Sarunu forums
Noskaņojums => Priecājos => Tēmu iesāka: nakata kngs 2021. gada 23. marts, 13:50:45
-
Šoreiz pozitīvā gaismā par Silvijas Brices tulkoto Roberta Galbraita "Nemierīgās asinis" ....uzdūros vārdam - ķerenes! ...un sāku prātot, kas tā par spēli? ...OMG, tās taču "salkas", ko bērnībā un pusaudžu gados spēlējām!...nu, kad bija kāds jāķer un pēc tam jāmūk....lūk, latviski - ķerenes ...tiesa gan mans datora korektors neatzīst tādu vārdu un pasvītro ar sarkanu! :)
-
Mani mazbērni spēlē tieši ķerenes. Manā bērnībā bija sunīši.
-
Mēs Zemgalē spēlējām sunīšus, Bet Liepājā uzzināju, ka tur bērniem ir ķerenes.
Salkas kkādā krievvalodīgā vidē dzirdētas
-
Mēs Zemgalē spēlējām sunīšus, Bet Liepājā uzzināju, ka tur bērniem ir ķerenes.
Salkas kkādā krievvalodīgā vidē dzirdētas
jā, tās nāk no krievu valodas....salkas ir prastāks un vienkāršāks vārds, kas ieiet bērnu pagalma žargonā...žargonā sunīši vai ķerenes - tas tā omīšu uzraudzībā spēlējama spēle izklausās....nu, jā tagad bērni nespēlējas pagalmā, kur var satikt visdažādākās nācijas...
-
Nu, kāda omīšu uzraudzība padomju bērnībā :?:
-
Aha, mēs arī spēlējām sunīšus, bet zinājām arī ķerenes. Salkas, nē, nē, tā neviens nesauca :)
-
Mani mazbērni spēlē tieši ķerenes. Manā bērnībā bija sunīši.
vsp mums bija Salkas.. :?:
-
Vienīgā spēle pagalmā krieviski bija Kaļimbamba. Lai gan nevienas krievu ģimenes, neviena krievu bērna mājā nebija
-
Kazaki razboiņiki.
-
Kazaki razboiņiki.
fuj, tuk...kā kāds krievs te izsakies! :mrgr:
-
Esmu tos razboiņikus dzirdējusi, bet nezinu, kā spēlē. Mēs nespēlējām
-
Es arī vien dzirdējusi, tāpat kā "salkas" :)
-
Kaļimbai bija kaut kāds sauklis
-
Kaļimbai bija kaut kāds sauklis
es atceros to visu penteri, bet brīžam tur tālu no normālas krievu valodas, iespējams, bērnībā esmu automātiski iekalusi tikai skaņas.
Pēdējā rindiņa gan kārtīgā krievu valodā - na pjatij, desjatij - reno sjuda! (un reno no visa spēka jāskrien un jāpārrauj pretinieku līnija (viņi stāv, sadevušies rokās) ;) )
-
Es atvainojos reno, ka tēma "tulkojumu brīnumi" tika aizvesta neceļos ar salkām, bet es tiešām šodien uzzināju par ķerenēm...ok, zināju par sunīšiem, bet vieglāk žargonā bija teikt salkas...es uzslavēju tulkotāju S.Brici, jo nodomāju, ka atradusi jaunvārdu, bet tā izrādās nav...nu, vienalga labi tulko! :)
-
Ja kādreiz lasi, ka spēlēja "raganas", tad zini ka tās, tās pašas "salkas". :) Tā sauca vēl pirms tavas bērnības.
-
Salka, līdzīgi kā rusalka, man saistījās ar kkādu jūrasproduktu :mrgr:
-
kazakus razboiņikus esmu vienreiz bērnībā spēlējis. Bolderājā. Bija plaša publika, kādi 20 bērni, pusaudži, krievi, latvieši. Ideja laikam nekāda, tipa noķer un "nogalina". Bet spēlē plašā rajonā, mēdz būt īsti kautiņi. Spēle beidzas, jo uznāk vakars vai arī daļai jābūt mājās.
Sorry, ja ko nepareizi esmu sapratis
-
Parole, Bob, parole bija no sagūstītajiem laupītājiem jāizspiež. Konkrēti norunātā laika posmā.
-
Salka, līdzīgi kā rusalka, man saistījās ar kkādu jūrasproduktu :mrgr:
Salkas man asociējas ar sālsstabu spēlēšanu, ne ķerenēm vai ķertiņiem.
-
es atceros to visu penteri, bet brīžam tur tālu no normālas krievu valodas, iespējams, bērnībā esmu automātiski iekalusi tikai skaņas.
Pēdējā rindiņa gan kārtīgā krievu valodā - na pjatij, desjatij - reno sjuda! (un reno no visa spēka jāskrien un jāpārrauj pretinieku līnija (viņi stāv, sadevušies rokās) ;) )
Вот эта считалка:
Калимбамба!
На что слуга?
Починяем рукава!
На чьи бока?
На пятое-десятое... Minni сюда!
-
Вот эта считалка:
Калимбамба!
На что слуга?
Починяем рукава!
На чьи бока?
На пятое-десятое... Minni сюда!
Hhahh..Milka! Es tieši tā arī atceros :D
Sanāk, ka slikti zinu krievu valodu. Un "На чьи бока" izrunāju vnk - načibaka :D
Bet tiešām īsti neprotu iztulkot :scratch:
-
Un vēl bija kaut kāda spēlīte ar krievisku pantiņu. Tajā kratīja sadotās rokas un pēc tam tempā plaukšķināja :) Kaut kāds kuļi, kuļi, kuļi, kuļi...
-
Paralēli arī laba kultūrvēsture iznāca.
Mani bērni skolā spēlēja pa mežu spēli "karogi". Droši vien līdzīga kazakiem
-
Mums bija Aļimbambā un beigās teica- na pjatova djesjatova- Minne k nam sjuda. Bija ritms tam penterim. Kas ir ķerenes? Mēs spēlējām pliņķīti, bet spēles ar ķeršanu bija- Pēdējais pāris šķiras, Kur kurpnieks dzīvo?, Amurak, Krāsās, Vecā ragan, ko tu dari?.
-
Un vēl bija kaut kāda spēlīte ar krievisku pantiņu. Tajā kratīja sadotās rokas un pēc tam tempā plaukšķināja :) Kaut kāds kuļi, kuļi, kuļi, kuļi...
Es zinu tādu:
(kratot sadotas rokas) dzuba dzuba dzuba dzuba
(plaukšķinot) dzuba doņi doņi a
a šarļi buba?
a šarļi buba?
āāāāmri (3x ātri sasit plaukstas)
zāāamri (3x ātri sasit plaukstas)
enik benik riki taki
torba sorba
sintibraki
eus deus kasmadeus
BAC!
Vispār šausmas, kad uzraksta :D
Un puikām laikam vispār Kosmoss
-
Minne! Es arī šito atcerējos!, domāju vēl - rakstīt, nerakstīt, un re, Tu uzrakstīji. Mēs bieži tādu spēlējām, tikai kādiem mērķiem skaitījām? Neatceros. :D
-
Minne! Es arī šito atcerējos!, domāju vēl - rakstīt, nerakstīt, un re, Tu uzrakstīji. Mēs bieži tādu spēlējām, tikai kādiem mērķiem skaitījām? Neatceros. :D
mums, meitenēm, tā bija tāda plaukstu veiklības spēle, jo plaukstas bija visādi jāgroza un - ātrāk un ātrāk.
Nu, un komunikācijas veids :)
-
Ak, tu mī un žē!
Es atcerējos vienu rindiņu tālāk pēc tā kuļi, kuļi, kuļi, kuļi, mi siģeļi na balkoņe :) , čai piļi, kružki bilļi, po turecki govoriļi...
Kaut kas tāds :D Jēziņ, pa rindiņai atceros...
-
Šitos, sākot no īsi pēc salkām derētu ietaisīt kā jaunu tēmu, citādi te vairs nav valoda...
Un vēl bija kaut kāda spēlīte ar krievisku pantiņu. Tajā kratīja sadotās rokas un pēc tam tempā plaukšķināja :) Kaut kāds kuļi, kuļi, kuļi, kuļi...
Tas krievu pantiņš. Kā parasti, katrā novadā ir variācijas.
Дзуба дзуба дзуба дзуба
дзуба дони дони а
а шарли буба?
а шарли буба?
а шарли буба буба буба буба
а а а а
а шарли бэ?
а бени мэ.
а мы
замри
эни бени рики таки
шли по городу макаки
эус бэус краснадэус
эус бэус бац.
Pirmās dzubas uz leju/augšu kustināja saliktus pirkstus (vienai plaukstas ar virspusi uz augšu, pirkstu gali noliekti, otrai tas pats pretēji, un pirksti saāķēti). Tālāk viss uz trīs - 1) pati saplaukšķina; 2) abām labā roka ar plaukstu uz leju, kreisā ar plaukstu uz augšu, tā sasit plaukstas plakaniski; 3) sasit plaukstas viena ar otru (dod pieci ar abām rokām), un tā, kamēr beidzas pantiņš. Jāpiešaujas, jo dzejolis ir uz četri, bet rokas kustas uz trīs.
Šitam ir vēl vismaz 2 peršas.
Тём тём тём тёмная ночка
Комарики кусаются,
царь с царицей
на лавочке ругаются:
Чёрт с тобою
иди к другою,
я не собачка,
чтоб бегать за тобою.
Царь уехал за границу
а царица в Ленинград
Царь посеял там пшеницу
а царица виноград
Винограда было много
а пшеницы не гроша
Царь повесился от биды
а царица ха ха ха
пьёт вино и играет в домино
Во!
Šim "Тём тём тём
тём- " rokas tāpat kā dzubām sākums, tālāk tas pats trīsplaukšķis. Beigās uz "Vo!" parāda īkšķi uz augšu.
Vēl ir:
На Алтайских горах
ох ах ох ах
Жыл один большой монах
ох ах ох ах
Захотелося монаху
оху аху оху аху
Сьесть большую черепаху
оху аху оху аху
Черепаха закричит
чит чит чит чит
– У меня живот болит!
лит лит лит лит
А живот как закричит:
чит чит чит чит
– У меня кишка болит
лит лит лит лит
А кишка как закричит:
– У меня АПЕНДИЦИТ!
Šim visu laiku ir tā saāķēto roku šūpošana, tikai uz "oh ah oh ah" sakrustotas rokas piesit pie pleciem, gurniem, pleciem, gurniem, un atkal saāķētas rokas kustina.
Bet uz "Apendicit" jāmēģina blakus (vai pretī stāvošajam) iebakstīt vēderā.
-
Ak, tu mī un žē!
Es atcerējos vienu rindiņu tālāk pēc tā kuļi, kuļi, kuļi, kuļi, mi siģeļi na balkoņe :) , čai piļi, kružki bilļi...
Kaut kas tāds :D
На балконе номер восемь
Мы сидели с братом Костей
Чай пили, кружки били,
По турецки говорили:
– Шайде брайде умалайде
Умалайде шайде брайде.
Мы набрали в рот воды
И сказали "замолчи!"
Но вода разлилась
Нечего не получилось
Мы набрали снова,
Вот и всё готово:
Губки бантиком не строить
Зубки не показывать,
А кто пермый отомрёт,
Тот получит шишку в лоб.
Шишка не простая, шишка золотая, потому и сильно бьёт.
Un visi klusē. Kurš iesmejas, dabū knipi pa galvu
-
Tjomnajai nočkai zinu vienu rindiņu tālāk -
Komariki kusajutsa
Carj s caricej....utt.
Un nobeigumā viena no versijām bija - a carica -hahaha! I ot smeha umerla
Un apendicītu zinu.
Un turecki - šaide braide umalaide - arī atceros
Bet šo visu samācījos bērnu sanatorijā Vaivaros, kur bija dažādu vecumu un tautību bērni
-
Jā, pareizi, komarikus aizmirsu. Tāpēc skatījos, ka kaut kas nav ar atskaņām. Paldies!
Man šitie ir no pionieru nometnes krievu meitenēm.
-
3-15 spēlējāt? Visai brutāla bērnu rotaļa. Dažs palika zandalēs bez pazolēm
-
Zinu tādu, bet īpaši nespēlēju
-
Ak dies, cik man ir bijusi pelēka bērnība! Kaļimba bija skolā. Vasarā gan spēlējām paslēpes līdz tumsai un ar meitenēm spēlējām bumbu, visādos veidos metot pret sienu. Lietus laikā sitām faņķikus uz mūsu lielā galda.
Ar krievu pantiņiem vispār esmu apdalīta, ne pionieru nometnes, ne krievu bērni. Krieviski vispār nepratu, nebija pilnīgi nekādu kontaktu. Iemācījos runāt, kad pēc videnes 1 gadu strādāju stipri krieviskā iestādē
-
Mēs spēlējām augstāk par zemi, jūra bangojās, ķerenes, lecām klasītes, akmentiņ lec laukā, aklās vistiņas, pēdējais pāris šķirās, klusos telefonus, paslēpes, tautas bumbu. Pilnīgi nevienu tādu krievu pantiņu nezinu. :?: Manā bērnībā nebija krievu bērnu.
-
Ak dies, cik man ir bijusi pelēka bērnība! Kaļimba bija skolā. Vasarā gan spēlējām paslēpes līdz tumsai un ar meitenēm spēlējām bumbu, visādos veidos metot pret sienu. Lietus laikā sitām faņķikus uz mūsu lielā galda.
Ar krievu pantiņiem vispār esmu apdalīta, ne pionieru nometnes, ne krievu bērni. Krieviski vispār nepratu, nebija pilnīgi nekādu kontaktu. Iemācījos runāt, kad pēc videnes 1 gadu strādāju stipri krieviskā iestādē
Kā tā var būt? Šodienas laikā es saprotu, bet krievu valoda skolā obligāta, manā laikā jau no 1.klases. Runāt, lasīt, gramatiku - tāpat kā latviešu valodu mācīja.
-
Tie pantiņi man tikai sanatorijā, pēc tam skolā iemācīju klases meitenēm.
Bet parastās spēles vasarā bija, tāpat kā reno, bumba pret sienu dažādos veidos - 10x vienā veidā, 9x - citā, 8x - atkal citādi un tā līdz 1 bez kļūdām. Kas kļūdās, sāk no sākuma, no 10. Tieši tādā pašā veidā lēkšana ar lecamauklu - 10x, 9x..utt. Vēl - Klasītes lēcām.
Ar puikām bija kariņspēles, Augstāk par zemi, Sunīši, Tupsunīši, Sālsstabi, Lēnāk brauksi - tālāk tiksi, Figūras, Zemes dalīšana, Jūras pinekļi, Kaļimbamba, Gurķi, Paslēpes
Faņķikus nezinu, lai gan kkas redzēts ir
-
3-15 spēlējāt? Visai brutāla bērnu rotaļa. Dažs palika zandalēs bez pazolēm
Pirmo reizi dzirdu. Ko tur darījāt?
-
Pirmo reizi dzirdu. Ko tur darījāt?
Ar saucienu - 3-15! - pa apli lēca viens otram uz kājām :D
-
Kā tā var būt? Šodienas laikā es saprotu, bet krievu valoda skolā obligāta, manā laikā jau no 1.klases. Runāt, lasīt, gramatiku - tāpat kā latviešu valodu mācīja.
1. klasē nemācīja krievu valodu. Un latviešu bērni tusēja savas klases ietvaros, krievi vispār citā korpusā mācījās. Vēlāk uzcēla atsevišķi krievu skolu. Rotaļas jau pārsvarā ar kaimiņos dzīvojošajiem bērniem.
Ā, lēnāk brauksi tālāk tiksi arī spēlējām.
-
1977. gadā 1. klases 2. pusgadā sāka mācīt krievu valodu. Programma visā Latvijā bija vienāda. Varbūt citos gados savādāk, bet tad tas krietni vēlāk.
Mēs Bultiņas spēlējām. Sadalās 2 grupās, vieni iet slēpties, diezgan tālu, pa ceļam sazīmējot bultiņas, lai var atrast, kurā virzienā ir aizgājuši. Var ar krītu uz sienām, var zemē ar kāju, var no zariem izlikt, galvenais, lai var ieraudzīt un izsekot. Galā uzzīmē apli ar krustu pāri - un noslēpjas. Otra grupa pēc kāda laika sāk iet pa pēdām, uzdevums - atrast bultiņas, izsekot tos, kas paslēpušies un atrast viņus. Ziepes sākās, ja norunāja, ka neies tālu, un pēc kādas trešās spēles, kad visa apkārtne ir ar bultiņām piedēstīta, vairs neko nevar saprast. :D Tad sāka sarunāt, ka zīmēs specifiskas bultiņas, vai ar krāsainu krītu (t.i., sarkano ķieģeli) utml. Tātad papildu sarežģītība - jāatrod pareizās bultiņas.
Pārējo minēto, protams, arī.
Vēl mums bija krutā spēle. No soļarkas cisternām uz katlumāju gāja caurule - ideālā augstumā (pieaugušajam ap pakaļgalu), lai sīkie varētu akrobātiku nodarboties, aiz kājām karāties, vai ar rokām turoties, izgriezties atmuguriski un uz kājām nostāties, šūpoties, vai apsēsties un, ar rokām turoties, atmuguriski krist lejā tā, ka paliek ceļos karājoties. Nopietnākais bija šito uz priekšu izveikt. Ko nu kurš varēja izdomāt. Un spēle bija nosēsties visiem rindā un darīt vienu un to pašu. Viens skaitīja: Viens, divi, apsēsties, viens divi apgāzties, viens divi, kājas, viens divi, atpakaļ, viens divi, šūpoties... Un kad mēs pārāk jestri tur vingrojām, obligādi izlīda kurinātājs un sāka aurot, jo no slikti pieskrūvētās caurules, kura, protams, kratījās, šim soļarka lija zemē, nevis tur, kur vajag (kā sapratu no viņa auriem). Nu un tad mēs laidāmies.
Mazajās klasēs gumijas lēkājām. Kas sakrāja naudu un aizgāja uz veikalu nopirkt 4 metrus gumijas, bija krutais, varēja savu spēli iesākt, nevis pie citiem rindā astotais pieteikties... :D
(Bet par pantiņiem - mani vairāk pārsteidz, ka es to sviestu pēc 40 gadiem atceros).
-
vēl atceros, ka spēlējām faņķikus un nazīšus. Fanķiki bija konkrētā veidā salocīti konfekšu papīrīši. Tos uzlika uz plaukstas un atsitot roku pret palodzi vai galda malu vajadzēja censties ar savu pārklāt cita fantiku. Ja izdevās, to varēja pievākt sev. Cieņā bija šokolādes konfekšu fantiki. ;o))) Ar nazīšiem, bija savādāk. Uz zemes iezīmēja apli. Sadalīja divās daļās. Un tad katrs no spēlētājiem metot nazīti pretinieka teritorijā, varēja no viņa sev nogriezt gabalu sev. Liekas, ka bija 5-6 metieni un uzvarēja tas kuram tās zemes bija vairāk. Vēl bija kaut kas saistīts ar stikla lodītēm. Ar lodīti vajadzēja trāpīt pretinieka lodītei atsitos savējo pret sienu.
-
Klau, kāds varbūt atceras, kas tā bija par spēli, kur uzzīmēja apļus, laikam par vienu mazāk kā bija spēlētāji un tad bija jāspēj ieskriet kādā aplī... Atceros, zīmējām ar zaru tos apļus, bet kādi tie noteikumi :?: nevaru atcerēties.
Vēl lecām no lielā akmens pāri grāvim tāllekšanu, kurš tālāk aiz grāvja.
-
Bet parastās spēles vasarā bija, tāpat kā reno, bumba pret sienu dažādos veidos - 10x vienā veidā, 9x - citā, 8x - atkal citādi un tā līdz 1 bez kļūdām. Kas kļūdās, sāk no sākuma, no 10. Tieši tādā pašā veidā lēkšana ar lecamauklu - 10x, 9x..utt. Vēl - Klasītes lēcām.
Bumbu tā pret veikala ķieģeļa sienu mēs arī mētājām! Līdzīgā garā par 10x vienu uzdevumu, 9x ko citu utt. vēl spēlējām, lecot ar stabu - veikala aizmugurē bija laikam noliktavu ieeja, kas netika izmantota, tāda maza izbūve ar trim pakāpieniem un stabu jumtiņam. Ap to stabu un pakāpieniem bija visādi jāizlēkā, uz vienas kājas, pakāpienus izlaižot utml.
Vēl bija gurķi, arī spēle ar bumbu, kam noteikumus neatceros. Protams, gumijas un klasītes lecām.
Bet to "na balkoņe čai piļi" es tik dažas frāzes atceros, krievu valodu tikai skolā mācījos arī no 1. klases, bet neko daudz vairāk. Manā mazciemā visi pagalma bērni bija latvieši, pantiņus laikam zināja kādas meitenes no jauktajām ģimenēm, bet tādas vien dažas bija.
-
Ar nazīšiem, bija savādāk. Uz zemes iezīmēja apli. Sadalīja divās daļās. Un tad katrs no spēlētājiem metot nazīti pretinieka teritorijā, varēja no viņa sev nogriezt gabalu sev. Liekas, ka bija 5-6 metieni un uzvarēja tas kuram tās zemes bija vairāk.
Tā bija Zemes dalīšana.
Lielā apļa centrā iezīmējām mazāku apli un lielo apli sadalījām tik sektoros, cik bija spēlētāju.
Tad katrs izvēlējāmies valsti, un ierakstījām savā sektorā. Mazā apļa sektorā ierakstījām galvaspilsētu. Neformāli krutāks skaitījās tas, kas zināja citiem svešu valsti ar vēl teiksmaināku galvaspilsētu, piemēram, Čīle un Santjago ;) (Slikti pieprasīta bija Vācija, tā, kas ar Bonnu, jo padomju bērniem tā nevarēja būt pievilcīga ;) )
Tālāk - kā olgucis raksta.
-
Vēl bija gurķi, arī spēle ar bumbu, kam noteikumus neatceros. Protams, gumijas un klasītes lecām.
Gurķus minēju, tā bija iecienīta spēle mūsu pagalmā.
Visi sagāja kopā bariņā, bet vadītājs bariņa centrā meta gaisā bumbu, saukdams kāda spēlētāja vārdu. Kamēr bumba lidoja gaisā, visi centās aizskriet iespējami tālu. Kad vārdā nosauktais bumbu noķēra, viņš sauca - stop! Un tad visiem skrējējiem bija jāapstājas. Tālāk bija, šķiet, divi varianti. Viens, kad bumbas ķērājs izvēlējās vienu "bēgli" un centās uz aci noteikt soļu skaitu līdz viņam. Tad mēroja konkrēto soļu skaitu un no tās vietas bija jātrāpa izvēlētajam spēlētājam ar bumbu. Otrs variants bija 10 soļi un metiens ar bumbu. Ja izvēlētajam cilvēkam trāpīja, nākamajā reizē viņš bija tas, kas met gaisā bumbu. Ja netrāpīja, bumbu meta zaudētājs.
Nezinu, kādēļ spēli sauca par gurķiem (varbūt kādreiz tika mests gurķis ;) )
-
Minne, izklausās, ka mēs vienā pagalmā būtu spēlējušās :)
-
Bija tāda spēle, ja nemaldos, ķimpulis.
2 koka sprunguļi, viens kādus 10 cm, otrs ap pusmetru.
Tad nu bija 3 spēles sastāvdaļas - zemīte, kaut kas....., naudiņa.
Zemīte - īsais sprungulis nolikts uz zemes, ar garāko to aizķer un met cik tālu var. Otrs spēlētājs mēģina to noķert. Ja noķer - punkti, ja nenoķer - mēra attālumu ar to garāko springuli.
Kaut kas.... - ar vienu roku īsāko sprunguli pamet gaisā, ar otru - sit pa to, mēģinot aizsist maksimāli tālu. Otrs spēlētājs mēģina to noķert. Ja noķer - punkti, ja nenoķer - mēra attālumu ar to garāko springuli.
Naudiņa - gan pamet, gan sit to sprunguli ar vienu roku. Skaita punktus.
----------------------
Karē. 5 metamie kauliņi. Raksta tabulu kā zolē. 2 vienādi, 3 vienādi, 4 vienādi, 5 vienādi, 2 plus 2, 2 plus 3, secība 12345 un secība 23456, skaita punktus. Spēlē 2 vai 3 spēlētāji.
-
Pilnīgivisas jūsu minētās speles ir spēlētas :) Vēl atceros spēli Čislo. Vēl More volnujetsja raz, more volnujetsa 2, more volnijetsa 3,na meste....figura zamri. Vēl bija tada spēle, ka vadītajs griež katru spēlētajuaiz rokas cik spēka uz riņķi, tad atlaiž un tas nokrīt. Kad visi nokrituši sastingušās pozās, tad izvēlas nākamo vadītāju- griezēju.
Nez vai latviešiem vispār bija kādas spēles, jo viss notika krieviski. Kā arī tas,ka manā bērnībā kruti skaitījās dzīvot dzīvoklī, pretēji, ka ir tagad.
Biju pilnīga pioniera nometņu fane, braucu katru gadu līdz pat pionieru vecuma beigām. Atceros, pēdējā nometne bija Murjāņos, katram pulcinam bija vasarnīca, turpat blakus Ziedoņa mājai.
-
Te jau sanāk Lielā spēļu grāmata :)
-
Tāks. Vai kāds ir pieminějis kis-kis-mjau. Ja atmiņa neviļ. Tur bija jāsauc krāsas. Ja sarkanā, jāiet bućoties. 6.klasě tādi pārdzīvojumi. Bet neatceros, ka bùtu bučojusies. Biju kă Valis.
-
Tā jau bij ballīšu, ne pagalma spēle un krāsa nebija jāsauc. Legāls iemesls bučai gan bija :)
-
Nu jā, es augu pilnīgā latviskā vidē, bērnu bariņš neliels bija vasarā. Ziemā kaimiņu meitene, un sētā mūs nemaz nelaistu. Krievu val tik, cik skolā
Bet kaut kādus krievu tekstus atceros, "morje volnujetsa" bija.
Vienu vienīgo kora nometni atceros kā šausmas
Tā kā mums bija pārsvarā meiteņu kompānija, tad papīrleļļu zīmēšana aizņēma lielu laiku
Apbrīnojamas tās spēles
-
Minne tik labi aprakstīja gurķus :) Taisni vai gribētos izspēlēt, pareizajā noskaņojumā esot.
-
Lielākā daļa spēļu bija ar velosipēdiem. Pašizdomātas komandu spēles. Tipa kazaki razboiņiki ar velosipediem pa visu mazpilsētas teritoriju.
Vēlāk tas pats ar mopēdiem. Un tad jau močiem :)
-
Mūslaukos paslēpes par glabiņām saucām
-
Vēl bija Kartupelis un Divi par maz, trīs par daudz.
Un paslēpēm spēlējām divus variantus - vienkārši, kad bija jātatrod (laikam mazāko bērnu dēļ) un paslēpes ar piesišanu.
-
Kazakus - razboiņikus mēs saucām par kariņu, jāuzzina bija pretinieka štāba vieta (vai arī vēl parole, neatceros).
-
Tādas istabas spēles bija Akmentiņ, lec laukā un Klusais telefons. 7. Klasē jau grieza pudeli un bučojās
-
Tādas istabas spēles bija Akmentiņ, lec laukā un Klusais telefons. 7. Klasē jau grieza pudeli un bučojās
Jau 7. klase..
Jā, jā... tūlīt jau par videnes rotaļām un atkal tēma jāpārnes
-
Augstāk par zemi, šķiet, neviens vēl neminēja.
-
Cik daudzas spēles un rotaļas atcerējos! :in-love: Mums bija visai internacionāls ciema bērnu sastāvs. Kā jau latviskākajā pilsētā, visi nelatviešu bērni runāja latviski. Tādēļ mums nebij kazaki- razboiņiki, bet vienkārši- kariņš! :) kaļimbai- izrādās, mēs to skaitāmo peršu bijām saīsinājuši. No šeit minētajām, tikai faņķiki mums kaut kā neiedzīvojās , un paslēpes mums bija trīpāteri. :)
-
Augstāk par zemi, šķiet, neviens vēl neminēja.
Jā, arī tā bija! To esam arī pilnīgi saprātīgā vecumā, mājas ballītēs( ne sevišķi saprātīgā stāvoklī))) spēlējuši! :rofl: Man pat bilde saglabājusies, kur stāvu uz palodzes starp puķu podiem :rofl:
-
pudeles griešanā mūsu pagalmā kaut kā ne īpaši... varbūt vienu sezonu. Bučošanās nevienu neaizrāva. Liekas, spēlējam uz izaicinājumu. Vienam aizsēja acis, tad grieza pudeli un tas, ar aizsietām acīm teica, kas ir jādara tam, kuram loze krita. Turpinājās līdz brīdim, kad pēkšņi viens no dalībniekiem, atteicās pildīt uzdevumu... līdz ar to visiem interese pazuda.
Bet pāris vasaru mums bija štābiņu celšanas bums. Laikam gribējās kādu savu teritoriju čupošanas pasākumiem. Kur tikai tie netika celti - šķūņa augšā, kokos, pagalma stūrī rakām zemnīcu... Nezinu, kāda iemesla dēļ, bet cik izbūvējām, tik pieaugušie pēc pāris dienām likvidēja. Šķūņa augšā nojauca trepes, zemē izrakto štābiņu aizbēra, kokam nozāģēja stratēģiski svarīgāko zaru. Tagad, ja padomā, ja jau tie vecāki tik dikti gribēja tos sīkos acu priekšā paturēt, varēja taču uzcelt kādu nojumīti pagalma stūrī. Neko vairāk mums nevajadzēja
-
Kā jau latviskākajā pilsētā, visi nelatviešu bērni runāja latviski.
Mēs no vienas Vidzemes mazpilsētas?
-
Brom, tikai nesaki, ka no viena pagalma ;o)))))
-
Augstāk par zemi, šķiet, neviens vēl neminēja.
Es minēju..šķiet :scratch:
Šīs visas bija aktīvās pagalma spēles. Kariņu mēs bieži spēlējām kā 4 tankisti un suns :D
Skolā, kur mazliet rāmāka gaisotne, spēlējām Klusos telefonus vai Akmentiņ, lec! Telefoni bija arī istabas spēle. Un vēlāk jau Kis!-Ņau! vai pudeles griešana.
Mājās ar vecākiem topā bija kārtis, dambrete vai "Stūri". Kārtis braši sitām aŗī vasarā, kad strādājām laukos pie siena
-
Pirmsskolas vecumā sētas pagalma visas krūmapakšas bija izkašātas un tur sataisīti "секретики": izkasītajā bedrītē salikām visādus "smukumus", t.i., bildītes, puķes, lapas u.t.t, pa virsu stiklu, tad aizbērām un vēlāk gājām meklēt, atkārpīt un skatīties cik burvīgi tas viss zem stikla izskatās :D
-
Mēs visādos krūmājos ierīkojām mājiņas (istabas)
-
Vēl bija še tev zelta dālderis, nesaki ne jā, ne nē, ne melns, ne balts. Un ar lecamauklu lecamā, kur noteikta kombinācija bija jāizlec. Ar apli arī bija, kur jālec cauri, jāapļo ap vidukli, rokām, kājām.
Njā, nekāda tupēšana gadžetos, noskrējās pa dienu, ka vakarā knapi līdz gultai tikt. :)
-
Brom, tikai nesaki, ka no viena pagalma ;o)))))
Domā tas neiespējami?
Magda teica, ka pilsēta latviskākā, nevis latviska. Tur liela atšķirība :)
Pasaule ir maza :)
-
Gandrīz visas esmu spēlējusi.
Klusos telefonus ar un bez telefoniem daudzi pieaugušie joprojām apkārt spēlē.
-
Mēs no vienas Vidzemes mazpilsētas?
Brom- ja esi no Smiltenes, tad esam! :)
-
Jā, Simieltene tiešām bija ar to dīvaina krievu laikos, ka tur krievu nebija, atceros, bērnībā ļoti brīnījos un arī ir prātā kā latviešu pilsēta(man tur tante dzīvoja).
Pēdējais pāris šķiras un Namiņš deg - neatceros, vai tās bij pagalma spēles vai jau organizētās :scratch:
-
Pēdējo pāri laikam arī tāpat bizinājām, bet Namiņš deg gan jau pie organizētajām, vismaz mums.
-
Jā, Simieltene tiešām bija ar to dīvaina krievu laikos, ka tur krievu nebija, atceros, bērnībā ļoti brīnījos un arī ir prātā kā latviešu pilsēta(man tur tante dzīvoja).
Pēdējais pāris šķiras un Namiņš deg - neatceros, vai tās bij pagalma spēles vai jau organizētās :scratch:
Nāra, bija kievi, poļi, ukraiņi, baltkrievi un gan jau ka vēl kādas tautības cilvēki. Tās ko minēju- bija mūsu sētas bērni. Smiltenē bija pat krievu skola- astoņgadīgā, ar visu internātu. Vienkārši Smiltenē visur un vienmēr, visi runāja latviešu valodā.
-
Brom- ja esi no Smiltenes, tad esam! :)
Bingo :)
-
Bingo :)
Brom! :saule: nez, mēs no vienas paaudzes?
-
vakar biju Smiltenē :?:
-
vakar biju Smiltenē :?:
...un ???
-
vakar biju Smiltenē :?:
Ai, ai, mājsēdes nemaz ar nav? :mrgr:
-
Brom! :saule: nez, mēs no vienas paaudzes?
Varētu būt ap 7 g. starpība.
Bet domāju, ka mācījāmies pie vienām skolotājām.
Tev skola bija Dārza vai Dakteru ielā?
-
Varētu būt ap 7 g. starpība.
Bet domāju, ka mācījāmies pie vienām skolotājām.
Tev skola bija Dārza vai Dakteru ielā?
:) 7 gadi...nez, uz kuru pusi?! :coffee:
Par skolām- gan Dārza, gan Dakteru. Pirmās astoņas klases Rūta skolā, tad- videne.
-
:) 7 gadi...nez, uz kuru pusi?! :coffee:
Par skolām- gan Dārza, gan Dakteru. Pirmās astoņas klases Rūta skolā, tad- videne.
Man mazāk :)
-
Nu, šitik sīkus gan nezināšu :)
-
Šī nav aktīva spēle, taču tā kā pieminēti bija arī fantiki, padalīšos.
Iepazīstieties - papiruškas!
Rotaļājāmies laukos vasarā ar māsīcu šķiet apmēram 9-12 gadu vecumā. Ierādīja viņas vecākā māsa, taču, no kurienes ideja, nezinām, jo, cik jautāts, neviens cits papiruškas nepazīst. Varbūt šeit kāds…
Bijām aizrāvušies, kā šodien aizraujas ar datorspēlēm un pati spēle faktiski ir datorspēles Sims analogā versija :rofl: - sadzīve, pārīši, ģimene, attiecības…
Interjera pamatkomplekts: konfekšu kaste, mēbeles no atklātnītēm, smaržu kastīšu skapji un smaržu pudelīšu spoguļi.
Foto: interjers, puisis (pa kreisi) un meitene, puisis un meitene sapucējušies. Šis pārītis ir diezgan ikdienišķa paskata. Skaistas un smalkas meitenes bija taisītas no caurspīdīgā papīra, ar ko pārklātas konfektes kastē. Un lieliski bruncīši sanāca no papīrīša, kur konfekte ielikta; derēja arī zvaniņu ziedi - tas bija īpaši elegants tērps.
Vecāki bieži bārās, ka tupam iekšā lai gan ārā tik labs laiks.
-
Cik interesanti.....bet pirmo reizi redzu.
Mēs, meitenes, vēl mēdzām papīra lellēm apģērbus zīmēt, krāsot, izgriezt un tad spēlēties, mainot garderobi, bet šo variantu nezinu
-
Tās arī atceros. Savulaik bija nopērkams kaut kāds Kubas žurnāls, kurā mēdza būt īpaši glītas izgriežamas lellītes, tādas sievišķīgas, un tērpi tām. Protams, šī garderobe bija pārāk maza, bija pašām jāpapildina :smile:
-
Jā, papīra lelles no žurnāla "Mujeres" bija topā.
-
eu, kurš atceras, kurā vietā bija izvietoti tie spēļu aparāti, kur skatoties kaut kādā periskopā varēja šaut torpēdas pa kuģiem? 20 kap laikam 2 minūtes vai kaut kā tā
-
eu, kurš atceras, kurā vietā bija izvietoti tie spēļu aparāti, kur skatoties kaut kādā periskopā varēja šaut torpēdas pa kuģiem? 20 kap laikam 2 minūtes vai kaut kā tā
Man kaut kā atmiņā ir Maskavas ielā, ar 7.tramvaju braucot, labajā pusē bija parks (laikam) un dziļāk liela ēka, ārpusē vēl lidmašīna stāvēja, tur arī kaut kādi automāti bija.
Vēl bija "Tautas saimniecības sasniegumu izstādes", kuras regulāri apmeklējām; tur arī gadījumā nebija visādi spēļu aparāti?
-
a vai nebija kkur iekš kkāda kinoteātra? Pionierī vai..
-
Vot kinoteātros kaut kā neatceros, kaut bieži un visādos bijām. Lai gan uz kino ejot, primārais bija filma, varbūt tāpēc automātus nemanīju, ja arī viņi tur bija.
-
Pēc Pioniera pieminēšanas kkas ataust. Bet es nešāvu nevienu un neko, izņemot, pagalma kariņus
-
Tādu Mangusta minēto spēli dzirdu pirmo reizi. Istabiņas, leļļu mājas no tukšām kārbām veidojām, bet tādas bezseju papīrlelles nebija. Bezseju bija kabataslakatiņu mezgliņlelles vai karošu lelles. Papīrlelles bija kaimiņu mākslinieces zīmētas, nebija mums tādu žurnālu. Kleitas gan pašas zīmējām, uz dubultlocīta papīra ar iegriezumu, lelle bija skatāma kā no priekšpuses, tā no aizmugures.
-
Ā, es to Morskoi boj aparātu atceros, šķiet, pat ar visu skaņu, bet kur bija, neatceros. Zinu tikai, ka man bez brillēm rādījās nepareizais skaits strīpiņu - pārējiem laikam bija divas, es redzēju trīs :rofl:
-
Kā pa miglu atceros, ka rinda ar visādiem šaunamaparātiem bija kino "Pionieris".
-
Mēs ar papīrlellēm spēlējāmies pa vasarām ar kaimiņu meitenēm, es biju laba zīmētāja, un zīmēju draudzenēm visādas modīgas drēbes un arī lelles
Ar māsu mēs spēlējāmies ar pogām. Pogas personificēja veselu galmu, sākot no karaļa un karalienes, princesēm, sulaiņiem utt. Pils telpas tika veidotas no otrādi apgrieztām grāmatām, vācu izdevumiem bija ļoti skaisti auduma iesējumi. Protams, tas aizņēma visu galdu, jo pilis bija divas un pa vidu bija upe.