Sarunu forums
Politika, ekonomika, vēsture, kriminālais => Latvijā un pasaulē => Vēsture => Tēmu iesāka: reno 2014. gada 09. novembris, 10:21:55
-
Mēs tur bijām, mēs tur bijām! Pie tam tieši tajā dienā bijām no RBerlīnes aizbraukuši uz ABerlīni, neko nenojautām un vakarā, tāpat kā iepriekšējās reizes, gājām atpakaļ uz Friedrihstr. staciju. Un tur šokings -baisā rinda, kādu 6-8 cilvēku biezumā, aizvijas tumsā. Un pilnīgs klusums un kārtība.Mēs, ārzemnieki, tikām pa atsevišķu eju ar parasto paviršo robežkontroli un pasēm, bet tālāk viss bija vienā barā.
Tikai tagad saprotu, ka mēs noteikti bijām ja ne pirmajā, tad vienā no pirmajiem vilcieniem ar austrumvāciešiem. Varbūt pat kopā ar Merkeli:)) Tas brīdis, kad parādījās pirmās Rietumberlīnes ugunis, nav aprakstāms -asaras,sajūsmas kliedzieni, šampānietis. Jo visu laiku, kamēr pūlis lēnām bīdījās pa tuneli uz peronu, bija baigais klusums.
Interesanti, ka par vilcieniem neko daudz nepiemin. Mūrī ejas atvēra vēlāk, un tur daudz mazāk cilvēku vienlaikus gāja cauri.
-
BŪT KLĀT TĀDĀ BRIDĪ! Kaifs.
-
Mēs bijām ABerlīnē nedēļu pirms,nekas par kko tādu neliecināja,gājām skatīties,bet žogs priekšā,tumsā truši skraidīja. Neticami,ka pēc nedēļas cilvēkus laida pāri,ziņas likās kā fantāzijas.
Pavasarī bijām atkal,Drēzdenē gan,bet viena aizbrauca satikt paziņu uz Berlīni-tad tur varēja noīrēt āmurīti,un atskaldīt mūra gabaliņus. Meitene atveda mums pa gabaliņam,likās baiga relikvija,nesen tik izmetu ārā. Bija tieši brīdis,ka 1 ost DM=1 west DM
-
Mums arī kaut kāds skripucis mētājas, pašas skrubināts, bet īstas drupačas tikai ar baisiem atskaldītājiem varēja dabūt.
Dienās pirms tam bijām DDR, tur baigais sasprindziens, lieli mītiņi un policija uz ceļiem. Mēs tajā brīdī vēl bijām pat nosacīti brīvāki ar visām tautas frontēm un karogiem. Cik ironiski -pāris dienas pirms 9. nov. austumvācietis bēdīgi purināja galvu un teica - nekad,nekad...
Jautrība arī pēc tam -Rietumberlīnē momentāni iztīrīja elektronikas veikalus un...augļu stendus. Aziāti tirgojās caurām naktīm.Uz operas sienas bija uzpūsts"Un tagad -banāni visiem"
Nākošās dienas laikam bija brīvdienas, baigie pūļi.Austrumniekiem špārkasēs katram izmaksāja 100 (200?) DM. No sākuma nesapratām, kāpēc viņi ar zīdaiņiem un maziem bērniem pāri spiežas:))
-
Es Berliinee biju, kad muura vairs nebija.
Muuris kaa simbols rietumu un austrumu pasaules apvienoshanai, taa ir bijusi fantastiska iespeeja kaut ko taadu piedziivot.
-
Mēs arī tieši tajā laikā tur bijām. :rocking:
-
Man saistiibaa ar Berlines muura krishanu aizvien taa kaa cemme, vai? Ego skribinaas, kad sho notikumu min kaa simbolu aukstaa kara beigaam utt. Jo muusu Baltijas celjsh augustaa, pirms tam arii 1987.gada augusta notikumi pie Briiviibas piemineklja (veel pirms tam kkas nenotika arii Gruzijaa vai kkur tajaa regjionaa?) man liekas bija agraaki celmlauzhi padomju bloka sagraavee. Muuri bezmaz uztveru kaa fizisku robezhu nojaukshanu, lai gan vaacieshiem, nenoliedzami, tas bija iipashi.
-
Sarma, kādas tev atmiņas?
-
Toties es biju klāt tai brīdī gad ar ceļamkrānu izcēla pirmo posmu no mūra VOT :P
-
Tas bija jau nākošajās dienās? Nevaru tagad atcerēties -mēs no rietumu puses tur vēl staigājām, kaut ko jauca, jeb tie bija tikai vārti?
Angļu lauku virtuve visus cienāja ar vāju. šausmīgi saldu kafiju.
-
Baltija ceļš (gan parastais, gan ugunīgais) bija ar nozīmi mums un iekš bijušās PSRS, Berlīnes mūris bija ar nozīmi pasaulei. Nu, vism tā manā skatā
-
Baltija ceļš (gan parastais, gan ugunīgais) bija ar nozīmi mums un iekš bijušās PSRS, Berlīnes mūris bija ar nozīmi pasaulei. Nu, vism tā manā skatā
Diemzheel. Katalizators bija cits, bet lauri tikai muurim :D
-
Es tur trāpījos tajā nedēļā, kad mūris krita. Es biju Rietumberlīnē. Rietumberlīnē viss bija it kā mierīgāk.
Tā nu sanāca, ka diezgan daudz staigāju viena un tas bija viens no maniem pirmajiem ārzemju braucieniem. Es biju riktīga aita, stress bija milzīgs, vāciski nerunāju. Dīvaini, ka neko daudz neatceros, atceros tikai, ka maldījos stipri pa metro/vilcieniem, nedēļas sākumā braukt kaut kur vēl nevarēja, nedēļas beigās varēja.
Metro satiku vācu puisi, kas man 10 (!!!)gadus pēc tam sūtīja ar roku zīmētas kartiņas , vienu pa diviem gadiem... Eh, nez kā tev tagad iet Kristian, ceru, ka labi!
-
Es biju nākošā gada 1.maijā. Ar šo datumu PSRS noliedza laist pāri robežai uz Rietumberlīni tos, kam tikai austrumvācu vīza. Bija interesanti, mūs sūta uz Čarliju, tur saka, diemžēl jūsu valdība neļauj. Mēģinājām labot pasi, bet tie bija acīgi :) taču iegājām, jo A pusē bija 1.maija gājiens, kura beigās visi ar blīkšķi sasniedza karogus kraviniekā un kā gājiens devās tālāk uz Brandenburgas vārtiem. Tur ārzemnieks cauri nelaida, bet ar to gājienu mēs iešmaucām, jo kontrolētāji tika pastumti malā.
Ārā nācās jau caur Čarliju, iespieda zieģeli. Un tad uz mūsu robežas ilgi tincināja, kā mēs tā- ārā iznākuši, neieejot iekšā :) beigās teicu "a mi parašutom seļi", tad laikam no pārsteiguma beidza piesieties :)
Jā, un tā skulptūra aiz vārtiem, saucējs- tajā brīdī šķita kaut kas, nu, neizsakāmi atbilstošs ....
-
Dīvaini, ka tik daudzi no šī foruma tajā laikā bijuši tur, tik tuvu vēsturiskajam notikumam. Kā tas nākas?
-
Vāks! Visi tai brīdī bija Vācijā!!! Man ne jausmas kur biju es :computer:
-
Es tur nebiju. Pilnīgi noteikti. Tepat Latvijā uz notikumiem pa tv lūrēju.
-
Vai nebija tā, ka samērā vienkārši vīzu varēja dabūt? Piem. mums, precētam pārim, nu labi, bērns mājās palika ķīlā.Bet tas viss notika ātri, bez partijas komitejām, samainīja kaut kādu naudu.
-
Tumša bilde. No grāmatām zinu, ka tāds bija, nekādu jūtu nav.
-
No mūra redzēju tikai drupatu.Bet visa Berlīne pēc tā notikuma bija kā viens liels būvlaukums,intensīvi siltināja mājas.Krievu pusē bija arī tādas par šausmīgas mājas kā pie mums.A mūsu mājas kad sāka siltināt? Tikai dažus gadus atpakaļ.Vācijā biju.., jēziņ.., vismaz markas vēl bija, tātad sen atpakaļ.
-
Ka mēs esam seni(ar plato "e") :thumbsup:
-
Rietumvācija,man kora satāvā vsp bija pirmās ārzemes,tieši nedēļu pirms mūra krišanas. Jez,tās emocijas,jau turpbraucot,nevar aizmirst!
Braucām ar vilcienu līdz Berlīnei,tālāk arī,līdz Mannheimai-tur mūs izmitināja pa ģimenēm. Attiecīgi-baroja,kā neēdušus,un vzaimno-nācās pusnakti ar neesošām vācu valodas zināšanām stāstīt,ka neesam krievietes. Hohma-kivi-izrādās,dažas meitenes bija noēdušas ar visām mizām :) Citām parādījuši,kā ēst..
Un tie koncerti-dziedājām Paula"Raudi,tādu laimi,ka Tu esi savā Tēvijā..." meitenes korī raud,cita aizkrīt vnk aiz podesta,vāci saprot,ka tas kkas IR...un tā kādas 10 dienas...aizbraucām tukšām kabatām,tualetē turējam viena otrai durvis,jo bija DM jāmaksā,a naudas ta nav! un beigās pa koncertiem saziedoja mums,un tad tas stress,ka tiec tādā(šodien sūda)Woolworthā,un nezin ko kampt-kurpes,kafijas automātu,vai divkasetnieku...
Atpakaļceļā-kkas nogāja greizi ar vilcienu-viena lieka nakts stacijā uz grīdas,labi,ka bija tauatstērpi maisos,paklājām un gulējām,
Tieši tad arī-aiz neko darīt pa Unter den Linden aizstagājam līdz žogam,kur visu to mirušo zonu redzējām,bez nojausmām,ka pēc 7 dienām būs Uhh!
-
Oi, par pirmajiem piedzīvojumiem īstajos rietumos var pasmieties!