Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Nomade 2018. gada 22. februāris, 22:27:56
-
Kā šīs ir izpaudušās jums (nu ja ir)? Nu tajos gadìjumos, kad nav krāpšanas, bet ir kaut kas cits, kas traucē. Kā atpazīt, ka tā ir "krīze "?
-
Ir bijušas. Kā izpaudās? Tā, ka saproti, ka turpināt tā kā līdz šim, nevar! Situācija, kas prasa nekavējošu risinājumu.
Vispirms jāsaprot patiesie iemesli, jāskatās, ko ar tiem šajā savienībā var iesākt, tad attiecīgi jārīkojas.
Eh, katram sava pieredze, diez vai var dot universālu atbildi.
-
Panāciet, godātās sievietes, lai jūsu meitām (iespējams - nevajadzīgās fizikas vietā) vidusskolā nolasa lekciju ciklu par vīrieša psiholoģiju un fizioloģiskajām izmaiņām dzīves gaitā, un tad, iespējams, ... Mazāk zināsiet spiediena formulas šķidrumos un gāzēs, bet attiecību krīzes un to iemesli kļūs saprotamāki.
Tikai lai lasa kāds Rudzītim līdzīgais - reālists, nevis kāds sertificēts vēlamā uzdevējs par esošo. :)
-
lai lasa kāds Rudzītim līdzīgais
:banhead:
-
Nu jā - sievietēm par vīrieti jāzina viss, tāpēc jāiet uz lekcijām, bet vīrietim par sievieti jau tāpat viss ir skaidrs :ou:
Mijiedarbība kur?
Lai gan patīk stabilitāte, mani satrauc rutīna - mājas-darbs-mājas. Tad vienkārši ierosinu kaut kur aiziet, aizbraukt un, ja otra puse arī ko reizēm ierosina, tad šķiet - abi ko darām lietas labā.
-
Mazāk zināsiet spiediena formulas šķidrumos un gāzēs
Nu, par spiedienu arī der zināt :)
-
Kā šīs ir izpaudušās jums (nu ja ir)? Nu tajos gadìjumos, kad nav krāpšanas, bet ir kaut kas cits, kas traucē. Kā atpazīt, ka tā ir "krīze "?
Tādas ir ikvienam pārim, kurš ilgstoši dzīvo kopā. Ja cilvēki saka - mēs VISPĀR nestrīdamies, tad viņi nesarunājas.
Vienlaicīgi tā ir arī veselīgu attiecību pazīme, abi ir gan tiesīgi, gan vēlas izteikt savu viedokli, svarīgi tikai, lai neaiziet personīgos apvainojumos utt.
Atpazīšana, nu tas jau katram individuāli. Nu, otrs kļūst tāds vienaldzīgāks, tā kā ierāvies sevī, vai kaut kādi kašķi biežāk parādās, vai sajūta, ka nav agrākās, mīļās tuvības sajūtas.
Nu, laicīgi ieraudzīt, ka kaut kas ne tā, paskatīties uz sevi, lieku reizi iekost mēlē, kad gribas ko aizrādīt vai kritizēt, iepriecināt otru, un, galvenais saprast, ka būtībā otrs jau tev ir tuvākais cilvēks un visuzticamākais draugs, kuram PATIESI interesē, kā tev klājas.
-
Nomade - ;)
Tu iemet jautājumus un pēc tam vispār nepiedalies un nevar saprast, tas tik tā, aiz neko darīt, vai maz Tevi pašu tas interesē, vai vienkārši vecāmāte lūdza pavaicāt :)
-
Nu jā - sievietēm par vīrieti jāzina viss, tāpēc jāiet uz lekcijām, bet vīrietim par sievieti jau tāpat viss ir skaidrs :ou:
Mijiedarbība kur?
Vīrietis ir spiests zināt, un, ja nezina, tad beigās tāpat zina. Ja vīriešus sieviešu psiholoģija un pārējais interesētu tikpat maz, cik, ja skatās pretējā virzienā, nekādu ģimeņu, attiecību un visa pārējā vienkārši nebūtu.
-
Varu pateikt tikai to, par ko daudziem ir kārtīgi jāpadomā...pirms uzsākt kašķi par neko, jo lielākoties strīdi sākas par sīkumiem, kur apakšā ir krājies, krājies un tad vadzis lūzis, iemācāmies runāt, jā tieši tā mēs vairs nemākam runāt, par tiem pašiem sīkumiem, no kā sastāv mūsu ikdiena, ne jau no vakariņām sveču gaismā un mežģīņotas veļas un citādām retām izdarībām, bet no nepiešūtas pogas, nenomazgāta šķīvja, poda brilles nenolaišanas, bērna sapulces aizmiršanas un citiem ikdienišķiem darbiem, sīkumiem, lietām...un kad notiek dzīvē nonovēršmais un Tu šo savu cilvēku zaudē, tad jau ir par vēlu runāt, izrunāt, teikt mīļus vārdus un domāt kāpēc es to agrāk nedarīju, kāpēc es nenovērtēju to,kas man ir blakus...BŪSIM KOPĀ TAGAD, NOVĒRTĒSIM TAGAD!
-
Panāciet, godātās sievietes, lai jūsu meitām (iespējams - nevajadzīgās fizikas vietā) vidusskolā nolasa lekciju ciklu par vīrieša psiholoģiju un fizioloģiskajām izmaiņām dzīves gaitā, un tad, iespējams, ... Mazāk zināsiet spiediena formulas šķidrumos un gāzēs, bet attiecību krīzes un to iemesli kļūs saprotamāki.
Tikai lai lasa kāds Rudzītim līdzīgais - reālists, nevis kāds sertificēts vēlamā uzdevējs par esošo. :)
Ja vīrietis saka, ka dzīve ar sievieti nav salda, viņš varbūt ne tur laiza (c) sejasgrāmata
:)
-
Nomade - ;)
Tu iemet jautājumus un pēc tam vispār nepiedalies un nevar saprast, tas tik tā, aiz neko darīt, vai maz Tevi pašu tas interesē, vai vienkārši vecāmāte lūdza pavaicāt :)
Nu bet, kāda tur aktīva piedalīšanās, ja lūdzu citu viedokļus? Es sekoju tēmai.
Vai tu gribēji, lai es te tagad izplājos visiem priekšā un sāku gausties par savu situāciju? Vismazākais, ko es jebkad darīšu, ir savas dzīves vētīšana forumā. Tāpēc - es uzklausu viedokļus, man patīk zināt, ko citi par to domā, ... nu tā.... apzinu situāciju. Tas man palīdz formulēt to, kā jūtu un jūtos. Jo citreiz te kāds, sīkumus, nezinot, pasaka kā kulaks uz aci.
-
Man gribētos atšifrēt to žurnālistu, kas te ganās, nepagāja ne pāris dienu, kad tapa http://jauns.lv/raksts/sievietem/271578-krize-attiecibas-iet-pie-psihoterapeita-vai-labak-cinities-pasam Ko, slabo izdomāt savu tēmu? Nē, nu varbūt man paranoja, protams. A, nu es jau neko, tik noskurinos un nosolos necept tēmas, uz kuru rēķina cits var pelnīt. Ilgi jau šito vēroju.
-
Tikai paranoja.
Tēmas vecas kā pasaule un vienmēr iet pa riņķi.
-
Nu , redz atkal, kas kuram ir krīze. Vienam, kad vecis vairs aiz sevis traukus nemazgā un tualetes vāku nenoliek, citam, ka vispār sāk tracināt pats fakts, ka tas cilvēks visu laiku tev acu priekšā. Man liekas, ka krīze ir tad, kad vairs negribās iet uz māju, jo tur atkal būs jāredz un jāpiedzīvo tas, kas jau ir līdz brošai. Ja vecis šmauc pa kreisi, tā vēl nav krīze līdz tam brīdim, kad tev tas nav vienalga. Jo aizvainojums, dusmas, sāpe - tās arī ir jūtas. Tā nav krīze. Tad vienkārši ir jāizlemj, vai esi gatava ar to sadzīvot. Krīze ir tad, kad tev tas ir vienalga. Tad laiks pacelt cepuri un mainīt savu dzīvi. Jo dzīve vēl nav beigusies un tā ir tava izvēle, kā to dzīvot tālāk.
Principā, pastāv viedoklis, ka visi veči laiž pa kreisi un nav tāda vīrieša gabala kuru nevar pavest. Viņi visas tās mirkļa intīmās aktivitātes uztver savādāk, tas būtu, tā kā pa ceļu uz māju kaut kur piestāt un alus kausu izdzert. Tai pašā laikā, ja viņš to var, nav teikts, ka viņš to darīs. Bet ja vīrietis tevi cienīs un viņam būs svarīgas tavas jūtas, viņš tevi nesāpinās. Bet ja kas tāds ir noticis, tā vel nav krīze. Krīze ir tad, ja tev tas paliek zināms un pēkšņi tu saproti, ka tev vienalga.
Es personīgi, to visu ļoti labi saprotu, bet kad kas līdzīgs notiek ar mani, man kā ar nazi nogriež - kā vīrietis viņš man vairs neeksistē. Vispār. Nu tāda dīvaina organisma reakcija. Mēs varam palikt ļoti labi draugi, goda vārds. Bet es sevi nevaru iedomāties, kā rindiņu kāda veča intīma rakstura panākumu sarakstā. Ja, krīze man bija. Divas reizes. Pirmo reizi sāpēja, otro reizi vairs nē. Es vispār vairs neļauju nevienam sevi sāpināt.
-
Man gribētos atšifrēt to žurnālistu, kas te ganās, nepagāja ne pāris dienu, kad tapa http://jauns.lv/raksts/sievietem/271578-krize-attiecibas-iet-pie-psihoterapeita-vai-labak-cinities-pasam Ko, slabo izdomāt savu tēmu? Nē, nu varbūt man paranoja, protams. A, nu es jau neko, tik noskurinos un nosolos necept tēmas, uz kuru rēķina cits var pelnīt. Ilgi jau šito vēroju.
Starp citu, Nomade, tieši pēc Tavām tēmām tie raksti parādās. :) Jau sen.
-
Man prieks, ka mediji manās těmās saskata aktualitāti :go_go:
Bet par těmu - visu laiku bijis tā, ka ar jebkuru lěmumu vilcinos. Nu kā var zināt, ka manas šābrīža (ilgst jau gadu) sajūtas nav tikai tādas prāta/iedomu spělītes?
-
Un varbūt mani beidzot ir piemeklějusi vecuma krīze vai varbūt uz vecumu dulla un nesaprātīga palieku?
-
Teikšu tā, ka bez tādām krasām pārmaiņām vai satricinājumiem diez vai restarts ir iespējams.
Bet tas, ka tāds ir iespējams, tas ir pilnīgi droši, 100%.
-
Krīze ir tad, ja tev tas paliek zināms un pēkšņi tu saproti, ka tev vienalga. (c)
Nu nez, manuprāt, tā nav krīze. Tās ir beigas.
Man jau šķiet, ka no jebkuras krīzes ir iespējams izveseļoties. Tikai visai bieži viens grib, otrs nē. Gudrība varbūt nāk ar pieredzi?
Vispār ļoti žēl, cik daudzas foršas kopdzīves nemākulības dēļ tiek sačakarētas. Pļac! Varbūt tomēr skolā vajadzētu to attiecību psiholoģiju mācīt?
-
Piekrītu, sačakarēt nav māksla, bet būt viedai,mācēt redzēt kaut vienu soli uz priekšu, tā ir māksla un viņa nāk diemžēl ar pieredzi,kad daudzi puni jau uzsisti!:( Kā saka nekas ,s mūs nenogalina, dara mūs stiprākus!:) Kā es smejos zarazas neiznīkst un maitas rullē! :sarcasm:
-
Vispār ļoti žēl, cik daudzas foršas kopdzīves nemākulības dēļ tiek sačakarētas. Pļac! Varbūt tomēr skolā vajadzētu to attiecību psiholoģiju mācīt?
Es laikam tieši par šo - ja nu es sačakarěju nepamatoti? Un ir skaidrs, ka es to JAU daru, bet man citādi nesanāk, nu pilnīgi kā bloks un plīvurs uz acīm. Es sevi nepazīstu. No malas jau viss ir ideāli, tikai tās uzmācīgās domas no jauna ķeras klāt un neliek miera.
-
Es laikam tieši par šo - ja nu es sačakarěju nepamatoti? Un ir skaidrs, ka es to JAU daru, bet man citādi nesanāk, nu pilnīgi kā bloks un plīvurs uz acīm. Es sevi nepazīstu. No malas jau viss ir ideāli, tikai tās uzmācīgās domas no jauna ķeras klāt un neliek miera.
Nevis Tev citādi nesanāk, bet Tu citādi nedari. Beigu beigās - ir tāda pāru terapija. Mums šķiet, ka mūsu attiecības ir unikālas (nu vispār jau varbūt ir arī), bet patiesībā viss jau ir bijis (citiem). Un varbūt ir vajadzīgs tikai mazs sīkumiņš, lai viss būtu labi.
-
Ja kādam jau ir stabilizējušās citas attiecības no kurām viņš negrasās atkāpties, un otram vienalga, tad nez kā būs.
-
Ja vīriešus sieviešu psiholoģija un pārējais interesētu tikpat maz, cik, ja skatās pretējā virzienā, nekādu ģimeņu, attiecību un visa pārējā vienkārši nebūtu.
Gadu desmitiem sievietēm domātie izdevumi ir piebāzti ar vīriešu lietošanas instrukcijām. Nē, ne tādām, kā Tev labpatiks domāt - runa nav par to, kā izdabūt no veča kažoku. Tieši viselementārākie padomi attiecībām, kā labāk konfliktus risināt, kas darās vīriešu galvā utt - kā dzīvot tā, lai mājās miers. Tā ir tēma, ko sievietēm viegli pārdot, lai cik vienaldzīga sieviete pret to neliktos no malas, vien retā tiešām nekad nenospiedīs uz liknka "10 lietas, ko vīrieši vēlas no sievietes attiecībās". Tu tiešām domā, ka visi šī tipa rakstiņi netā ir tikai tāpēc, lai vīrieši nejustos diskriminēti, ka par viņiem neraksta? Ha - ha - ha! Sievietes tos lasa. Citas atklātāk, citas no telefona, kamēr sēž WC - negrib, lai kāds redz, ka lasa. Sen vairs nav noslēpums, ka pārdot sievietei tēmas par vīriešu psiholoģiju, tas ir viens no reālākajiem veidiem, kā dabūt vaļā viņas maku.
Vīriešiem par sieviešu psiholoģiju materiālus sāka dot salīdzinoši nesen un pie tam - daudz mazākā apjomā. Tā, ka nevajag pievīt sev nopelnus tur, kur viņu nav. Atsevišķi izņēmumi, protams, interesējas par sieviešu psiholoģiju, bet tās nav tādas masas, kā Tev labpatīk slavēt, statistika ar to, cik rakstu par pretējā dzimuma psiholoģiju proporcionāli ir vīriešu un cik sieviešu dzimumam paredzētajos žurnālos, Tev par labu nerunā.
-
es arī par to pašu, visur pilns ar vīriešu lietošanas instrukcijām. Par sievietēm ne vārda.... :sad_smiley:
-
Facebook Uģis Kuģis jau kādu gadu lekcijas vada un mēģina iestāstīt vīriešiem ,kādai jābūt attieksmei pret sievieti, taču spriežot pēc lietotāju komentāriem sievietes aplaudē, bet vīrieši domā ,kur to Uģi sameklēt rokā un pateikt stipri ,lai neskalo sievietēm smadzenes.
-
Diez vai kāds vīrietis iet uz tām U.Kuģa lekcijām
-
Diez vai kāds vīrietis iet uz tām U.Kuģa lekcijām
Iet. Sievas aizvelk. Youtube ir daži video, bet uzreiz brīdinu - neviens neizskatās ne laimīgs, ne ieinteresēts.
-
Ja sieva aizvelk, tad tas neiet labumā. Pašam jādomā, ja ir problēmas, un jāmeklē informācija. Un jārunā ar sievu.
Par tādu lekciju ietekmi.. man nav viedokļa par U.Kuģi, neesmu viņu klausījies, bet principā jau jelkāds solis, kas tiek sperts ar domu par situācijas labošanu, ir tā vērts.
-
Man šķiet, ka cilvēki ir tik atšķirīgi.. tāpēc neeksistē viena laimes recepte, kā dzīvot, lai attiecibas veiksmīgas. Katram tomēr ir savas ekspektācijas, skatījums uz lietām. Domāju, ka Kuģa padoms nav priekš visiem :) :in-love:
-
Krīzes nav, tas ir pilnīgs vāks. Un Nomadei jau sen tā.
Tas, ko te vairums apraksta, nav krīze, bet dzīve parastā.
"bet no nepiešūtas pogas, nenomazgāta šķīvja, poda brilles nenolaišanas, bērna sapulces aizmiršanas un citiem ikdienišķiem darbiem, sīkumiem, lietām.."
Vai tiešām tādi sīkumi kādu uztrauc?
-
Tas, ko te vairums apraksta, nav krīze, bet dzīve parastā.
Un?, kas ir tā krīze?, kā izpaužas?
Stāsti, stāsti... :)
-
Krīze ir risināma, tai ir kādi iemesli, parasti atrisināmi. Tai ir sākums un beigas. Kad ir vāks, tad vāks.
-
Sākums un beigas, tas skaidrs.
Bet jautājums jau kā zināt, vai tā vispār ir krīze?
Kādas tās pazīmes, kā atpazīt?
Citādi sāksi risināt, a izrādās tā nevis krīze, bet podam nenolaista brille :)
-
Podam nenolaista brille nav krīze. Bet ticu, ka kādam tā ir. Pedantiem, piemēram.
-
Broņa, Nomade jautā kā atpazīt, ka iestājusies krīze attiecībās.
Tu uzskaiti kas nav krīze.
Bet pastāsti kas tad ir krīze :)
-
Nomade gadiem ilgi visu ko te ir izmetusi, man ir priekšstats līdz ar to (var jau būt, ka ne visai pareizs). Tāpēc saku, ka tur nav krīze, tas ir vāks.
-
Man sāk šķist, ka Tu nezini kā atpazīt krīzi ;), jo tā arī neatbildi :)
Lai nu paliek viedoklis par personālijām...
-
Kāda krīze, ja gadiem tiek apspriests jautājums - šķirties, nešķirties.. tad tāda problēma, tad šitāda.
-
Nu re kāda malace!, tik daudzas krīzes pārvarējusi ;)
Labi. Kā atpazīt krīzi Tu nezini... ;) :D
Mums tie teksti - es par rāceņiem, Tu par kāpostiem... :D
-
Nekas jau nav pārvarēts, viss aktuāli..
-
Jā, var jau gadiem ilgi uzskatīt, ka tā tikai krīze, ka atrisinās kaut kā. Bet jāsaprot, ka vienkārši tāds cilvēks. Vai nu dzīvo vai nedzīvo ar tādu.
-
Nekas jau nav pārvarēts, viss aktuāli..
Katrā attiecību posmā tāpat kā katrā vecumposmā savas krīzes.
Būtu jau labi, ja visas dzīves laikā tik viena krīze iestātos... :)
-
Nu citiem nav tādas krīzes. Ir ārēji apstākļi, pārvarami. Ir ar pašiem kaut kādas likstas, bet tas jau viss jāpārvar. Nav tā, ka viens no partneriem nemitīgi rada problēmas.
-
Krīzes ir visiem, pat bērniem :)
Viss jau atkarīgs no attieksmes, vienam šķitis ka pasaules gals, citam kā jauna sākums :)
-
Pasaules gals ir pasaules gals. Nu kādam jau arī poda vāks var būt pasaules gals.
-
Nu ziniet, pacelts poda vāks vēl nav pasaules gals. Bet NEpacelts ir gan! Apčurāta brille vai grīda pie poda ir pasaules gals! Labi, nu ne gluži pasaules, bet attiecību gan. Cūcība tualetē ar vienu vilcienu nokancelē visu, kas tajā vīrietī pievilcīgs. Man būtu jāpasteidzas ar tādu alcheimeru, kam rokas trīc, izšķirties, iekams neesmu viņu vēl nositusi :fryingpan: :angry:
Sakiet nu vēl, ka kas tad tur - sīkums tač tāds poda vāks...
-
...viens no partneriem nemitīgi rada problēmas.
Šis tāds filosofisks apgalvojums :)
Varbūt tas otrs uztver kā problēmas to, ko tas viens rada ;)
Un tad tā tiešām varētu būt viena no krīzes pazīmēm. :)
-
Pāris saiet kopā, kad ir uz viena viļņa/ceļa/idejas/vīzijas. Paiet laiks, domas mainās, vienam attīstība, otram nē, attīstības dažādos līmeņos. Izrunāt - nav laika/gribas/varēšanas. Un tad piezogas krīze ar visiem bonusiem.
-
bet tas taču tikai pasakās, ka dzīvoja ilgi un laimīgi un nomira vienā dienā...
kopdzīvē krīzes ir visu laiku, tik vieni pāri tiek tām pāri, citi nē...
-
Tās krīželes ir vērtīga štelle! Daba visu gudri paredzējusi. Neļauj ieslīgt vienmuļā rutīnā,
pāris dzīves skrējienā spiests apstāties, izrunāties, ieklausīties otrā, jo mēs jau laikam
ejot maināmies un ne vienmēr vienlaicīgi un vienā virzienā... :)
Un tad tā “romancika“ atkal no jauna pēc tām krīzēm! :)
Man nekādu pretenziju pret tām krīzēm :)
Bagātina dzīvi, ielaist gan nevajag, bet menedžēt ;) Izmantot kopdzīves labā.
Vēlāk pašiem lielais smējiens atceroties tās krrrīīīzes :D
Jā, vienā dienā aiziet būtu ideāli! Dažiem izdodas...
Varbūt bik‘ nežēlīgi pret bērniem, kaut arī jau pieaugušiem.
-
Es domāju dziļas domas...
Kas, ellē, tadas krīzes izdomājis? Kādreiz tādas nepazina. Pa retam atgadījās kāda Kareņina vai kāds vīrs sēņu zupiņu dabūja pēdējās vakariņās. Un neba līdz ar krīžu parādīšanos kulinārās tieksmes mainījušās. Smieklīgi, kad visādus niekus par krīzi sauc - pačurā ne tā - krīze, nosauc par duru - krīze, sīkajam uzšauj pa pēcpusi - ģimenes krīze. Skaties, visa dzīve no vienām krīzēm vien sastāv.
Ja vēl ņem vērā, ka tajos laikos, kad krīžu nebija, laulības vispār bija tikai un vienīgi salta aprēķina rezultāts, cilvēce smuki izdzīvojusi bez visādiem psīchologiem un laulību konsultantiem. Skaidri zināja - ja grib ēst, tad vīram zeķes jāmazgā, ja grib dzīvot, nedos iemeslu sēņu zupu vārīt. Viss bija skaidrs un plakans.
-
nu jā, bija labais un ļaunais, bet tad pasaule palika daudzpolāra... un radās krīzes un alerģijas visādas...
un dzīves līmenis un medicīna uzlabojās un cilvēku vnk par daudz paliek un viņi sāk iet ciet... tā ir sava veida pašregulācija??
-
Katrs vēlas realizēties savā, vienīgajā, unikālajā personā un dzīvē.
Ne upurēties kam, bērniem, ģimenei, darbam... Primārs katra ego, agrāk tas nedominēja.
Būtiskāk bija izdzīvot un izaudzināt pēcnācējus, kāda vēl spriedelēšna
par attiecībām un krīzēm...
Tādu varēja atļauties vien dīki un pārtikuši, mocīties milas mokās, mirt no melanholijas...
Nu, un kā gan tie psīchologi sev maizi nopelnīs un savu ego pašrealizēs, ja krīžu nebūs?
Krīzēm būs būt! :D
-
Vienmēr jāsāk ar sevi un tad sapratīsi kāpēc citi tā rīkojas...........
-
Jāsāk apčurāt poda brilli vai palodzi? :D
Vispār arī variants ;)
-
Nja.
-
Tiek izplatīta doma, ka krīze, tas ir kaut kas slikts, un attiecības beidzas, kad ir atnākusi krīze. Bet būtībā, krīzes notiek vinmēr, tās ir attīstības neatņemama daļa. No krīzes rodas kaut kas jauns. Runājot par attiecībām, tas ir laiks, kad jāpieverš uzmanība tam, ko es gribu, kā es jūtos attiecībās, kādi ir mūsu attiecības mērķi, ko mēs kopā gribam panākt. Pēc krīzēm mēs maināmies un kļūstam pieaugušākie, pieredzejušākie. Mums visiem nāksies sastopties ar krīzēm attiecībās, galvenais ir spēja atrisināt visu, kas atnāk kopā ar krīzi. Man ir bijuši gadījumi, kad liekas ka kaut kas nav kārtībā, tomēr vairākkārt esmu pārliecinājusies, ka viss pāriet, un vēlāk tu pat novērtē savu mīļo cilvēku vēl vairāk.
-
kā no mācību grāmatas..
-
Labs vai slikts - to tā nepateiksi. Krīze ir pārdomu, vērtību pārvērtēšanas un izvēļu laiks. Krustceles, pēc kurām var sekot da jebkas - no jauna medusmēneša līdz pat attiecību izbeigšanai. Kā nu kuro reizi sanāk "mainīties"...
-
Krīze ir tad, kad tev tas ir vienalga. Tad laiks pacelt cepuri un mainīt savu dzīvi. Jo dzīve vēl nav beigusies un tā ir tava izvēle, kā to dzīvot tālāk.
Ja ir vienalga, tad, kā reiz, mainīt kko grūti. T.i., grūti saņemties, iestājusies rutīna, vienaldzība, jo -" kaut kā jau funkcionē"