Pozitīvā domāšana kaitē veselībai

[tas_pats_lv]

                               Pozitīvā domāšana kaitē veselībai

   

Bēgot no sevis un savām patiesajām jūtām, kas ir nepatīkamas, cilvēks var gadiem ilgi darīt darbu, kas viņam nepatīk, un būt attiecībās, kurās nav patiesas cieņas un tuvības, kā arī pieņemt lēmumus citu, nevis savā labā. Šādi "galu galā var attīstīties dažādi psihosomatiskie traucējumi, piemēram, hroniskas galvas vai muguras sāpes, angioveģetodistonija, psihogēna neauglība, divpadsmitpirkstu zarnas čūla u. c., tādēļ ārstu skatījumā izvairīšanās no savām patiesajām jūtām, tajā skaitā tā dēvētā pozitīvā domāšana, ir kaitīga gan psihiskajai, gan fiziskajai veselībai," uzsver speciāliste. "Veselīgi ir būt kontaktā ar realitāti, pieņemt savas jūtas un izpaust tās konstruktīvā veidā."

[Minne]

Un ko es visu laiku saku?

[...(cita)]

Viss ir relatīvi. Bet štruntīgā situācijā labāk tomēr kaut uzspīlēts optimisms un mēģinājumi kaut ko darīt lietas labā, nekā nemitīga žēlošanās par to, cik viss ir slikti...

[Minne]

Viss ir relatīvi. Bet štruntīgā situācijā labāk tomēr kaut uzspīlēts optimisms un mēģinājumi kaut ko darīt lietas labā, nekā nemitīga žēlošanās par to, cik viss ir slikti...

Ir vai visvisādi starpstāvokļi nevis tikai pozitīvisms un žēlošanās

[kvadra]

Manuprāt, pozitīvā domāšana nebūt nenozīmē "strausa politiku" - kontakta ar realitāti zaudēšanu un izvairīšanos no savām patiesajām jūtām.

[reno]

Tikpat tracinoši ir arī nemitīgie uzmundrinājumi "domā pozitīvi".

[taj]

Tas, kas ir par daudz, izvēršas kaitinošā un nogurdinošā pasākumā. Būs par daudz pozitīvisma, tas apnīk un no tā nogurst. Būs par daudz pesimisma, arī. Pamudinājumi, jebkuri, mēdz tā kā norādīt, kā ir pareizi jādara, ar piebildi, ka tas, ko jau dari, tomēr jādara citādāk. Līdz ar to es nepavelkos arī uz aicinājumu nenoliegt patiesās emocijas. Kā emocijas? Kura cilvēka emocijas? Manas emocijas. Okei. Tad es arī pati lemšu par savu emociju esamību un atzīšanas veidiem. Otra cilvēka emocijas, kurš vēlas stāstīt un stāstīt galvenokārt par sevi. Paldies, nē.

[itta]

Man brizam skjiet, ka no viena graavja otraa, varbuut reizeem jaabuut adekvaatai domaasanai, pamatotai nevis visas siis galeejiibas un neveseliiga vide reizeem rodas arii no saadas paarmeeriigas savu juutu izpausmes piemirstot, ka viss negrozaas tikai ap mani vieniigo, jo kad tas izbeidzaas saakaas  vai veel trakaak...

[sōla]

Starpstāvoklis ir reālisms. I viss.

[tas_pats_lv]

Jā, un starp stāvoklis ir veselīgs, bet viņu neviens neliela. Vel vairāk par viņu neviens pat nerunā. Un kāpēc tā ir?

[reno]

Par normālām lietām taču nav interesanti runāt un rakstīt

[tas_pats_lv]

Mja, veselīgas lietas traucē farmakoloģijas biznesam

[taj]

Nu ja. Kādā motivācijā lai apraksta ikdienu? Piecēlos. Mazliet pasāpēja kāja, jo sarāva krampis, bet nebija tik traki kā citureiz. Padzēru kafiju un pabrokastoju, gāju uz darbu. Nostrādāju dienu. Nācu mājās, patērzējām ar mājiniekiem, pavakariņojām, gājām gulēt. Un tā reizi no reizes. Tur nerodas nedz dzeja, nedz proza, nedz foruma ieraksts. Tas ir ritējums ierastais, sadzīve, dzīve. Un tad kāju sāk raut biežāk krampjos, sāpes lielākas, piemēra pēc, uzreiz rodas foruma ieraksts.

Līdzīgi ar starpstāvokļiem. Nu, tu dzīvo savu dzīvi, redzi apkārtējos, pats esi, ej un nāc, un tā viss notiek. Nu pastrīdies kādureiz ar, bet tā visai mēreni. Viss okei. Ko tur rakstīt.

Tad sastrīdies pamatīgāk, un top pārdomas.

Tāpēc dažreiz lasot grāmatas man rodas iespaids, ka autors gluži vienkārši radis sev bezmaksas iespēju psihoterapijai - izrakstot to, kas sakrājies, caur simboliem vai pa tiešo, kā nu kurš. Protams, nevar to teikt par visiem. Bet dažreiz aptuveni tāda sajūta.

[Spārka]

Reiz ir samērā populāra akcija "30 dienas svārkos", varbūt vajag akciju "30 dienas domāt reāli"?

[dip]

Manuprāt, "domāt pozitīvi", nenozīmē strausa politiku, bet gan saskatīt kaut ko labu/cerīgu esošajā nedaudz štruntīgajā situācijā.
Bet pašai nepatīk tie uzspēlētie optimisti - ah, domā pozitīvi un viss būs labi!

Šorīt pat - tā pa riktīgo izraudājos, visu šmuru izdzinu laukā. Tagad domāju - nu i kas? A nekas. Viss štokos