Sarunu forums
Es un mēs => Veselība => Tēmu iesāka: Samotrākes Nīke 2021. gada 28. jūnijs, 10:38:25
-
Un par ko tieši nerùpèjas? Goda vàrds, nesaprotu. Ir nàcies gana daudz slimnìcàs gulèt, gan uz poliklìnikàm staigàt. Visur esmu gan aprùpèta, gan izàrstèta. Tas, ka cilvèki paši savlaicìgi nemeklè speciàlistu palìdzìbu, tas gan ir fakts.
Es galīgi neesmu tendēta uz kašķi, bet uzkrita ne vien šajā, bet citās tēmās. Pif, man prieks, ka tev viss zašibisj, bet pasaulē ir vēl arī citi cilvēki bez tevis. Un vai šito var saukt par rūpēšanos? Divi piemēri no manas dzīves: sāk baisi sāpēt mugura: ĢĀ augustā, rehabilitogs novembrī, neirologs decembrī, fizioterapeits maijā (par muguras rentgenu uzreiz pēc ĢĀ pati samaksāju). Kamēr šito visu sagaidīju, sāpes jau bija praktiski pārgājušas, jo nopirku krutu ergonomisko krēslu. Otrs gadījums:maijā sāk kaut kas sāpēt acs dobumā pie noteiktām acs kustībām. Zvans ĢĀ - oi, nē, ko nu es, ejiet vien pie oftalmologa (lasi - tak atšujieties visi no manis, staigā/zvana te visādi, traucē strādāt!). Vietējā poliklīnika (visādu reorganizāciju rezultātā pārvietota no vietas, kur es varēju nokļūt ar kājām, uz turieni, kur man gribi negribi jābrauc ar trolejbusu): ak, acu ārsts - tikai uz augustu. Nu ko, gāju uz smalku klīniku un maksāju nevāju summu. Tās ir rūpes un savlaicīga nevēršanās pie speciālistiem?!
-
Es galīgi neesmu tendēta uz kašķi, bet uzkrita ne vien šajā, bet citās tēmās. Pif, man prieks, ka tev viss zašibisj, bet pasaulē ir vēl arī citi cilvēki bez tevis. Un vai šito var saukt par rūpēšanos? Divi piemēri no manas dzīves: sāk baisi sāpēt mugura: ĢĀ augustā, rehabilitogs novembrī, neirologs decembrī, fizioterapeits maijā (par muguras rentgenu uzreiz pēc ĢĀ pati samaksāju). Kamēr šito visu sagaidīju, sāpes jau bija praktiski pārgājušas, jo nopirku krutu ergonomisko krēslu. Otrs gadījums:maijā sāk kaut kas sāpēt acs dobumā pie noteiktām acs kustībām. Zvans ĢĀ - oi, nē, ko nu es, ejiet vien pie oftalmologa (lasi - tak atšujieties visi no manis, staigā/zvana te visādi, traucē strādāt!). Vietējā poliklīnika (visādu reorganizāciju rezultātā pārvietota no vietas, kur es varēju nokļūt ar kājām, uz turieni, kur man gribi negribi jābrauc ar trolejbusu): ak, acu ārsts - tikai uz augustu. Nu ko, gāju uz smalku klīniku un maksāju nevāju summu. Tās ir rūpes un savlaicīga nevēršanās pie speciālistiem?!
Piekristu par onkoloģijas slimniekiem. Nekādi nevaru saprast kāpēc diagnozes noteikšana (analīžu veikšana) un ārstēšana notiek tik lēni. Tajā pašā laikā, piemēram sievietes vnk neiet uz izmeklējumiem, kas ir par bīvu. Jā, ir atsevišķi gadījumi arī manā dzīve (V4 acu ārste man ieteica paklūkoties pasē..un tas ir vienīgias ko viņa paveica par 45 euro). Bet tā nav sistēma. Tas ir viens atsevišķs ārsts. Bet par to tolejbusu Tu gan mani sasmieklo. Lai es tiktu uz savu poliklīniku man ar diviem transportiem jābrauc.
-
. Otrs gadījums:maijā sāk kaut kas sāpēt acs dobumā pie noteiktām acs kustībām. Zvans ĢĀ - oi, nē, ko nu es, ejiet vien pie oftalmologa (lasi - tak atšujieties visi no manis, staigā/zvana te visādi, traucē strādāt!).
Un kāda suņa pēc Tu zvani ģimenes ārstei par acu sāpēm? Bez nosūtījuma (pēc savas iniciatīvas), maksājot pacienta līdzmaksājumu, var vērsties[/size]Pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem:[/font][/color][/size]pie ginekologa;
[/color]- pie psihiatra vai bērnu psihiatra, ja pacients slimo ar psihisku slimību;
- pie pneimonologa, ja pacients slimo ar tuberkulozi;
- pie dermatovenerologa, ja pacients slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām;
- pie endokrinologa, ja pacients slimo ar cukura diabētu;
- pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja pacients slimo ar onkoloģisku slimību;
- pie infektologa, ja pacients slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju vai personām, kuras ir bijušas tiešā kontaktā ar HIV inficētu personu.
- ārstniecības iestādē, tostarp steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību.
- [/size][/size][/font][/size][/font][/color]
-
Pirmkārt, man ir kolosāla ģimenes ārste.
Otrkārt, ir bijušas 2 sarežģītas operācijas un viena nopietna salimšana, kur nepieciešama endokrinologa regulāra kontrole.
Blatu nekur neesmu meklējusi un atlīdzības neesmu devusi, bet vienmēr esmu saņēmusi labu un ļoti labu attieksmi gan ambulatori, gan slimnīcā. Lielajā ģimenē arī visi ir apmierināti ar medicīnu un attieksmi. Daudzi mazbērni ne reizi vien pabijuši bērnu slimnīcā pārbaudīties. Galvenokārt uz galvas sasitumiem. Kustīgi traki visi.
Iespējams, ka mūsu ģimenei laimējas, jo piekrītu, ka ne viss mūsu medicīnā ir šokolādē.
Vispār ģimene un es nav slimotāji, relatīvi reti sanāk ārstu meklēt.
Un esmu pārliecīnāta, ka liela daļa nelaimju ir komunikācijas neprasmēs.
Pēdējo reizi pie Ģ.Ā. vajadzība bija, kad ilgi miežagrauds nēpārgāja. Aizsūtīju bildi, pēc 15. min recepte un viss kārtībā.
-
Neloloju ilūzijas, ka medsistēma mums skaista un labi sakārtota, galīgi ne. Tik ļoti atkarīgs, pie kāda ārsta nonāc, cik ieinteresēta, cik zinoša. Ja nav naudas vai puslīdz sakarīgas veselības apdrošināšanas, tad bieži vien drūmi...
-
Aļo, štrunts par trolejbusu un ĢĀ, kuru parasti nevar sazvanīt arī darba laikā un kas regulāri neierodas darbā arī tad, ja ir iepriekšējs pieraksts, jo viņai pēkšņi ir "kursi". Tas ir normāli, ka ar ACI (vispār svarīgu orgānu, bet man arī vienu no darba instrumentiem) valsts apmaksātu ārstu jāgaida 3 mēnešus?! Labi, man bija tie ap EUR 100, ko atstāt privātklīnikā par vizīti un izmeklējumu, bet mums valstī tiešām ir cilvēki, kuri tā vienkārši nevar nolikt to summu. Un pēc trim mēnešiem, viņš, tfu, tfu, tfu, paliek bez acs, bez darba un vēl dzird pārmetumus par to, ka savlaicīgi nav vērsies pie ārsta.
Dažiem varbūt tiešām ir paveicies, bet man visa pieredze ar mūsu medicīnas aprūpi ir bijusi ļoti negatīva gan pašai, gan ar abiem nelaiķa vecākiem.
-
Var vērsties, govties un telties. Pie endokrinologa ar pacienta iemaksu cukura diabēta pacients var tikt 3-4 mēnešu laikā un tikai tad, ja ir ģā norīkojums dinamiskai novērošanai. Vot tev i tiešā pieejamība.
Pie onkourologa jau ar diagnozi būs tieši tas pats. Noiets etaps abos gadījumos un nevis ''mana drauga tantes māsīca stāstīja''.
-
Jau iepriekš minēju, ka ir diezgan krietni ir nācies pa slimnīcām un poliklīnikām novazāties. Gan man, gan manam bērnam. Ir bijuši visādi gadījumi. Gan diagnozes ne tā noteiktas, gan ilgi jāgaida. Par onkoloģiju piekrītu, ka tās ir šausmas.
Bet te arī veidojas sakritības: ir tie, kuriem viss ir slikti (antivakseri). Savukārt, vakcinētajiem - dzīve tāda foršāka šķiet.
Attieksme?
-
Nevajag, ja. Antivakseri... Nav visiem viss slikti tikai tāpēc, ka ir pret vakcinēšanos. Psiholoģijā šis paņēmiens labi zināms - nenomizoji kartupeļus, jo tev manis nemaz nav žēl, jo tu mani nemaz nemīli.
Bet ko nu tur muti dzisināt.
-
Ko nevajag?! Es izlasu un redzu sakarības.
-
Sakarības dzelžainas. Tāpat kā visi tie, kas ēd gurķus, mirst. Agrāk vai vēlāk, bet nomirst visi. Sakarību nevar neredzēt. :sarcasm:
-
...un kurš man šajā topikā visvairāk brūk virsū?
-
Jau iepriekš minēju, ka ir diezgan krietni ir nācies pa slimnīcām un poliklīnikām novazāties. Gan man, gan manam bērnam. Ir bijuši visādi gadījumi. Gan diagnozes ne tā noteiktas, gan ilgi jāgaida. Par onkoloģiju piekrītu, ka tās ir šausmas.
Bet te arī veidojas sakritības: ir tie, kuriem viss ir slikti (antivakseri). Savukārt, vakcinētajiem - dzīve tāda foršāka šķiet.
Attieksme?
Tiešām, tā izskatās. Laikam jau sakarība otrādi jāskatās -mums, kam visumā normāli bijis ar medicīnu, ĢĀ, ārstēšanos, ir uzticība arī vakcīnām. Un otrādi -kurus čakarējis ĢĀ un medicīnas pakalpojumi kopumā, noraidoši arī tagad, kad beidzot var parādīt sistēmai vidējo pirkstu
-
Iespējams, ka te nedaudz ir kļūme komunikācijā. Nebūt neapgalvoju, ka viss ir baigi ideāli. Esmu gan mēnešiem rindās stāvējusi, gan uz maksas (jo valsts neapmaksā) operācijām gājusi un priekš operācijām bankā kredītu ņēmusi.
Ja kas nav sakārtots, tad veselības apdrošināšana gan nav sakārtota. Tas gan. Bet vaimanāt, ka viss ir slikti...tas gan nav adekvāti.
-
Eu nu hallo, meitenes, kas ar jums? :alt: Te arī būs pokemoni un antivakseri? :D
Par medicīnu neko sliktu nevaru teikt tikai tāpēc, ka man ir kkāda polise, kā arī nekad nav žēl naudas ārstiem. Rīgā vsp paradīze - pie jebkura spečuka var tikt tik ātri! Padzīvojiet ārpus, kur ar sāpošu zobu ne par kādu naudu nekur netiksi, skriesi naktī uz Rīgu.
Jums vismaz ir iespēja.
Otra puse - nauda. Kuram nav, tad nekā, bet man vnm naivi liekas, ka ir bērni utt, kas var palīdzēt ar naudu. Uzņemšanas nodaļas arī mazpilsētās strādā.
Pie mums katru bomzi apārstē par valsts naudu, tas gan obidno.
Parunājiet ar Melleni un vēl kādu ārzemēs(kaut gan , kā kurās), te tomēr ir daudzmaz ok.
-
Nu vakcīnas gan te nevajag pīt klāt. Un, nevaru iepriecināt, esmu visnotaļ apmierināta ar dzīvi, bet tas neliedz man kritizēt valsts mēroga nebūšanas. Labi, ka arī Nāra ir klāt, jo tas attiecas arī uz viņu - ja viņas paziņu lokā nav neviena, kurš nespēj mēnesī nolikt štuku par vecāku pansionātu, tad tas nozīmē, ka tādu cilvēku vispār nav un ar sociālo aprūpi mums viss kārtībā :sarcasm:
Bottom line: paskatieties ārpus sava burbuļa un nenolieciet citus par to, kas jums liekas pašsaprotami, bet citiem ir neiespējami objektīvu iemeslu dēļ.
-
...... bet tas neliedz man kritizēt valsts mēroga nebūšanas.
Par valsts mēroga nebūšanām Tu dēvē braucienu uz poliklīniku ar tolejbusu? Ģim.ārsta ieteikumu "pa taisno" vērsties pie speciālista?
Pati izlien ārā no tā sava naida un negatīvisma burbuļa. Tā Tava tendenciozitāte spiežas pa visām porām ārā.
-
Personīgi man, kā jau citā tēmā rakstīju, paldies Dievam, neko nevajag. Ar sevi tieku galā. Bet man ir kauns un sāpīgi katrreiz, kad izlasu, priekš kam cilvēki vāc ziedojumus. Kas pretvēža zālēm, kas operācijai, kas bērna rehabilitācijai... Nē, nevis kaut kādām iedomām, tipa pupus palielināt vai riepu no vēdera atsūkt, bet vitāli svarīgām lietām - lai varētu staigāt, redzēt, vispār dzīvot... Saviem, tuviniekiem, vecākiem, bērniem. Kad paši jau visus savus resursus izsmēluši... Un man bija rūgtums, kad sākotnēji noraidīja un tikai pēc atkārtotas izskatīšanas beidzot apstiprināja apmaksājamos medikamentos iekļaut šķidro, ar sistēmām ievadāmo, pārtiku cilvēkiem, kas normāli ēst nespēj. 300 eur mēnesī tā izmaksāja vienam cilvēkam un veselus dažus desmitus tūkstošu mēnesī valsts mērogā...
Pasargdies, ja kaut kas tiešām nopietns piemeklē...
Jā, zinu, citur ir vēl sūdīgāk. Bet kaut kā tas ir švaks mierinājums.
-
Nekad neesmu pamanījusi Nīkē Pifa nosauktās rakstura īpašības :?: es šokā :rat:
-
Nekad neesmu pamanījusi Nīkē Pifa nosauktās rakstura īpašības :?: es šokā :rat:
Es takš teic, ka vakseri pēc tām potēm kļūst neadekvāti ! :smej:
-
Es takš teic, ka vakseri pēc tām potēm kļūst neadekvāti ! :smej:
Jūs tur varbūt opreģelitesj - viena pārmet man naidīgumu un antivakserismu, otri māj ar galvu un saka: re, re, kā tā pote mainīja cilvēku :mrgr:
-
Vispār dažas replikas te un citur derētu padzēst.. :thinking:
-
Pati izlien ārā no tā sava naida un negatīvisma burbuļa. Tā Tava tendenciozitāte spiežas pa visām porām ārā.
Saulīt, kurš no mums pēdējās dienās piešļācis visu forumu ar savu žulti? :f-palm:
Es negrasos iesaistīties nekādās dubļu cīņās, tāpēc būtu jauki, ja tu atturētos no turpmākiem personiskiem apvainojumiem :ng:
To, ko es gribēju pateikt, tu ietiepīgi atsakies sadzirdēt - lai nu tas paliek tavā ziņā.
-
Par valsts mēroga nebūšanām Tu dēvē braucienu uz poliklīniku ar tolejbusu? Ģim.ārsta ieteikumu "pa taisno" vērsties pie speciālista?
Pati izlien ārā no tā sava naida un negatīvisma burbuļa. Tā Tava tendenciozitāte spiežas pa visām porām ārā.
Nīkes nebūšanām ģim.ārsta sakarā ir garāka priekšvēsture, tā ka nevar balstīties tikai uz šo tēmu, lai izdarītu tādus spriedumus
-
Vispār dažas replikas te un citur derētu padzēst.. :thinking:
Spārk, manis pēc neko dzēst nevajag. Vienīgi tiem, kas pēdējās dienās nav rūpīgi lasījuši forumu, var nebūt skaidrs, ka no oriģinālās tēmas atdalītais topiks patiesībā nav par veselības aprūpi. Anyway, vecā patiesība - nelien aizstāvēt citus, atrausies pats - joprojām ir spēkā :D
-
Nīkes nebūšanām ģim.ārsta sakarā ir garāka priekšvēsture, tā ka nevar balstīties tikai uz šo tēmu, lai izdarītu tādus spriedumus
Ok. Ņemu savus vàrdus atpakaļ.
Atvaino Nìke.
-
Un ja piemin slimnieku aprūpi, tad man, tēvam un mātei ir vislabākā pieredze. Neko labāku nevar velēties. Es pat nezinu kālab, varbūt iemesli visas dzīves laikā, kāpēc tiku stacionārā katru reizi bija visdīvainākie un neordināri, bet visos gadījumos man atmiņā nav nekā slikta, ko pieminēt. Nu ja nepiemin to gadījumu, kad kāda māsiņa stāvot pie manas gultas teica, ka parasti tādi slimnieki vairs nepieceļas. Bet man viņas viedoklis nelikās saistošs un pēc pāris nedēļām es jau biju uz kājām. Vai tas gadījums, kad kādā Rīgas slimnīcā, kur man arī nebūtu jāsūdzas par aprūpi, pie izrakstīšanas reāli sapratu, ka ārsts no manis gaida kādu "pateicības" izpausmi. Tā kā šai ziņā man vispār nebija pieredzes tas pateicības moments izpalika. Atminoties, man joprojām ir drausmīgi neērti. Pat īsti nezinu par ko vairāk, par sevi vai par viņu. Ne jau tāpēc, ka man skanošā nebūtu, bet man vispār nebija ne mazākās nojausmas, ka tāda ir lietu kārtība.
Tai pašā laikā, daudz traka dzirdēts no paziņām un draugiem un nav iemesla tiem neticēt. Par to, kā ārsts nedēļām nepienāk pie onkoloģiska slimnieka, par to, ka pēc slimnīcas jācīnās ar tēva drausmīgiem izgulējumiem, par to, ka nedod padzerties, lai nav bieži ar šīberi jāskraida... kas tikai nav dzirdēts. Bet man nav tādas pieredzes. Ko varu teikt arī par tiem, kas gulējuši manā palātā.