Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: Camma 2017. gada 09. decembris, 03:49:39
-
Nu kaut kā tā.. pat nezinu, kādu nosaukumu tēmai likt.
Lieta tāda, ka visapkārt tik daudz visādu nepareizirakstītāju, ka sāku pati mulst - kā šis vai tas pareizi jāraksta? Vislabākā izeja tad ir aizžmiegt acis un pērt vaļā kā pašai sajūta saka priekšā.
Muļķīgākais, ka gramatikas likumi sen aizmirsti, kaut zināju perfekti skolas laikos. Rakt tagad un meklēt? Pat laika tam vienkārši nav. Apbrīnoju Spārku un vēl te dažus, kas pareizos likumus var piesaukt.
Interesanti - kādas sajūtas ir citiem šajā nepareizrakstības jūklī? Nemulstat?
-
Man diezgan līdzīgi.
NU, ir lietas, kur skaidri zinu, ka tā ir un viss, bet ir tādas, kur arī minstinos un mulstu. Kaut zinu, ka agrāk nav bijis problēmu ar pareizrakstību
-
Likumus nodeklamēt nevaru, bet laikam jau bijušas labas skolotājas skolā - tā kautkā viss rakstās diezgan normāli. Un jā. Man ir svarīga mana rakstītā valoda - piedomāju, aiz cieņas pret tiem, kas lasa. Čatā diezgan vienalga, tur varu arī bez garumzīmēm un kļūdas nelabot, jo tas nav paliekošs teksts. Sajūsmina, ka joprojām kāds atceras un var paskaidrot, kas un kāpec tā un šitā pareizi, labprāt mācos.
Bet nepareizrakstības jūklis mani šausmina... Jo tas jau liecina ne tikai par elementāras gramatikas nezināšanu... Labi, tur smalkie gramatikas pinekļi, bet vienkāršas lietas...
-
Var jau būt, ka man tikai tā šķiet, bet...
Sejasgrāmātā esmu piesekojis vienai no auto grupām. Pērk, pārdod, dalās pieredzē utt.
Ierastā kārtība ir tāda: mašīnas marka, modelis, gads, motors, problēma. Kāda Jums pieredze?
Kaut kā salīmējas, ka, jo vecāka mašīna, jo briesmīgāka gramatika. Un ļooooti izceļas BMW īpašnieki.
Jā, tā arī ir - vidējais veca BMW īpašnieks ir diezgan infantils.
Bet reizēm dīvainā kārtā darbojas tikai viens no faktoriem - BMW. Auto vērtība piem. ap 12-15K. Uz bendzīna motors esot un logi bieži aisvīstot.
-
O, tā ir tāda laba tēma :)
Jo mazāk pašai kaut kas jāraksta, jo vairāk aizmirstu šādas tādas gramatikas lietas, bet, ja ir laiks un luste pārlasīt un salabot, tad domāju, ka viss ir puslīdz kārtībā. Zinu arī to, ka ļoti liela ietekme ir ikdienā 8 stunas dienā lietotajām darba valodām.
Tomēr kaitina, ja latvietis, kas Latvijā skolā gājis un latviešu gramatiku mācījies, nemāk elementārus komatus teikumā salikt un nemāk ikdienišķos vārdus bez kļūdām uzrakstīt (kā Bobja minētajā piemērā).
Ir jāraksta un jāmācās izteikt savu domu, jālasa grāmatas, kas rakstītas labā valodā.
-
Cammai paldies par komplimentu.
Šķiet, ka pamatā ir valodas izjūta, kas nevar izveidoties bez daudz_lasīšanas.
Ja iestrēgstu nesaprašanā, obligāti sameklēšu pareizo variantu.
Likumus es prātā nobubinu par -īt -īties -ināt -ināties, jo ar aci tiešām ne vienmēr redzu.
Ja komati- paskatos, vai nav vienlīdzīgi palīgteikumi.
-
kā Bobja minētajā piemērā
Spalvainu runci nosaukt par Bobi ir zaimošana :rofl: gan vienam, gan otram :)
Bet nav tik traki ar tiem tekstiem. Man kaut kā (rakstot daudz formālus tekstus) vienmēr līdzi nak tā sajūta, ciktāl drīkst izteikties "mūsdienīgi" un kur ir jāpiebremzē un jāizsakās pareizāk. Kā arī oficiālos tekstos spēju nošķirt lietisķumu no emocijām, kas, starp citu, daudziem ir milzīga problēma.
P.S. forumā necenšos briesmīgi pareizi sekot sava uzrakstītā formātam..
-
Lūk, iekopēju pirmo, kas pagadījās:
BMW 325 Uk
€ 1750
Jelgava, Latvia
pardodu e46 325 anglis
originālā mpakete akcantaras benki ir visi v5 dokumenti r18 diski ar jaunām riepām
bendzins gaze 5 paudze ir iespejama parbūve + 1000€ sikāk pm .
Acis peļķē :D
-
Ieslēdzu TV kādas ziņas ... Un ko es (un citi) tur dzirdu? 19 no 20 intervējamajiem lieto formas tipa "Ministrijas vadība ir pārliecināta, KAD jautājums ir risināms steidzami." Cik saprotu, - ievazājums no lietuviešu valodas. Kādu attieksmi pret gramatiku pēc tam no kāda jaunieša var prasīt?
Strādā laikam vienīgi vecā, "sliktā" padomju laika pieeja, kad cilvēkus pārliecināja ar vārdiem: "Runā/raksti pareizi, jo pēc tā apkārtējie spriedīs, kas tu esi?"
Otrais aspekts - tomēr, salīdzinot ar laikiem, kad mācījos es, ir lietas, kuras ir mainījušās - finansu speciālists - finanšu ..., filozofija - filosofija. Savulaik, deviņdesmitajos, AP/Saeimas paspārnē, esmu dzirdējis, ir tikušas izdotas brošūriņas ar valodnieku akceptētajiem jaunvārdiem. Nu, tipa, PSRS laikā latvieši lietoja tikai aizguvumus no krievu valodas, pašiem savu vārdu (militāro daudzu termini, piemēram) nebija, tāpēc - lūdzu jums! Kurš pateiks, ko nozīmē "nodrosa"? Abi "o" ir divskaņi.
Vietām valoda vienkāršojas. Interesanti ir ar vārdu "tolete". Skolā mācīja, ka "o" mēdz būt divskanis - "ua". Ja vārdā ir tieši "..ua..", tad kāpēc nedrīkst rakstīt "o"? Uzrakstīts izskatās šausmīgi, taču acīmredzot tieši tāda doma idejas autoriem ir bijusi.
-
Nu, un no kuras valodas tas ‘tipa‘ ievazājies? ;)
Kas ir tā tipa??? :D
-
Interesanti ir ar vārdu "tolete". Skolā mācīja, ka "o" mēdz būt divskanis - "ua". Ja vārdā ir tieši "..ua..", tad kāpēc nedrīkst rakstīt "o"? Uzrakstīts izskatās šausmīgi, taču acīmredzot tieši tāda doma idejas autoriem ir bijusi.
Pirmo reizi dzirdu, ka ir divskanis "ua", nopietni
-
Kevins filmā taču teica - uauuuu :)
-
Divskanis bija "uo", kā "ola". Savā ziņā Zigfrīdam varētu piekrist - iespējams "toletei" kājas aug tur, kā cilvēks saklausa "tua", taču tā kā es, redzot "tolete", lasu to ar īso "o" (kā "stop"), tad šis vārds griežas acīs. Līdzīgi ir ar diagonāli/diognāli un interesants/intresants. Taču nesaprotu, kā radusies "gūlta", "stūlbs" un "ēsmu" (no neesmu?)
Un tiešām - reizēm rodas šaubas, kā pareizi rakstīt vārdus, par kuru rakstību vēl pirms pāris gadiem šaubu nebūtu.
P.S. Par interpunkciju nerunāsim - pati mēdzu kļūdīties, taču pēdējā laikā redzēti tādi komatu brīnumi, ka trūkst vārdu, jo saūta, ka komats likts vietā, kur runājot elpa ievilkta.
-
Domāju ka visas iepriekš aprakstītās nejēdzīgās kļūdas ir un būs arvien vairāk, jo dzīvē ienāk "vizuaālisti" - cilvēki, kuri maz lasījuši gan skolas laikā, gan vēlāk.Ja tekstu raksta krievi, viņiem interesants garumzīmju lietojums
-
Principā tā arī ir - komatu jāliek tur, kur runājot ir it kā pārtraukums. Grūti izskaidrot un sajust, bet tā ir.
Mani skolā mācīja, ka latviešu vārdos ''o'' ir divskanis, bet svešvārdos - īsi skanošs. Vārdā ''tualete'' ir divi atsevišķi skanoši - u-a - un nekāda ''o'', ne divskaņa, nedz patskaņa. Tā, ka būs vien no sērijas ''aiZskari'' un ''iZtaba''. Vai ''koļidors''.
-
Vienmēr smīdina oficiālo iestāžu pompozā un kļūdām pilnā sarakste.
Pašai par pārsteigumu, nekad neesmu spējusi samurgot kaut kādus bezjēdzīgus vārsmojumus. Cita lieta - varu noformulēt tenderim specifikāciju divos variantos. Vienā - īsi un skaidri un nepārprotami pateikt, kas jāiepērk. Otrā - nosaukt vienkāršu lietu tik sarežģīti, ka neatšifrēs pat ''knābis''. Tipa - ganu par govju aktīvo ekoloģisko kustību operatoru, kas darbojas uz bioloģiski aktīvo vielu pārstrādes principa izotermijas un vadīta siltumpatēriņa apstākļos.
-
Principā tā arī ir - komatu jāliek tur, kur runājot ir it kā pārtraukums. Grūti izskaidrot un sajust, bet tā ir.
Mani skolā mācīja, ka latviešu vārdos ''o'' ir divskanis, bet svešvārdos - īsi skanošs. Vārdā ''tualete'' ir divi atsevišķi skanoši - u-a - un nekāda ''o'', ne divskaņa, nedz patskaņa. Tā, ka būs vien no sērijas ''aiZskari'' un ''iZtaba''. Vai ''koļidors''.
No skolas laikiem atceros, ka bija pulka klasesbiedru, kuri lasīja vispār bez izteiksmes, tā ka dabiskās pieturzīmju vietas nebija pat saklausāmas.
Es arī tualetē nekādu divskani nedzirdu
-
Divskanis bija "uo", kā "ola". Savā ziņā Zigfrīdam varētu piekrist - iespējams "toletei" kājas aug tur, kā cilvēks saklausa "tua", taču tā kā es, redzot "tolete", lasu to ar īso "o" (kā "stop"), tad šis vārds griežas acīs. Līdzīgi ir ar diagonāli/diognāli un interesants/intresants. Taču nesaprotu, kā radusies "gūlta", "stūlbs" un "ēsmu" (no neesmu?)
Un tiešām - reizēm rodas šaubas, kā pareizi rakstīt vārdus, par kuru rakstību vēl pirms pāris gadiem šaubu nebūtu.
P.S. Par interpunkciju nerunāsim - pati mēdzu kļūdīties, taču pēdējā laikā redzēti tādi komatu brīnumi, ka trūkst vārdu, jo saūta, ka komats likts vietā, kur runājot elpa ievilkta.
Strīdēšos. Arī es domāju, ka "o"="uo", kamēr latviešu valodas skolotāja skolā manus maldus izgaisināja. "O"="ua", bet vārds "tualete" tik tiešām jāizrunā ar nedivskani, tāpēc sanāk kas līdzīgs omletei.
-
Strīdēšos. Arī es domāju, ka "o"="uo", kamēr latviešu valodas skolotāja skolā manus maldus izgaisināja. "O"="ua", bet vārds "tualete" tik tiešām jāizrunā ar nedivskani, tāpēc sanāk kas līdzīgs omletei.
Divskanis "o" veidojas no "uo"- diviem īsiem patskaņiem. Nezinu gan, ko tā Tava skolotāja mācīja.
Un par omleti arī garām. Tu tiešām vārdu "tualete" izrunā kā "tolete"??
Vispār šis vārds ir no franču valodas (toilette, toile) un to izrunā ne tā kā Tu saki, bet gan kā "ua"
-
Strīdēšos. Arī es domāju, ka "o"="uo", kamēr latviešu valodas skolotāja skolā manus maldus izgaisināja. "O"="ua", bet vārds "tualete" tik tiešām jāizrunā ar nedivskani, tāpēc sanāk kas līdzīgs omletei.
Velti strīdies, nav tāda ua.
Kā diez tad jāizrunā ola? Aula? Doma -dauma? Soma -sauma?
Šajos minētajos un vēl citos arī ir divskanis.
-
Par "gūlta" un līdzīgiem - uzsvars dara zilbi gandrīz garu. Ja fonētiskā pieredze ir spēcīgāka par vizuāli redzēto - tad sanāk "ūl".
-
Laboju, uala, duama, suama :) Tik neloģiski, ka pat uzrakstīt problēma. :)
-
Dzird dažādi. Piemēram, radu puika kaut kad vidusskolas laikā uzrakstīja - ģemperis nevis džemperis. Vai kolēģis students, visnotaļ gudrs, taču bija izbrīnīts, kad uzzināja - pareizi ir tirdzniecība nevis tirzniecība...
-
Ja likumus nezina, bet paļaujas tikai uz dzirdi, protams, var nošaut greizi, sevišķi latviešu valodā ;)
Atceros, man māsasmeita, kad sīka vēl bija, rakstīja man zīmītes drukātiem burtiem, un beigās - kud bai!
-
Šitā radušies arī čepacmit un čēesmit :D
-
Velti strīdies, nav tāda ua.
Kā diez tad jāizrunā ola? Aula? Doma -dauma? Soma -sauma?
Šajos minētajos un vēl citos arī ir divskanis.
Tātad, iespējams, vēl viens apliecinājums tam, ka valoda, salīdzinot ar laikiem, kad mācījos es, mainījusies. Jā, tagad lasu, ka ir "uo".
-
... starp citu, normāls process ...
Kaimiņiem vārds "кофе" nu jau arī vairs neesot stingri vīriešu dzimtes.
-
Tātad, iespējams, vēl viens apliecinājums tam, ka valoda, salīdzinot ar laikiem, kad mācījos es, mainījusies. Jā, tagad lasu, ka ir "uo".
Arī agrāk bija "uo", goč pendel!
-
Man te vesels lēvenis domu.
* Par "kad" "ka " vietā -izrādās šī kļūda esot tikai runājot, rakstos nekad nelieto nepareizi. Kaut kas, saistīts ar fonētiku. Bet ausīs griež baisi, lai gan dažreiz var just, ka persona ir apmācīta un baigi rūpīgi seko, lai nepatiktu "kad"
*esmu jau te izlējusi savu sāpi par ģermānismiem, kas ieguvuši jaunu elpu un nomaskējušies kā "skaisti, veci latviešu vārdi" lien iekšā pat cienījamos dienas laikrakstos.
* valodas izjūta vai nu ir, vai nav. Dēlam ideāla, meitai stipri vāja. Meita lasa grāmatas, dēls praktiski nē
-
Lietuviešiem, cik zinu, tieši mūsu "ka" vietā pareizā forma ir "kad". Paņēma un ievazāja kopā ar citiem "woooow", "oooops" un okej. Un tuvāko kaimiņu nepareizismi mūsu valodā dzīvo jau labi sen. Jā, rusicismi, ģermānismi - fui, fui! Toties igaunisms runāt par nākotni tagadnes formā, piemēram: "Es rīt braucu uz Rīgu" - dzīvo gadu desmitiem un neko, - neviens valodas pedants pat neiepīkstas. Igauņiem, cik zinu, nākotnes formas vispār nav. Pierobežā vienmēr ir runājuši līdzīgi igauņiem. Vārda "vai" likšana jautājuma teikuma beigās (pus Vidzemes tā runāja savulaik, igauņi savu "vae" liek teikuma beigās) un lieliskās formas (igauņiem nav sieviešu dzimtes) "sievietis", "meitēns", "Emmēns", "Bertēns" - viss - no brāļiem igauņiem. :)
-
Arī agrāk bija "uo", goč pendel!
Nu, nezinu, vai nu Mārīte Milzere būtu mums, veselai klasei, melojusi? Pats toreiz biju izbrīnīts, bet kā šodien atceros "ua".
-
Nu, nezinu, vai nu Mārīte Milzere būtu mums, veselai klasei, melojusi? Pats toreiz biju izbrīnīts, bet kā šodien atceros "ua".
Būtu gramatikas grāmatā paskatījies, varētu arī skolotājai pastāstīt,
kā divskanis izrunājams ;)
-
Ka vietā kad nav ievazāts, laimīgi dzīvo gadu desmitiem, ja ne mūžīgi un salikt kopā ar okej vispār ir vouuu
-
Nu, nezinu, vai nu Mārīte Milzere būtu mums, veselai klasei, melojusi? Pats toreiz biju izbrīnīts, bet kā šodien atceros "ua".
Gan jau brīvi interpretēja tā, kā pašai likās. :) Tas, ka skolotāja, vēl nenozīmē, ka visu zina.
-
Šorīt vīrs saka - viena ola tik pakā palikusi, ko brokastīs ēdīsim. Saku - nu labi, eju raudzīt, kas glābjams... Pārbaudu - paka tikko iesākta... "Bet man tā likās, es nepārbaudīju" - tā vīrs.
Ka tik Zigim ar to "ua" ar nav tāpat - likās, ka tā atceras, un tagad nenokāps nepakam. Bet skolotāja kapā grozās un pirkstu kauliņus knakšķina...
-
Em jau bij gatava izdēt? :rofl:
-
Man arī mācīja skolā, ka o=ua. Bet tas bija sen. Tagad jau sāls arī ir vīriešu dzimtē. Kad gāju skolā, bija sieviešu.
-
Pieļauju, ka esmu senāka/vai neesmu stipri jaunāka par Zigi vai Milku, tomēr mums mācīja tikai uo. Jā, sāls gan bija - tā.
-
Kurš pateiks, ko nozīmē "nodrosa"? Abi "o" ir divskaņi.
Es pateikšu - tā nodrosa ir "broņa". Tagad tak tas pats - tik krievu valodas vietā ir ES terminoloģija, nu tik samudrīta, ka pilnīgi riebjas. Visas tās dzīvotspējas un drošumspējas un kas tik vēl ne.
Kas attiecas uz elementārām gramatikas kļūdām - a) skolas darba kvalitāte nopietni pasliktinājusies salīdzinājumā ar manām skolas dienām, b) tiešām vairums jauniešu vispār nelasa grāmatas, kur var redzēt, kā jāizskatās pareizai literārai latviešu valodai - paliek nets, kur pilns ar toletēm, un plašsaziņas līdzekļi, kuros tagad strādā tā paaudze, kas jau vairs nemāk pareizi rakstīt un izteikties.
-
Es pateikšu - tā nodrosa ir "broņa". Tagad tak tas pats - tik krievu valodas vietā ir ES terminoloģija, nu tik samudrīta, ka pilnīgi riebjas. Visas tās dzīvotspējas un drošumspējas un kas tik vēl ne.
Kas attiecas uz elementārām gramatikas kļūdām - a) skolas darba kvalitāte nopietni pasliktinājusies salīdzinājumā ar manām skolas dienām, b) tiešām vairums jauniešu vispār nelasa grāmatas, kur var redzēt, kā jāizskatās pareizai literārai latviešu valodai - paliek nets, kur pilns ar toletēm, un plašsaziņas līdzekļi, kuros tagad strādā tā paaudze, kas jau vairs nemāk pareizi rakstīt un izteikties.
Atbilde ir pareiza. Nodrosa = broņa LPSR laiku terminoloģijā.