Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: reno 2021. gada 23. marts, 20:25:35
-
https://vards.valoda.lv/iesniegtas-atbildes/ (https://vards.valoda.lv/iesniegtas-atbildes/)
Izrādās, ir tāda akcija -celt gaismā interesantus jaundarinātus vārdus. Sarakstā ir arī aizmirsti vecvārdi, kas gluži labi ir iederīgi tekstā.
-
Šīs dienas atklājums - sadarbspējīgs.
"Tāpat atļautas būs paredzētās sporta sacensības organizētā un kontrolētā veidā klātienē apmeklēt skatītājiem, kuriem būs sadarbspējīgs vakcinācijas pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts"
Nu, kurš, kurš ko tādu ražo... :banhead:
-
kā Tu to nosauktu ?
-
Kāpēc neder "derīgs"? Derīgas ir pases, pilnvaras, kodi, paroles utt. Ir pareizie dati, darbojas, nolasās = derīgs, ne?
-
šeit iespējams nepietiek būt derīgam, jābūt lai tehniski saderīgs ar nolasīšanas softu, jo kautkādus potēšanas papīrus ar roku parakstītus izrakstīja jau ātrāk , juridiski tie taču ir derīgi , bet nolasīt tos nevar
-
vienroči - ''Mūsu spožās dienas'' - Dženifera Nivena - Es šo vārdu izvēlējos tieši tāpēc, ka pirmo reizi pati tādu esmu redzējusi grāmatā, kā arī tieši šādā kontekstā, kas ir iemesls kāpēc es īsti nesaprotu šī vārda nozīmi.
Mja, ...
-
šeit iespējams nepietiek būt derīgam, jābūt lai tehniski saderīgs ar nolasīšanas softu, jo kautkādus potēšanas papīrus ar roku parakstītus izrakstīja jau ātrāk , juridiski tie taču ir derīgi , bet nolasīt tos nevar
Vai tad visiem iedzīvotājiem jau obligātas ierīces ar šādām iespējām? Šķiet, vēl nav tādas prasības, lai gan uz to strauji iet :mrgr:
Es iepriekšējo ziņu "nolasu" tādā variantā, kā Spārka minēja - kā Covid situācijā akceptētu konkrētā indivīda statusa apliecinājumu, arī, ja runa par "tikai" papīru
-
Mja, ...
Vismaz kontekstu varēji pieminēt? :?:
-
Mja, ...
Varbūt tur kāds īpašs konteksts, bet parasti jau kas ar vienu roku vadāms, darbināms... :?:
-
Varbūt tur kāds īpašs konteksts, bet parasti jau kas ar vienu roku vadāms, darbināms... :?:
Vienrocis var būt arī invalīds. Tāpat arī spēļu aparāts, kas ir ļoti pierasts apzīmējums, tā ka autorei/vai SNor it kā nebūtu, par ko brīnīties. Bet tur tiek pieminēts konteksts x, kas nav atšifrēts :?:
-
"Bandīts vienrocis", piemēram, ir ar vienu kloķi raustāms spēļu automāts. Visādus vienā rokā turamus instrumentus izsenis sauc par vienročiem pretstatā abročiem vai divročiem (zāģi, piemēram). Invalīds arī.
Ja kaut kas dīvaināks, tad jā, konteksts prasās.
Ā, Minne arī par to pašu (kamēr es drukāju...). :)
-
Vai tad visiem iedzīvotājiem jau obligātas ierīces ar šādām iespējām? Šķiet, vēl nav tādas prasības, lai gan uz to strauji iet :mrgr:
Es iepriekšējo ziņu "nolasu" tādā variantā, kā Spārka minēja - kā Covid situācijā akceptētu konkrētā indivīda statusa apliecinājumu, arī, ja runa par "tikai" papīru
iedzīvotājiem ierīces nav nepieciešmamas , bet iekšālaidējiem gan. Lai iekšālaidēja ierīce atpazītu sertifikātu tam jābūt savietojamā formātā ( mašīnlasāmam qr kodam ). A ja kādam ir papīrs ar no rokas parakstu , to iekšālaidējs nevarēs pārbaudīt , kaut juridiski tas papīrs nebūtu viltots. Domāju tāpēc tur tas dīvainais vārds :)
-
Lai iekšālaidēja ierīce atpazītu sertifikātu tam jābūt savietojamā formātā
'Elektroniski nolasāms' nebūtu pierastāk?
-
"pareizajā formātā, elektroniski nolasāms" - sanāk dikti gari
jo vienkārši elektroniski nolasāms ir diezgan plašs jēdziens
nu vēl varētu "derīgs elektroniski nolasāms"
-
Manuprāt, tā nav tik daudz valodnieku, cik attiecīgo iestāžu lieta - izdot dokumentus tādā formātā, kas der attiecīgajām lasītājierīcēm. Un to iestāžu lieta, kas veido šādas savstarpēji darbojošamies sistēmas, jo tad nekādi ar roku parakstīti papīri nemaz neeksistētu
-
Galu galā - e-sertifikāts. Visādi e jau ir, esam pieraduši.
-
šeit es domāju ir mēģināts uzrakstīt tā lai nevarētu iet uz tiesu kāds ko nelaida iekšā.
principā jau jebkurš savu sertifikātu var "nolādēt" no covidpass.lv , arī tie kam ar roku rakstītās spravkas.
-
ja kas https://termini.gov.lv/atrast/sadarbsp%C4%93j%C4%ABgi%20lietojumi/lv (https://termini.gov.lv/atrast/sadarbsp%C4%93j%C4%ABgi%20lietojumi/lv) ir tāds termins sadarbspējīgs kas nozīmē interoperable, respektīvi arī ar citu ES valstu sertifikātiem (sadarboties spējīgiem ) tur var līst
-
Šodienas atklājums - mizapuža.
-
Nu-nu?
-
Tā esot tā daļa, kas koka mizas apakša. Laikam kāds apvidvārds vai varbūt vecvārds :?: bet kā citādi to mizas daļu sauc nezinu, gan jau kāds nosaukums ir. Bet to mizapužu pirmo reizi dzirdēju.
-
Cik zinu - lūksne
-
Tā varētu būt, bet šis arī man tāds nelietots vārds. Mūžu dzīvo, mūžu... ko tik jaunu neuzzini. :)
-
Manā izjūtā tas ir saliktenis (nemeklēšu pamatojumu), miz-apuža.
Apuža = apakša, tur, kur tās -užas ir - mārtužas, kārtužas un citas -užas -, t.i., Latgales gals.
Tātad vienkārši mizapakša.
-
Vakardienas jaunieguvums: e-deguns (aparatūra, kas reģistrē smakas).
-
Lasu "Sieviete , kura nenovecoja". Interesanti, it sevisķi, autors vīrietis. Greguārs Delakūrs, veltījis savai mātei. Bet ne par to ir stāsts.
Kas to izgudro un diriģē? Džoana Baiesa...Rakela Velča... Tulkotāja Ilze Fogele, redaktore Iveta Polkamane
Pat ja šī izruna ir kaut kādā veidā pareizāka, kāda joda pēc?! Tenisists Makinro :fp:
No tad saņemieties un ķerieties klāt pa īstam -Moskva, Pskova
-
Manuprāt, tas liecina, ka ne tulkotāja, ne redaktore nezina, ka ir ieteikumi, kā tiek atveidoti dažādu valodu īpašvārdi latviešu valodā. Ja viņas valodnieces, tas liecina par lielu robu viņu zināšanās. Bet kā to Makinro dabūt... :?:
-
Vakardienas jaunieguvums: e-deguns (aparatūra, kas reģistrē smakas).
Tad trokšņu līmeni jāmēra ar e-ausi.
-
Par Baiesu, kas senāk bija Baēza, kā Maljorka kļuva par pļurīgo Maļorku -autoru!!
-
Airbaltic lidmašīnā ir wifi kurā jaunas pilsētas izdomātas :mrgr:
-
Airbaltic lidmašīnā ir wifi kurā jaunas pilsētas izdomātas :mrgr:
Normāli - dzimumu mainīja, tagad ir nevis tā Kopenhāgena, bet tas Kopenhāgens! Tas tagad stilīgi.
Varbūt Bordo kļūs Borda vai Bords - sava dzimuma izvēle pašu rokās! :D
-
Bordo par Boroda
-
Bordo tur bija pareizi un citām pilsētām piem Milānai dzimums nebija mainīts :D
-
Bordo tur bija pareizi un citām pilsētām piem Milānai dzimums nebija mainīts :D
Nekas, drīz viss būs dzimumneiterāli, Milano, Kopenhageno... Bordo jau ir, tas nebūs jāmaina. Nesen lasīju, kāda aviokompānija vairs nelietos uzrunu kungi un dāmas, bet neiterālo pasažieri vai kā tā... :D
-
Italiano jau arī skan - Milano ;)
-
Es gaidu, kad mūsu valodas "kopēji"palaidīs Moskvu. Citādi galīgs ņeporjadoks
-
Tās pilsētas gan jau kāds krievs tā sarakstījis. Zin, ka latviesiem vārdu beigās ir -s, tad nu visur piekabinājis.
-
Jā, Amsterdams un pārējās pilsētas ir kaut kas :rat:
Bet mūsu valodnieku pilsētu nosaukumi arī ir neizprotami- nesaprotu kādēļ nevarētu būt Mančestera, bet ir Mančestra. No Maļorkas paliek vienkārši nelabi, bet labi, ka vismaz vairs nepieprasa Īslandi.
-
es pat nevaru ātrumā iedomāties pilsētu, kas beigtos ar -s
-
es pat nevaru ātrumā iedomāties pilsētu, kas beigtos ar -s
Saldus, Cēsis, Ventspils un citas -pilis, vismaz Latvijā :)
-
Pļaviņas :mrgr:
-
Ķegums, Tukums
-
nokaunos :f-palm:
-
es valodas sadaļā tikpat kā nenāku, bet šitas šodien sasmīdināja, tādēļ nalamājiet ,ja sadaļa nepareiza -
Noskaties seriāla kacekli!
:wtf: bija pirmā reakcija :) tas atkal kkāds jaunvārds ??? :faint:
-
Sākumā nesapratu, kāda seriāla kacekli jāskatās. :D
Bet "kaceklis" jau pasen. Amizants, man patīk.
-
Neesmu tādu dzirdējusi. No "kacināt"? :?:
-
No kacināt, jā.
Mani pēdējā laikā savukārt mulsina tā "finisāža", kāds modes vilnis uznācis. Visi tie finisāžas pasākumi. :D
-
finisāžu dabūju gūglēt :faint:
-s galotnes toč krievi kabina klāt, nupat FB mūsu rajona grupā viens "restorāns" reklamējās, tur bija dieva zīmes ēdienkartē, bet no galvas atceros tikai "karbonāds" :rofl: [size=78%] [/size]
-
Labi, ka ne karbonāts!
-
Finisāža pa taisno no no krievu val., tik latviešu burtiem.
Финисаж - торжественное закрытие выставки.
-
Laima Kota "Cilvēks ar zilo putnu"...lieto vārdu "sabiedrs" kā vārda biedrs(?) sinonīms...ieliku gūglē un tādu vārdu internets neatrod...varbūt to lietoja pirmskara Latvijā?...jo romāns ir par Anšlavu Eglīti un emigrāciju pēc kara...un vārds sabiedrs kaut ko izriet no vārda sabiedrība...ja ir sabiedrība, tad kāpēc lai nebūtu sabiedri?
-
Kkas analogs sabutiļņikam varbūt? :mrgr:
-
Ir tāds vārds "cотоварищи". Domāju, burtiskais tulkojums no tamā.
-
Līdzbiedri, līdzgaitnieki?
-
Kaut kā tā, jā.
-
Ministriju visādos dokumentos figurē "sabiedri". Piemēram - plānotās teritorijas vides izpētes gala ziņojuma sabiedri. Varbūt tas no kādas juridiskās leksikas. Varbūt tās ir iesaistītās personas vai iestādes, vai kā tā.
-
Dabas tēmā Nakats šausminājās par Cammas lietoto vārdu "vāvernājs".
Tagad skatos jaunizdotās grāmatas, un sarakstā parādās Zanes Daugules dzejas krājums ar nosaukumu "Mīlestībnāji". Nav ne jausmas, kas ar to domāts :?: Par Cammas vāvernāju gan viss bija skaidrs un saprotams. :D
-
Mīlestībnāji - mīlas brikšņi > mīlestība + briksnājs, slarbenājs utml., kaut kas, kur maldīties, karoče, gan jau vienkārši mīlas mokas, toties kā skan :mrgr:
-
Interesanti, "atjaunīgā" ir tāds normāls vārds?
"Atjaunīgā enerģija"...
-
Interesanti, "atjaunīgā" ir tāds normāls vārds?
"Atjaunīgā enerģija"...
Dīvaini skan. Tā, kas pati atjaunojas?
-
Nuja - vēja, saules...
-
Tad jau laikam atjaunojams būs tas, kas kādam jādara, bet atjaunīgs, kas par jaunojas. Nebiju dzirdējusi. Apskatījos tagad tezaurā.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies :)
-
Atjaunojamie enerģijas resursi.
-
ES tekstos pilns ar atjaunīgajiem resursiem, mērogojamiem projektiem un citiem brīnumiem. Mans jaunākais favorīts ir apritīgs - atbilstošs aprites ekonomikas (circular economy) principiem.
-
Nja, izrādās, patiešām šādi ir latviskoti "reģeneratīvie" energoresursi... :alt:
A es, oldskūls, sēžu, nesteidzīgi brokastoju, fonā klausoties Saeimas sēdi, un grēkoju uz valsts galvu, ka šamais runā dīvainā latviešu valodā :rofl:
-
No digitālā tirgus:
VĀRTZIŅI = lietotņu veikali, tīklošanās & ziņojumapmaiņas pakalpojumi, video koplietošanas platformas, tīmekļa pārlūkprogrammas, tiešsaistes tirdzniecības vietas un citi.
-
Pēc šī visa "tu kļūsi vientulīgāks gads pēc gada" :mrgr:
Piedodiet, cik daudzi no vidējās un vecās paaudzes tur vairs var ielēkt? Un vai maz iespējams tādā tempā? :?:
-
Nekas, nekas, arī šodienas advancētā jaunatne novecos, netiks laikam līdzi un pārtaps par "vientulīgajiem" :mrgr:
-
Nemaz neapskaužu jaunos, kas arī kļūs veci. Ne par to stāsts. Tā bijis pirms mums, tā būs pēc mums, bet daļai cilvēku šķiet, ka viņi ir kas īpašs Visuma plašumos
-
Solastalģija - emocionālas vai eksistenciālas ciešanas, ko izraisa vides izmaiņas.
Nudien nezināju.
-
Es vismaz tagad varu nosaukt vārdā vienas no :mrgr:
-
Man dažreiz ir ergopātijas lēkmes. Bailes no darba
-
Man dažreiz ir ergopātijas lēkmes. Bailes no darba
O, šis jāatceras! (Man nepārejoši.)
-
No tās pašas sērijas - es neesmu sliņķe, es esmu persona ar ierobežotu vēlmi strādāt :D
-
Solastaļģijas izraisīta nepārejoša ergopātija
-
Plakete - zinājāt? Es vakar uzzināju, bet nekāds jaunvārds tas nav.
-
Man dažreiz ir ergopātijas lēkmes. Bailes no darba
Droši vien domāji ergofobiju.
-
Solastalģija - emocionālas vai eksistenciālas ciešanas, ko izraisa vides izmaiņas.
Nudien nezināju.
Šitais bija zviedru Grētai, ja?
-
Man dažreiz ir ergopātijas lēkmes. Bailes no darba
A nebūtu jābūt ergofobijai? Vai arī -fobija ir hronisks stāvoklis, bet -pātija lēkmjveida? :mrgr:
-
Ergo - fobija = bailes no darba.
Ergo - pātija = darba izraisītas ciešanas.
Atšķirība ir. Man ergopātija izraisīja smagu ergofobiju.
-pātija ir no sengrieķu πάθος ("ciešanas"). Tēzaurs skaidro kā "Norāda uz slimību, ciešanām." Lietots medicīnā – mastopātija, retinopātija.
Kaut gan -pātija ir arī nozīme "jūtas", "emocijas". Sim-pātija, em-pātija. Attiecībā uz darbu es šo pozitīvo jūtu nozīmi nespēju uztvert. Tad man prasītos "ergofilija".
Fobija ir tieši fobija, bailes no kaut kā. Tāpat kā nedrīkst karināt homoboba birku katram, kurš nav sajūsmā par LGBT propagandu, tā arī ergofobija nebūs katram, kuram darbs riebjas līdz fiziskām ķermeņa izpausmēm. Tādam ir -pātija. Kas mēdz beigties ar -fobiju, kad ķermenis nekontrolēti reaģē (VD, asinsspiediens, nelabums) jau no domas vien par darbu.
-
Tāpat kā nedrīkst karināt homoboba birku katram...
Piekrītu, to birku karina Bobim, kuram katram nē. :rofl:
-
:rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl: :rofl:
Vot vienreiz nepārlasīju pēdējos labojumus!
Bobi, piedod, ja vari!
-
Es tik ar trīsreizēju pārlasīšanu atradu, kur Bobim birka :rofl:
-
Atbūda jeb teritorijai raksturīgās ievērojamās ūdens līmeņa svārstības.
Nudien nezināju.
-
Dekrotuārs- priekšmetu zināju, nosaukumu nē. Baigi smalks
-
Dekrotuārs- priekšmetu zināju, nosaukumu nē. Baigi smalks
kas tas ir? gūgle neko nerāda uz tāda vārda :?: bet izklausās varen smalki
-
Es arī neatradu. Aumež meklēju.
-
Prasti sakot - pie ārdurvīm zemē iedzīts bleķis, gar ko nokasīt dubļus no apaviem.
Es arī pailgi čakarējos, kamēr atradu.
Pameklē bildes pēc krievu valodas! Krieviski ir arī vikipēdijā - декротуарий.
Angļu valodā nedod rezultātu, latviešu ne tik, franču, no kuras, visticamāk, šis ir nācis, es neprotu.
-
Yess! Es jau arī no krieviska ieraksta to atradu un nemaz nezināju, ka tik smalkā vārdā sauca to dzelzīti, kas vecvecāku mājās pie ieejas kāpnēm bija. Protams, no franču, kas skan vēl smalkāk
-
Man kolēģe nupat apjautājās, kāpēc citu kolēģi tik nesmuki lamāju - dēlietis :rofl: .
-
Tas takš normāls apzīmējums! :thinking: Pat ļoti pozitīvs! Dēlietis, stalts kā ozols.
-
nu Tu redz, kas cilv'ekiem tais galv'as.
-
No tautasdziesmu pūra
-
Nē. nu gadās jau, ka es šepat arī kādu latviešu valodas vārdu nezinu. Nepretendēju uz konkurenci Endzelīnam. Kaut gan Zaļo un Balto grāmatu lasīju bez vārdnīcas un priekšā teikšanas. Šo to izdomāju kontekstā, dīvainā kārtā liela daļa veco vārdu bija nez kā pašsaprotama. Var jau būt, ka vectēvs, tēvs un tēvamāsa kādus no tiem lietoja.
-
Es šajā sakarā pašķirstīju Kursītes "Vārdeni" - un tas pats, pusi nezinu, bet liela daļa tur ir apvidus vārdi. Daudzi ir ļoti jēdzīgi un varētu būt lietojami. Jā, pārsteigums bija, ka daudzus tomēr nez kā zināju
-
būna
Upes krastā straumes šķērsvirzienā izveidota hidrotehniska būve (dambis), kas, samazinot caurplūdes šķērsgriezumu, palielina straumes ātrumu un novērš gultnes piesērēšanu un krastu izskalošanu.
-
Sakādes ir ļoti ātras acu kustības, kuras katrs cilvēks gan neapzināti, gan apzināti veic ikdienā, piemēram, aplūkojot dažādus priekšmetus telpā vai lasot.
-
būna
Upes krastā straumes šķērsvirzienā izveidota hidrotehniska būve (dambis), kas, samazinot caurplūdes šķērsgriezumu, palielina straumes ātrumu un novērš gultnes piesērēšanu un krastu izskalošanu.
Man likās, ka ziņās saka "bōna"
-
Man likās, ka ziņās saka "bōna"
https://tezaurs.lv/b%C5%ABna:1
-
Bonas liek pa virsu, lai savāktu atkritumus. Tātad ziņas var būt gan būna, gan bōna.
-
psitacisms novecojis. Tāds vārdu un jēdzienu lietošanas veids, kad neizprot pilnībā visu to saturu; spriešana par vārdiem, ne par to saturu
Dabūju meklēt, jo nezināju , ko nozīmē. Kāpēc novecojis? Pat ļoti aktuāls, nemirstīgs faktiski
-
Sniegliece
Koki ir apsniguši un apsaluši ar biezu sniega kārtu, kas veicina koku noliekšanos jeb snieglieci.
Vārdam nav nekādas vainas, bet nebiju dzirdējusi.
-
manām tūjām tātad ir sniegliece
-
manām tūjām tātad ir sniegliece
ziemcietē radusies sniegliece ;)
-
Un kad nolūzt no sniega, tad snieglauze
-
Vējlauza jau eksistē, kāpēc gan nebūt snieglauzai?
-
man liekas -vējgāze
-
https://tezaurs.lv/v%C4%93jlauza:1
-
Ir vējgāzes un vējlauzes, atšķirība ir, kādā veidā gar zemi dabūts.
-
Neskan jau slikti, bet atkal jaunums -
“Datu zinātība skolai”.
-
Kur atšķirība "datu zinība" no "datu zinātība"? :?:
-
Pārsvarā es šiem jaunvārdiem saprotu ideju kāpēc tāds vai citāds veidojums. Šim nejūtu, :?: nācās meklēt.
Nu, labi, līdz šim zināms nelatviski kā know-how, bet citētajā teikumā es to nesaprotu tik un tā. Kaut kā samudrīti. Vai nu skolām dati kaut kā īpaši un slepeni izmantojami, ko konkurentiem labāk nezināt.
-
"lādētājakumulators", jūs kādreiz tā sacītu? Otrā daļa vien jau ir pietiekami smagnēja, kur nu vēl saliktenī..
(Runa par 'powerbank')
-
Kārtējais idiotu dzemdinājums tāpat kā padevējgliemezis.
Es būtu, sliktākajā gadījumā, tupi latviskojusi kā strāvasbanku, ja nekas īsāks un aprakstošāks nebūtu ienācis prātā. Bet man par šito naudu nemaksā...
-
Stulbums kaut kāds. Lai vārds ieviestos, tam jābūt pietiekami īsam un viegli lietojamam - ērtāk par to, kuru domāts aizvietot. Ieviesās "dators" kompjūtera vietā, bet nebūs "grozāmgrābslis" spinera vietā un astoņzilbju "lādētājakumulators" ne tik.
-
'lādaķis' :), bet Trix variants labāks
-
nu jā, tīri techniski, poverbanka nesastāv tikai no akumulatora
-
Meklēju "māņojums", atradu jaunvārdu apkopojumu. Ielikšu saiti te, lai kaut kad papētītu.
https://lvak.wordpress.com/jaunakie-termini-meklejumi-un-diskusijas/jaundarinajumu-un-jaunvardu-vardnica/#manojums
-
Nu, "māņi" un "māņot" ir tā ļoti maigi. Deep fake man vairāk asociējas ar smagiem meliem, nevis kaut kādiem paviegliem māņiem.
Nez, tas tā tīšām, lai mīkstinātu faktu? Ka tas jau nekas nopietns, tādi māņi vien.
-
Kādēļ neder tas pats "viltojums"? :?:
-
Īsti nav tas pats -viltota nauda vai māņota nauda. Skan tā maigi, tas gan
-
Ir jau ir loģiski, ja "mānīt" ir apzināti maldināt, bet man arī tas "māņojums" vairāk asociējas ar māņotu zaķi vai māņotām irbītēm uz galda...
-
"māņot" man asociējas ar darbošanos ar mānekli (https://m.babybest.lv/lv/good/bb62039-maneklis-bibs-iron-baby-blue-0-6-men-2-gab) :mrgr:
-
Nu, nu, kauč kā man neticās, ka tādu īsu un ērtu vārdu kā "feiks" izdosies ar da jebkādiem māņiem aizvietot. Veltas pūles :mrgr:
-
Šis - mans šodienas atklājums no Eurospeak apcirkņiem - valorizējoša reciklēšana :rat:
Angliski tas ir upcycling, tātad atkritumu/vecu mantu pārtaisīšana jaunās - citāda un labāka lietojuma mantās vides aizsardzības nolūkā.
Es neko nepīkstēju, kad ieviesa to reciklēšanu, jo angliski ir vairāki citi vārdi, kas latviski arī tulkotos kā pārstrāde, nu bet tā valorizācija mani nokāva.
-
Apritīga koprade -tāds brīnums arī esot izdēts
-
Apritīga koprade -tāds brīnums arī esot izdēts
Jap, oriģinālā circular co-creation. Kā es to saprotu, bruseļi tik nāk klajā ar dažādiem jaunmodīgiem konceptiem, izmantojot angļu valodas plašās "vārdrades" iespējas, un nabaga latviešiem jāspēlē līdzi, jo nevar būt tā, ka angliski ir 5 termini, bet latviski tikai viena pati "sadarbība" :mrgr:
-
Parklets.
Nav iebildumu, bet nezināju.
-
Un kas tas ir? Parketa un linoleja krustojums?
-
Tēzaurs nepazīst.
Šito gan drīkst burtiski iecelt latviešu valodā, ja? :D Un nekāda tulkošana par sēdnīcu, ietvjsēdi vai sīkatpūtni? Ai, ai, ai! Kā nu tā! :rofl:
-
Parklets ir nelielas sabiedriskās telpas, kas parasti tiek izveidotas uz ielas, pārveidojot vienu vai vairākas automašīnu stāvvietas par vietām, kur cilvēki var atpūsties, socializēties un baudīt pilsētvidi. Parkleti bieži ietver soliņus, galdiņus, augus, velosipēdu statīvus un citus elementus, kas veicina cilvēku pulcēšanos un ērtu uzturēšanos.
-
Šito gan drīkst burtiski iecelt latviešu valodā, ja? :D Un nekāda tulkošana par sēdnīcu, ietvjsēdi vai sīkatpūtni? Ai, ai, ai! Kā nu tā! :rofl:
Terminoloģijas komisija parasti visu noguļ un pēc tam vēl samaitā :mrgr:
-
Spējraiši -tagad tā sauks koučus
-
Spējraiši -tagad tā sauks koučus
Kārtējais nedzīvi dzemdētais veidojums. Vai tiešām tik grūti ir apjēgt, ka neiedzīvojas neviens vārds, kas ir garāks un grūtāk izrunājams par aizvietojamo?
-
Spējraiši -tagad tā sauks koučus
Ja vien valodas centra tekstā "2023.g.16.jūlijā" nav kļūda, tad tas nolemts vairāk nekā pirms gada :banhead:
-
Pavisam tuvu speķraušiem :mrgr:
-
tas bija pagājušajā vai aizpagājušajā vasarā, kad apstiprināja "māceknis" un "mācēns"... Saprotu, kas ir apmācāmais, tāpat, kas ir ir māceklis, bet šos divus nē ...
-
varbūt vajadzēja -spējoņi? Koučs jau nu stulbi skan. Man drīzāk kā dīvāns tulkojas prātā
-
Vecais "motivators" nederēja? Besī tie jaunveidotie salikteņi...
-
Priekšpagrūdeklis.
-
Grūdmūsvelcjūs :)
-
Motrise. Nezināju, meklēju vikipēdijā.
-
Arī uzzināju nupat, saistībā ar to ņemšanos par pārdošanu...
-
Jā, pēc konteksta bija skaidrs, ka kaut kāds vilciena paveids, bet lasīju ziņu x-ā, vieglāk likās sameklēt nekā visu rakstu vērt un lasīt :)
-
Slinkajiem varējāt uzreiz ielikt arī svešo vārdu nozīmi :hi:
-
"Mērķauditorija bija jaunieši un jaunpieaugušo paaudze..."
Jaunpieaugušo paaudze, tā saka :?: pirmo reizi dzirdu. Jaunpieaudzis mežš, tā loģiski, meža jaunieši jau neteiksi, bet jaunpieaugušie... tas būtu kā - jaunietis, jaunpieaugušais, pieaugušais, vecpieaugušais, vecais... :?:
-
Nu, kam šito vajadzēja. Eiropas Sav. jauniešu definīcija jau tāpat ir kaut kāda bezizmēra.. Līdz 30 g., ja?
-
Jā, jaunieši no 13 līdz 30 gadiem. Tad tie jaunpieaugušie no 30 līdz ? Kad tad tas cilvēks skaitītos beidzot pieaudzis un spējīgs uzņemties atbildību par savu dzīvi. :scratch:
P.S. Tas salikums arī vairāk kā dīvains - jauniešu paaudze, jaunpieaugušo paaudze, pieaugušo paaudze...
Teksts no kāda Attīstības aģentūras pārstāvja, skaidrojoties par to Ishowspeed vizīti.
-
Ja jau gatavojas pensijas vecumu pacelt uz 70 gadiem, vajag taču sagatavot augsni un pārliecināt, ka 70 gadnieks ir vidējās paaudzes darbspèjīgs pieaugušais :mrgr:
-
Man kalpo par mierinājumu, ka valodnieki -jaunvārdu izgudrotāji var kaut di@su gar zemi grūst, bet tik un tā neko nevarēs ieviest, ja to vārdu tauta nepieņems un nelietos. Cik jau tādu nedzīvi dzemdēto ir aizmirstībā zuduši...
-
Ok, tas tā ir, bet škrobe, ka viņi par tamlīdzīgu muļķību kultivēšanu saņem naudu
-
Nav teikts, ka to valodnieki ieviesuši... nebrīnītos, ka tas tās aģentūras ierēdņu veidojums... pēc tā speed tingeļtangeļa pat nebrīnītos... bet nu nauda jau mūsu, tas gan.
P.S. Varbūt tas no angļu yoang adult ieviesies... :?:
-
Nav teikts, ka to valodnieki ieviesuši...
Būtu valodnieki, būtu Tēzaurā. Bet nav.
-
Ja jau gatavojas pensijas vecumu pacelt uz 70 gadiem, vajag taču sagatavot augsni un pārliecināt, ka 70 gadnieks ir vidējās paaudzes darbspèjīgs pieaugušais :mrgr:
drīz tie būs VIENĪGIE darbspējīgie pieaugušie
-
Skatoties uz kolēģiem, stipri šaubos
-
Lasu, priecājos, apbrīnoju tulkotājas Māras Poļakovas valodu. Tādi vārdiņi, nedzirdēti un tik trāpīgi! Protams, arī pats pamatteksts ir ar nenormāli bagātu valodu
Pamesto noslēpumu muzejs Oksana Zabužko
Plūznījās raušus kā nemākulīgs peldētājs
ūdens sildījās rāmitiņām
domas šņegums, tik vienkāršs, kā durvis ģīmī
Un tā katrā lappusē.
-
Ko nozīmē "šņegums"? :?: Šņagu zinu.
-
es tikai no konteksta spēju saprast -
"tikai tad notveru, gluži kā pēcēšanas atraugu, jau pavisam vienkāršu iepriekšējās domas šņegumu -kāpēc es?"
-
Jā, dīvains vārds. Meklēju Tēzaurā, bet neatradu...
-
Galīgi nedzirdēti vārdi. Bet nevau teikt, ka man patiktu... Vai arī tam tad jābūt baigi specifiskam tekstam, kaut kam no fantasy... :?:
-
Tekstā iederas. Gan jau orģināls līdzīgā stilā, pati jau neizdomā
-
Tekstā iederas. Gan jau orģināls līdzīgā stilā, pati jau neizdomā
Nav pagrūti lasāms teksts? Atceros, es atzīmēju sev šo grāmatu, balstoties uz Tavām atsauksmēm, bet tagad domāju, vai man nebūs par.....Ok, Tu ar mākslinieciskāku ievirzi, Tu gan jau baudi tamlīdzīgus tekstus, tomēr tur vajag koncentrēšanos, ar ko man tagad tā sarežģītāk.. :alt:
-
Es tiešām nezināju, kas ir lietusdārzs. Nācās MI prasīt :)
-
Es tiešām nezināju, kas ir lietusdārzs. Nācās MI prasīt :)
tas tagad baigais trends.tāpat kā siltuma salas :smile:
-
Kkur manīts tāds grāmatu apgāds, ezotērikas vai... Lietusdārzs vai kā tā. Bet ko citu gan nezinu, vēl bija filma Lietus blūzs, ja nemaldos... :?:
-
Pusaudži "lietusdārzu" lieto. Manējam ir teiciens "Dzīve nav lietusdārzs".
Nez, man arī jāiet MI prasīt kas tas par lietusdārzu? :blushing:
-
Pajautāju savējiem, raustīja plecus par "dzīve nav lietusdārzs", teica - dzīve nav rožu dārzs... :?: bet nu manējie jau studenti...
-
Iespējams, reģionālās leksikas īpatnības.
-
Pieslēdzās tukkngs, saka ka tā sauc to lietus ūdens savākšanu un otrreizēju izmantošanu vai kā tā... īpaši neiedziļinājos tēmā, tas laikam vairāk aktuāli pilsētvidē, mums pie mājas lietus laikā tāpat toveri salikti lai savāc ūdeni laistīšanai.
-
Lietusdārzs ir lietus ūdens savākšanai un uzsūcināšanai no laukumiem u.c. virsmām ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, piem. asfaltu. Ar otrreizēju izmantošanu gan tur maz sakara.
Zemē ierok piem. šķembas, vai drenāžas kasetes vai arkas, pārsedz ar augsni. Ūdens no slīpas laukuma virsmas notek un sasūcas. Ja baigi gāž, tad ir švakāk, bet ar laiku sasūcas
-
Vienīgais Lietus dārzs, ko līdz šim zināju
-
Zemē ierok piem. šķembas, vai drenāžas kasetes vai arkas, pārsedz ar augsni.
Un tajā augsnē sastāda augus pilsētvides apzaļumošanai, tādēļ jau arī saucas - lietus DĀRZS. Atslogo noteksistēmas un pielieto racionāli. Ir kur arī uz jumtiem novieto konteinerus ūdens uzkrāšanai.
-
Tad jau tieši dzīve IR lietus dārzs- viss uzsūcas un vai nu pazūd vai izlieto kādam labumam
-
Un tajā augsnē sastāda augus pilsētvides apzaļumošanai, tādēļ jau arī saucas - lietus DĀRZS. Atslogo noteksistēmas un pielieto racionāli. Ir kur arī uz jumtiem novieto konteinerus ūdens uzkrāšanai.
un sausā vasarā pipec visām mežrozēm, jo pielaistīt tur neko nevar, viss aiziet lejā čurkstēdams
-
Tā varētu būt problēma... tad tur paralēli vajag kādu pilienlaistīšanas sistēmu kas visu laiku to augsni uztur vienmērīgi mitru :?:
-
Motorāde.
Tāds vārds tiešām ir, vai atkal kāds neveikls tulkojums? Tēzaurā itkā neatrodu... Jēgu kontekstā saprotu, bet dzirdu pirmo reizi :?:
-
Tas tā kā kavalkādes (https://tezaurs.lv/kavalk%C4%81de:1) nozīmē lietots? Ja tā ir mašīnu rinda (nu, piemēram, valsts prezidenta auto kopā ar apsardzes u.c. darbiniekiem vairākos citos auto), angliski tas ir motorcade. Un kāds, kurš nezina, ka kavalkāde var būt ne tikai no zirgiem, ir vēl papildus pazaudējis burtu 'k' latviskotajā motorkādē. Es ar šitādiem rēbusiem regulāri nodarbojos, ja ES tekstu ir rakstījis Briseles ierēdnis, kam angļu valoda nav dzimtā, un vēl steigā un bez pārlasīšanas. Kaut kas pārkopēts, bet liekais nav izņemts, kaut kur vienā teikumā faktiski atkārtots viens un tas pats, kaut kur pazaudēts vārdiņš "not" un rezultātā teikums, ja to tulko burtiski, ir pretrunā ar konkrētā dokumenta vispārējo mērķi. Bieži jāmeklē, kas īsti slēpjas aiz Eurospeak smalki noformulētās nekonkrētības.
-
Tulkotājs baigi mocījies, izgudro jaunu vārdu, bet te šitā... noliek gar zemi...
-
Kembridžas vārdnīca par 2005.gada vārdu izvēlējusies “parasociāls”. Definēts kā vienpusēja emocionāla saikne ar slavenībām, izdomātiem tēliem vai mākslīgo intelektu, kas atspoguļo mūsdienu digitālo mijiedarbību.
-
Nav jaunatklāti. Smuki sakārtoti (nospēru X-ā):
- Pilnputenis ir tad, ja sniega pārnese notiek reizē ar snigšanu.
- Sniegvilksnis ir sniega pārnese gar pašu sniega segas virsu.
- Zemais putenis ir tad, ja vējš paceļ sniegu, turklāt tik augstu, ka samazinās redzamība.
Dabas un vēstures kalendārs 1981. gadam.
-
Aha, šie ir labi.
-
Manā Pāķijā šobrīd var novērot visas 3 parādības sniegstiepībā uzreiz.
-
"tvirtinošs krēms"
Tā kā gribas smieties, bet, no otras puses, kāpēc nē? Atjauninošs, nogurdinošs, spēcinošs, tā jau veido tos vārdus. Vai arī es par daudz vēlu sāku brīnīties, un jūs visi jau sen lietojat tvirtinošo krēmu? :smej:
-
Nebiju dzirdējusi. Bet jā, vārda veidošanas princips pieņemams.
-
Toties "Lipīdus atjauninošs krēms ar 8 biomimētiskiem ceramīdiem" ir jauns supervārdu produkts
-
"tvirtinošs krēms"
izklausās divdomīgi :D
-
Aste - viena problēma - ''baķko, tak vin v krinku niļezet!'' :rofl: :rofl: :rofl: .
(Ļoti rupja anekdote, ko darīt gadījumā, ja pi..is resns, Baķka iesaka iesmērēt ar krējumu no krūkas. Par ko dēliņš sūkstās, ka pi..is krūkā nelien.)
-
Man drīzāk jauns jēdziens nācis klāt leksikonā - trampinošš. Kad kaut kas ir vienlaikus biedējošš, pretīgs un sīks, tāds, kam nevajadzētu virsū skatīties niecības dēļ, bet ir bīstams. Nu, kā inficēta ērce vai lenteņa oliņa.
-
Gada vārds "klausiņas" "austiņu" vietā... :?: Kas vainas bija tām "austiņām"? Klaustiņas tad jau labāk kā klausiņas...
-
bet kā saukt tās austiņas caur kurām var ne tikai klausīties bet arī runāt :scratch:
-
klausiņruniņas :smej:
-
klausruņi - būs īsāk :D
-
Īsāk, bet pazūd deminutīvi... :mrgr:
-
runklausīši
-
Tās "klausiņas" ir ar stiepto intonāciju kā "klausīties" vai ar lauzto kā "austiņas"? To nenodefinēja?
-
runklausīši
vai klausrunīši :rofl:
-
aha, pļāpdzirdekļi
-
...attīsta un mērogo ražošanu.
Ko tas diez nozīmē -mērogot? Es esmu kaut ko palaidusi garām?
https://tezaurs.lv/m%C4%93rogo%C5%A1ana:1 (https://tezaurs.lv/m%C4%93rogo%C5%A1ana:1)
Ražošanu paplašinās? Vai varbūt samazinās? Apjomu pielāgos vajadzībai?
-
Piedzīs pēc mēra (kā šuvēji) :mrgr:
-
Nolikšu te, lai varu atrast, ja vajag :)
Psefoloģija ir politikas zinātnes nozare, kas padziļināti pēta vēlēšanas, balsošanas paradumus un vēlētāju uzvedību. Tā izmanto statistiku un socioloģiskās analīzes metodes, lai analizētu vēlēšanu rezultātus, prognozētu to iznākumus un saprastu sabiedrības politisko noskaņojumu.
-
Flanērs un flanērisms.
Es varētu būt flanērs, man patiktu... :)
Ups, sieviešu dzimtē ir flanēze.
-
Un ko tas nozīmē?
Ja domāta atslābināta pastaiga, tā, bez mērķa, tad tas ir tīrs ģermānisms no vārda flanieren :?:
-
Flanelī ietīts finieris. Vai finierēts flanelis.
[Ākstos, protams. :D ]
-
Skan smalkāk, nekā špacierēt
-
Ja domāta atslābināta pastaiga, tā, bez mērķa, tad tas ir tīrs ģermānisms no vārda flanieren :?:
No franču. Pastaiga jā, bet vērojot, pamanot detaļas, pētot... Bobja ikdienas skrējieni arī, ja skrien pilsētvidē un nekaļ plānus tajā laikā, bet vēro. Urbānā vidē. Var arī nestaigāt, sēdēt kafe ārā vai pie loga un vērot...
-
Skan smalkāk, nekā špacierēt
Špacierēt ir kas cits, drīzāk klenderēt būs atbilstošāk.
-
Tad varēja palikt pie latviskā - vazāties :rofl:
-
Ir jau arī klimst. Bet flanēt attiecas konkrēti uz urbānu vidi, pilsētām, cilvēku un visa kā cita vērošanu. Uzsvars uz vērošanu ne vien staigāšanu.
Tas nav jaunvārds, man tas iekrita acīs nupat...
-
..valkāties...
-
Špacierēšana notiek tā smalki, mētājot pa gaisu smalku štociņu, vai dāma ar saulessargu.
Vazājas vazaņķis. Vēl dzirdēts -šļūkt
Latviešiem laikam nekad nav bijis laika tā bezmērķīgi staigāt, tādēļ nekas labskanīgāks par pastaigāšanos nav izgudrots
-
Tas jau pēc sevis izrādīšanas izklausās, ne citu vērošanas... Dīkot jau arī latvieši pieprot, nav tā ka vislaik tik raujas mellām mutēm...
Man tas "flanērs" asociējas ar vārdu "plenērs", kurš sen zināms un pierasts, tādēļ neizklausās nepieņemami... valodā iekļaujas organiski manai ausij. :)
-
emmm..sapratu, varbūt ikdienas dzīvē bieži lietotais-ko planē utml...varbūt atvasinājies no flanēt?
-
No franču. Pastaiga jā, bet vērojot, pamanot detaļas, pētot... Bobja ikdienas skrējieni arī, ja skrien pilsētvidē un nekaļ plānus tajā laikā, bet vēro. Urbānā vidē. Var arī nestaigāt, sēdēt kafe ārā vai pie loga un vērot...
Paldies! Tagad varēšu teikt, ka eju flanierēt.
-
Paldies! Tagad varēšu teikt, ka eju flanierēt.
Tu skriesi flanierēt :cnk:
-
Labāk saki vienkārši, ka tagad esi flanērs... ;)
-
Plenērs no tās pašas sērijas? :D
-
Īsti nesaprotu par kādu "sēriju" domā, bet ja raugās filosofiski, par to, ka plenērs sevī ietver jēdzienus redzēt un just, tad to varētu saistīt ar to vērošanu un flanēra intuitīvu pārvietošanos...
p.s. ja ar sēriju domāta vārdu izcelsme, tad jā, abi no franču valodas.
-
slopaganda - MI radīti video rullīši kāda politiķa izcelšanai vai noniecināšanai