Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: Trix 2021. gada 23. aprīlis, 20:55:48
-
Nu vienkārši skabarga pakaļā. Ne aizsniegt, ne izvilkt.
Tagad, lūk, kārtējais "projektiņš". (Tāpat kā Lieldienās "olu ēdieni - pagatavot, safotografēt, izveidot aprakstu", attālinātais sports "izveidot vingrojumu kompleksu, safotografēt, izveidot aprakstu" un pārējie tāda veida murgi.)
Klases telpā tiks veidota izstāde ar galdautiem, galda salvetēm un nelielu aprakstu, ar ko šis galdauts ir tik īpašs JŪSU ģimenei.
Lūgums atnest savu galdautu vai tā foto un nelielu aprakstu par to.
Māti aiz kājiņas nomuftēt, man NAV galdautu. Man 10+ gadus ir garīgās un fiziskās izdzīvošanas stāvoklis, kad man vienkārši nepietiek spēka visādiem smalkumiem, tipa, galdautiem un salvetēm. Man tādu NAV. Man ir galds, ir trauki (pofig, kādi, bet vismaz tīri, ja nav mazgājuši "deleģē viņiem pienākumus"), ir ēdiens. Liekas lupatas mazgāt man spēka nav. Galdautu es tieši tā uztveru - kā lieku darbu aiz spēju robežas.
Un arī šo sviestu ar "baltajiem galdautiem", protams, es sagremošu, kaut kādu pleķainu linu lupatu atradīšu un pastāstīšu, ka klājam Jāņos (lai pagalma galda dēļu skabargas neduras pirkstos). Un vēl nofotografēšu, un vēl izdrukāšu....
ZB.
Varbūt kādreiz man būs arī galdauts. Lai gan diez vai Tvaicenē tādus izdala.
-
Visā šajā Zituācijā pats svarīgākais ir stāsts. Pastāsts. Lai nu ko, bet stāstīt Tu proti. Tāpēc. Vienalga, kāda drāna. Ar caurumiem - no vecomes zviedru zara. Kad zviedru virsnieks, omes skābputru saēdies, palika latvju zemē.
Oi. Trix, te tak ir kur izvērsties. Lai puikas arī piedalās ģimenes leģendas veidošana.
-
Saproti, kur ir tā šaize? Ka man nav spēka tos murgus fantazēt un to visu organizēt. Uz pirmdienu. Un vēl rīt talkā piedalīties (jo mums te mazs miests, vajag). Un arī savu "vēsturi" veidot man nav spēka. Es negribu. Es neko negribu.
Tā jau čerez ņemogu visādus tādus ģimenes vēstures sīkumus mēģinu izvilkt no atmiņas un pastāstīt, kaut gan nemaz tik daudz tādu nav - ne man ģimene adekvāta, ne tās vēsture kaut kāda. Ne bērniem vecvecāki diži ieinteresēti, ne arī pieejami.
Tikpat labi varētu paprasīt ģimenes vēsturisko kroni atnest uz skolu. Ar dimantiem un rubīniem.
-
:thinking: Čerts! Man arī nav galdauta .... man pat galda nav ....
-
Trix, ņeverju. Tev ir stāstnieces talants. Un nevajag jau romānu. 4 teikumus. Lai rodas jautājumi. Vai 7 teikumus - lai jautājumi nerodas. Uzdod puišiem spēli - izfantazēsim dzimtas vēsturi.
Varbūt iepatiksies un būs jauns rūpals. ienesīgs :smile:
-
Man ar galdautiem vienmēr problēma bijusi. Kaut kādi jau ir. Bet bez vēstures. Un diži necili.
-
Kā es Tevi saprotu, Trix... mani arī besī ārā visi tie radošie projekti par ģimenes tēmu, kas bērnam skolā bija jāpaveic.
A par Tavu tēmu... galdauts man atrastos, piemēram, vaskadrāna :D Un stāsts varētu būt aptuveni tāds, ka nekādas senču relikvijas nav saglabājušās, toties mēs ģimenē uz galda klājam šo, jo tā ir praktiska, izturīga un arī viegli nomaināma manta, ja nu kas. Un maksāja tikai 3 rbļ. un 50 kap. :D Un īpašs ar to, ka tas ir mammas (vai kāda cita) mīļākajā krāsā, saņemts dāvanā no īpaša cilvēka īpašā svētku reizē :)
Nu kaut kā tā :?: Priecājies, ka tas stāsts nav jāpārtulko kādā svešvalodā :D
-
Luīz, labs. Es varētu mierīgi tādu stāstu iznest. Bet manējais saputrosies.
Es jau izbesījos un piemetu, kurā kaudzē ir atrodams galdautam līdzīgais objekts. Jo vienīgais iemesls kaut ko tādu izveikt reāli ir Jāņos, un par to vismaz varēs pastāstīt, nevis samurgot pilnīgu tuftu, par ko sāks sociālie interesēties. Tāpat jau sūdzas skolotājai, ka mamma neko neļauj. ("Neko" nozīmē tupēt pie telefona non-stop un tusēt augšā līdz pusnaktij).
Bet vispār vajadzības gadījumā (kad ārā uz pleķaina dēļa ēdamlaiks iestājies) tiek lietots palags. Nu to tak nestāstīs visai klasei - ka aizvakar uz tā palaga bija mana pakaļa vai bērnu čura, bet šodien maize (tas nekas, ka palags mazgāts, vājākiem nerviem var iestāties šoks).
-
Paldies dievam ,projkts man nav jātaisa, bet galdauts arī man nav. Principā. Dažreiz kaut ko sariktēju, uz Zsvētkeim. Bet tā ēdam uz plikiem 100gadīgiem dēļiem'
Ja vajadzētu, kaut ko jau sabrūvētu, bet vecos novalkātos galdautus esmu reciklējusi par trauku dvieļiem, bet špicainie ir atrasti humpalās. Kaut gan arī tas varētu būt stāsts
-
"aprakstu, ar ko šis galdauts ir tik īpašs JŪSU ģimenei"
Tas ir VIENĪGAIS galdauts mūsu ģimenē. :D
Vienmēr šajos brīžos nodomāju, cik labi, ka es esmu Pļuškins.
"Nofotografējiet jūsu ģimenē esošu vēsturisku lietu" - lūdzu - manas vecmāmiņas nu jau simtgadīgā gaļasmašīna, nenormāli vecs elektriskais gludeklis (kam vads piespraužams arī pie gludekļa tādā bleķa ligzdā), karpeļlaukā salasīta simtgadīga slida (fotošops palīdz iegūt pārīti)... un vispār jebkādus "atnesiet, uztaisiet, sameklējiet" es varu izveikt, neizejot no mājas. Bet kāāāā tie projekti besī...
-
Piedāvaju projektu no otras puses - "kā piedrāzt skolas iedoto projektu''. Un iekopēt tekstu no šejienes, pielikt pāris teikumus, kur palags-galdauts glabājies (piem., bijis sašūts netīrās veļas maiss), vai bijis žēl rakt kopā ar zārku un noņemts pēdējā brīdī (tautiskās segas un linu pārklājus esmu uz zārkiem redzējusi. Nu tā kaukā... Domāju, ka atšūsies uz ilgāku laiku.
-
"aprakstu, ar ko šis galdauts ir tik īpašs JŪSU ģimenei"
Tas ir VIENĪGAIS galdauts mūsu ģimenē. :D
Īpašs, jo tas ir JĀŅU galdauts. Ikdienā iztiekam ar parastām salvetēm/papīra dvieļiem. Bet katru gadu uz Jāņiem mamma uzklāj TO galdautu, jo šie svētki mūsu ģimenē ir īpaši.
p.s.visticamāk, to, ka tas, kas naktī ir palags, bet dienā galdauts, zini tikai Tu, pārējie nav pamanījuši
-
Man kā skolotājai arī riebjas projekts kā šķira. Bet jaunā kompetenču pieeja balstās gandrīz tikai uz to, ka galarezultātā, lai novērtētu skolēna prasmes un zināšanas, jāveido šie projekti. Vienkārši slima suņa murgi...
-
Galvenais jau būtu šo negatīvismu nepārnest uz bērniem
Manējo pamatskolā projektu nedēļa bija rosinoša. Skoliņa maza un bērnus sadalīja grupās tā, ka vienā grupā ir bērni no 1.līdz 9. klasei, dara kopā, atbilstoši spējām. Lielie koriģēja , vadīja mazos. Tēmas laikam varēja izdomāt/izvēlēties
-
Ļoti ceru, ka šis nav vislatvijas projekts, jo tad tas man tūlīt uzkritīs uz galvas :mrgr:
Kaut kur ir jābūt manas vecmāmiņas krusta dūrienā izšūtam galdautam ar ceriņu motīvu. Skaists, bet vēlākajās paaudzēs nelietots, glabāts skapī kā relikvija, bet neprasiet tagad, kura dzīvokļa skapī un vai vairs ir.
Dzimtas vēstures jautājumi ir mans uzdevums; līdz šim esmu taisījusi prezentācijas par dzimtas koku, par savas vecmāmiņas Singer šujmašīnu, par vecāko ģimenes foto, par dzimtas relikviju. Tas tā, pagaidām :mrgr:
Prezentācija par relikviju vispār izraisīja mikrokašķi, jo uzrakstīju par gredzenu, ko mans vectēvs uzdāvināja vecmāmiņai pēc mana tēva piedzimšanas. Vecmāmiņa - manai mammai pēc manas piedzimšanas. Mamma man pēc pirmā bērna. Es - savai meitai pēc mana pirmā mazdēla. Nu un vedekla pēc prezentācijas pavisam nopietni pārmeta man, ka būtu pienācies viņai - jo pirmais mazbērns. Pasūtīju likties baļļā.
Tā, lūk, gadās ar tām īpašajām lietām :sarcasm:
-
Neesmu gatavojusi nevienu prezentāciju bērnu vietā, bet man ļoti labi sākumam noderēja puikas savāktie dati projektu nedēļā par dzimtaskoku. Galdauts ir. Ja nebūtu, nemānītos ka ir. Tā arī rakstītu, ka mūsu ģimenē citādas tradīcijas.
-
Neesmu gatavojusi nevienu prezentāciju bērnu vietā
Tas "atkarājas". Tagad tālmācības laikā - kā kas, tā prezentācija, dabas zinībās, sociālajās zinībās un citās visās nafig zinībās.. Tam bērnam vispār ārā jāiet nav, brīvo laiku nevajag, tikai jātup un jātaisa glupas prezentācijas? Pie kam es uzskatu, ka powerpoints ir bezcerīgi novecojis kā informācijas sniegšanas līdzeklis. Ja es varu mazbērnam izbrīvēt stundiņu paskraidīties pa āru, es to izdarīšu.
-
Nesapratu... vai tad kāds tev liedz veidot tās prezentācijas? :thinking:
Tā taču tava brīva izvēle... :?:
-
Nesapratu... vai tad kāds tev liedz veidot tās prezentācijas? :thinking:
Tā taču tava brīva izvēle... :?:
Nu, Tavs teksts man kļūdaini nolasījās kā pārmetums :)
Bet, ja sīkajiem triksēniem vajag kaut ko noprezentēt - esmu viņu rīcībā, bezmaksas. T.i, - es mēģinu teikt, ka nav labi ar vielas pasniegšanu un atprasīšanu skolās.
P.S. Es nerēķinu matemātiku un nepildu valodas sīču vietā. To, ja vajag, tad paskaidroju.
-
Nū...es necenstos izdomāt to, kas ģimenē nav pieņemts. Kāda suņa pēc jāsafabricē kāda neeksistējoša "tradīcija". Ja ģimenē nav tradīcijas izmantot galdautus, tad nav. Es neliktu mānīties, ka tāda ir. Aprakstu jau var veidot arī no otras puses un dažādiem rakursiem... kādēļ jāizliekas un jācenšas būt kā "visi". :?: Bet tas no mana skatupunkta, pilnīgs pofigs ko kurš padomās.
-
Atkarājas (ha!) arī no skolotāja, jo vienmēr būs tādi, kas nekādi nesapratīs atšķirīgo, šablonā neietilpstošo un var sanākt, ka šī neizpratne atspēlēsies uz bērnu - balto zvirbuli. Atceros, kā man pirmajās klasītēs gajā, kad bija jāstāsta, ko dara vecāki fiziķi-inženieri - ne es interesējos, ne viņi stāstīja, turklāt mātes darbavietā izstrādāja pusvadītājus - padomjlaikos slepenojamas lietas... ko es varēju pajautāt, ko no tā es saprastu, ko labāk nestāstīt un, galu galā, neinteresēja mani tas. Un skolotāja bolīja acis - kā nestāsta par darbu, kā es nezinu vairāk par to, ka nodaļas vadītāji :faint: Jutos dīvainīte.
-
Tiešām dīvainīte :D ;) Mani kopš bērna kājas interesējis, vot ko tie vecāki dara visu dienu kad nav mājās! :D
-
Trixim vajag uzrakstīt, ka galdauts ir īpašs ar to, ka tika ieviests par godu šim skolas projektam :mrgr:
-
Laikam jau dīvainīte (atvaino, Trix, par tēmas piesārņošanu) ar savu mazo interesi par apkārtējo, jo, kad bērnu rašanās tēmā izglītojošās Zīlītes laikā apjautājos vecākiem, ko viņi man stāstījuši par to (pati neatcerējos ne kāpostus, ne stārķus), atbilde bija, ka neesmu nekad jautājusi.
Nu, uzradās 4 gadus jaunāks brālis, nu i labi - uzradās... :D
Bet varbūt tas arī ir nodrāzts šablons, ka visi bērni jautā... :?:
Labi, ka par šo tēmu skolā nekas jāstāsta nebija :P
Manuprāt, labāk, ja tādu projektu tēmas būtu nekonkrētākas, vai kādi izvēles varianti, ka sacerējumus rakstot - obligātā tēma un brīvā, atkarībā no bērna fantāzijas.
-
Ai, nu nav tak tāda likuma, ka mājās obligāti jābūt galdautam vai kādām tur dzimtas relikvijām... Oi, pēc visiem kariem, izsūtīšanām, nodegušām sabomborbardētajām mājām... :?:
Man tomēr šķiet, tās tēmas brīvi interpretējamas. Cik ģimeņu, tik situāciju. Būs kam būs un būs kam nebūs, tas jau neliedz izpildīt uzdoto un izpausties tēmā no savas ģimenes skatupunkta. Es tiešām tik ļoti neiespringtu, galu galā, tas jau bērna skatījums uz lietām.
-
Mani kopš bērna kājas interesējis, vot ko tie vecāki dara visu dienu kad nav mājās! :D
Man nevajadzēja jautāt, es uzzināju tāpat :) Jo vecāki, kā atnāca mājās pēc darba, tā uzreiz sāka visos sīkumos stāstīt par savu darbadienu, par kolēģiem, ko kurš teicis, kādi kuram bijuši piedzīvojumi. :?: Mani vecāki no strādnieku šķiras :)
Vot draudzenei bija sarežģītāk - tēvs bija šoferis kādam lielam priekšniekam, bet to, ka viņas māte strādājusi VDK, es uzzināju daudzus gadus vēlāk.
-
Es biju bijusi pie vecākiem darbā, mani bērni arī mūsu darbavietās ir bijuši, nekas slepens tas nav bijis. Skolā par vecāku darbavietām nekad nekas nav bijis jāstāsta. Atceros, bija jāraksta domraksts "Mans tēvs" un "Mana māte", vecāki tās burtnīcas piesavinājās, laikam viņiem bija paticis tas mans garadarbs. :D
Klasesbiedrenei mamma strādāja kafejnīcā, tas mums pārējiem sķita baigi kruti. Varējām bez rindas tikt iekšā paēst. :)
-
Āāāā... ābols no ābeles vai zirga tālu nekrīt :mrgr: Es arī esmu saglabājusi puika rakstudarbu par tēmu "Manas mājas" :D
-
Pat necenstos pati funktierēt kādu "leģendu". Ja nav galdauta, tad nav...Neesošs galdauts - tā arī ir tradīcija. Jautājums - kāds ir Tavu bērnu skatījums. Gib viņi to galdautu vai negrib..Un tad, lai arī paši sagatavo prezentāciju.