Mao no rīta nepamosties jau smaidīgs? Varbūt racionālāk to smaidu uzstutēt jau gulēt ejot... :)
-
Man pirmais solis nesanāks, es parasti pamostos nevis pamožos ;)
Vai Tu Mao no rīta nepamosties jau smaidīgs? Varbūt racionālāk to smaidu uzstutēt jau gulēt ejot... :)
1. Labi, labi...
2. Es runāju par to, ka ir vienkārši strādājoši paņēmieni, kā sevi viegli pieregulēt pat ja ir bijis slikts sapnītis, maz gulēts gaidot kārtējo grūtību, cita nebūšana un bla, bla, bla...
-
Iedomājos, kā Mao guļ ar smaidu. Pamostas ar smaidu, dodas uz vannasistabu pačurāt ar smaidu. Aš bail sametās.
-
Iedomājos, kā Mao guļ ar smaidu. Pamostas ar smaidu, dodas uz vannasistabu pačurāt ar smaidu. Aš bail sametās.
Pareizi jāraksta - ar Smaidu
-
Nu vai nav vienalga, vai ar Smaidu, Jautru vai Skaidru.
-
Ar Skaidru notīrījām vecus traukus. Nav vienalga!