Iesaistīties darbos skolai...

[tuk]

Neesmu gatavojusi nevienu prezentāciju bērnu vietā, bet man ļoti labi sākumam noderēja puikas savāktie dati projektu nedēļā par dzimtaskoku. Galdauts ir. Ja nebūtu, nemānītos ka ir. Tā arī rakstītu, ka mūsu ģimenē citādas tradīcijas.

[Spārka]

Neesmu gatavojusi nevienu prezentāciju bērnu vietā

Tas "atkarājas". Tagad tālmācības laikā -  kā kas, tā prezentācija, dabas zinībās, sociālajās zinībās un citās visās nafig zinībās.. Tam bērnam vispār ārā jāiet nav, brīvo laiku nevajag, tikai jātup un jātaisa glupas prezentācijas? Pie kam es uzskatu, ka powerpoints ir bezcerīgi novecojis kā informācijas sniegšanas līdzeklis. Ja es varu mazbērnam izbrīvēt stundiņu paskraidīties pa āru, es to izdarīšu.

[tuk]

Nesapratu... vai tad kāds tev liedz veidot tās prezentācijas?   
Tā taču tava brīva izvēle... 

[Spārka]

Nesapratu... vai tad kāds tev liedz veidot tās prezentācijas?   
Tā taču tava brīva izvēle... 

Nu, Tavs teksts man kļūdaini nolasījās kā pārmetums
Bet, ja sīkajiem triksēniem vajag kaut ko noprezentēt - esmu viņu rīcībā, bezmaksas. T.i, - es mēģinu teikt, ka nav labi ar vielas pasniegšanu un atprasīšanu skolās.
P.S. Es nerēķinu matemātiku un nepildu valodas sīču vietā. To, ja vajag, tad paskaidroju.

[tuk]

Nū...es necenstos izdomāt to, kas ģimenē nav pieņemts. Kāda suņa pēc jāsafabricē kāda neeksistējoša "tradīcija". Ja ģimenē nav tradīcijas izmantot galdautus, tad nav. Es neliktu mānīties, ka tāda ir. Aprakstu jau var veidot arī no otras puses un dažādiem rakursiem... kādēļ jāizliekas un jācenšas būt kā "visi".    Bet tas no mana skatupunkta, pilnīgs pofigs ko kurš padomās.

[Mangusts]

Atkarājas (ha!) arī no skolotāja, jo vienmēr būs tādi, kas nekādi nesapratīs atšķirīgo, šablonā neietilpstošo un var sanākt, ka šī neizpratne atspēlēsies uz bērnu - balto zvirbuli. Atceros, kā man pirmajās klasītēs gajā, kad bija jāstāsta, ko dara vecāki fiziķi-inženieri - ne es interesējos, ne viņi stāstīja, turklāt mātes darbavietā izstrādāja pusvadītājus - padomjlaikos slepenojamas lietas... ko es varēju pajautāt, ko no tā es saprastu, ko labāk nestāstīt un, galu galā, neinteresēja mani tas. Un skolotāja bolīja acis - kā nestāsta par darbu, kā es nezinu vairāk par to, ka nodaļas vadītāji  Jutos dīvainīte.

[tuk]

Tiešām dīvainīte Mani kopš bērna kājas interesējis, vot ko tie vecāki dara visu dienu kad nav mājās!

[tuk]

Trixim vajag uzrakstīt, ka galdauts ir īpašs ar to, ka tika ieviests par godu šim skolas projektam 

[Mangusts]

Laikam jau dīvainīte (atvaino, Trix, par tēmas piesārņošanu) ar savu mazo interesi par apkārtējo, jo, kad bērnu rašanās tēmā izglītojošās Zīlītes laikā apjautājos vecākiem, ko viņi man stāstījuši par to (pati neatcerējos ne kāpostus, ne stārķus), atbilde bija, ka neesmu nekad jautājusi.
Nu, uzradās 4 gadus jaunāks brālis, nu i labi - uzradās...


Bet varbūt tas arī ir nodrāzts šablons, ka visi bērni jautā... 
Labi, ka par šo tēmu skolā nekas jāstāsta nebija
Manuprāt, labāk, ja tādu projektu tēmas būtu nekonkrētākas, vai kādi izvēles varianti, ka sacerējumus rakstot - obligātā tēma un brīvā, atkarībā no bērna fantāzijas.

[tuk]

Ai, nu nav tak tāda likuma, ka mājās obligāti jābūt galdautam vai kādām tur dzimtas relikvijām... Oi, pēc visiem kariem, izsūtīšanām, nodegušām sabomborbardētajām mājām...   
Man tomēr šķiet, tās tēmas brīvi interpretējamas. Cik ģimeņu, tik situāciju. Būs kam būs un būs kam nebūs, tas jau neliedz izpildīt uzdoto un izpausties tēmā no savas ģimenes skatupunkta. Es tiešām tik ļoti neiespringtu, galu galā, tas jau bērna skatījums uz lietām.

[Luīze]

Mani kopš bērna kājas interesējis, vot ko tie vecāki dara visu dienu kad nav mājās!

Man nevajadzēja jautāt, es uzzināju tāpat Jo vecāki, kā atnāca mājās pēc darba, tā uzreiz sāka visos sīkumos stāstīt par savu darbadienu, par kolēģiem, ko kurš teicis, kādi kuram bijuši piedzīvojumi.  Mani vecāki no strādnieku šķiras
Vot draudzenei bija sarežģītāk - tēvs bija šoferis kādam lielam priekšniekam, bet to, ka viņas māte strādājusi VDK, es uzzināju daudzus gadus vēlāk.

[tuk]

Es biju bijusi pie vecākiem darbā, mani bērni arī mūsu darbavietās ir bijuši, nekas slepens tas nav bijis. Skolā par vecāku darbavietām nekad nekas nav bijis jāstāsta. Atceros, bija jāraksta domraksts "Mans tēvs" un "Mana māte", vecāki tās burtnīcas piesavinājās, laikam viņiem bija paticis tas mans garadarbs.
Klasesbiedrenei mamma strādāja kafejnīcā, tas mums pārējiem sķita baigi kruti. Varējām bez rindas tikt iekšā paēst.

[tuk]

Āāāā... ābols no ābeles vai zirga tālu nekrīt    Es arī esmu saglabājusi puika rakstudarbu par tēmu "Manas mājas"

[Pifs]

Pat necenstos pati funktierēt kādu "leģendu". Ja nav galdauta, tad nav...Neesošs galdauts - tā arī ir tradīcija. Jautājums - kāds ir Tavu bērnu skatījums. Gib viņi to galdautu vai negrib..Un tad, lai arī paši sagatavo prezentāciju.