Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Spārka 2021. gada 01. jūlijs, 15:55:38
-
Ierosmei lasītājas jautājums lvportals:
"Saņēmu mantojumā māju, kura celta 60. gados un atrodas uz zemes gabala robežas. Mājas siena ar logu atrodas uz robežas ar kaimiņu zemi. Kaimiņi no savas zemes puses priekšā ēkas logiem salikuši šīferus, koka gabalus utt., aizsedzot logus. Kā risināt situāciju, vai tas ir likumīgi? "
Likumīgi, jā gan :mrgr:
Mans jautājums - un kādi ir jūsu kaimiņi?
-
a pašai par saviem kaimiņiem izteikties?
Man ir principā normāli kaimiņi, netraucē dzīvot. Bet ja analizē dziļāk - nav gandrīz neviena normāla cilvēka mūsu ielā :rofl: :rofl: :rofl:
-
Es tikai sasveicinos, nav ne labu, ne sliktu attiecību.
-
Man abās pusēs kaimiņos dzīvo ģimenes ar maziem bērniem - pieklājīgi sveicinās, skaļus tusus nerīko, savas terases sakopj :)
-
man visapkārt labi kaimiņi un es arī esmu laba kaimiņiene. Galvenais -visi esam klusi. Daži suņi ir stulbi, tas gan
Par logu -arī 60 gados tas nebija likumīgi. Mūrē vien ciet
-
...laikam jau vienmēr problēmas rodas, ja nerēķinās ar otra interesēm...nu, ja nedomā - nedari to, kas tev pašam nepatiktu...ierīko pie robežas izgāztuvi... sastādi kokus, kuri noēno kaimiņa dārzu... savāc visu ūdeni vai arī otrādi -apūdeņo un pataisi kaimiņa zemi par purvu utt...
-
Apakšējie kaimiņi izplata dīvainas smakas - tās mainīgas un nav sevišķi patīkamas.
Augšējie dzīvo kā spoki - ne dzird, ne redz, bet it kā ir.
Sānos par laimi uztaisīja skaņu izolāciju, tagad tikai pa retam dzird strīdus un sīko raudas(jestra jauna ģimenīte).
Visus citus mājas kaimiņus te sveicinu, te nē, jo nesaprotu, kurš kaimiņš, bet kurš vnk iet mājai garām - droši vien domā, ka esmu dīvaina un nepieklājīga. Nespēju arī atšķirt tās visas tantes un onkuļus, visi liekas vienādā skatā (droši vien jaunieši neatšķir mana vecuma dāmas :D ).
Savas kāpņu telpas cilvēkus daudzmaz atpazīstu. Ir man draudzīgie kaimiņi :D - 80+kaimiņš, kas katru gadu man uz 8.martu dāvina ziedus, kafiju un šmigu un 80+kaimiņiene, kura vnm grib runāties un izsaka nemitīgus komplimentus :)
IR viens kaimiņš lejasstāvā, ar kuru pirms padsmit gadiem trepēs satikos, abi bijām apreibuši un ilgi tērzējām - tāda saikne :D Tagad tikai sveicināmies, jo reti satieku un ne es, ne viņš vairs nedzer :( Pat nezinu, vai viņš to atceras.
Pretējais kaimiņš, kad ir skaidrā, tad pat nesveivcina, bet, kad sameties, tad ir liels draugs, tad es viņam paprasu riteni piepumpēt :D
Tad ir vairākas vientuļas un ļoti foršas dāmas manā vecumā, bet ar viņām man nav pilnīgi nekādu kontaktu, tikai - labdien.
Normāli kaimiņi vienvārdsakot.
-
iepriekšējā dzīvoklī dzīvoju no mājas pieņemšanas ekspluatācija. 108 dzīvokļi. Pazīstu visus! Tas bija par daudz! Tagad, kad jau pusgadu dzīvoju citā mājā nepazīstu nevienu. Tas ir tāds Kaifs! Uz sejām man vispār nav nekādas atmiņas, ja kāds garām ejot ciešāk ieskatās man acīs, uzsmaidu un sveicinu. Cenšos šo nezināšanas periodu izbaudīt. Kaut gan jau sākas .... Reiz mammucis no apakšas sūdzējās, ka visu nakti kaut kur tecēja ūdens. Es noklusēju, ka tas bija mans pods ( pati no rīta biju šokā - man nekad mūžā ar santehniku nebija problēmas) Te 2 naktī kaimiņiene no blakus dzīvokļa zvana pie durvīm, jo nevar aizmigt. Izrādās jaunam dzīvoklim štruntīga skaņu izolācijā. Biju uz pakaļas - kur mana viesu istaba un kur viņas dzīvoklis. Vienkārši darbus darot, fonā biju uzlikusi kādu lekciju, un ne jau skaļi :sad_smiley: . Tagad lietoju austiņas un raustos, ja kaķim uznāk bizojamais.
-
Jā, ja dzīvo mājā no pieņemšanas brīža, tad pazīst visus, parasti jau mājas cēlājs bija kāda organizācija un tad jau iemītnieki bija darbabiedri pārsvarā. Kā tur bija - gandrīz visi dzīvokļi bija tās darbavietas ļaudīm un kkāds % citiem(kam - neatceros). Kad vēl deva dzīvokļus par brīvu...ak laiki :clap:
-
Ja vecajā dzīvoklī bija vairāk par 9 m2 uz cilvēku, nedeva. T.i. rindā neuzņēma.
-
Dzīvot vienā mājā ar darbabiedriem :rat: Esmu pateicīgs, ka man apstākļi tā iekārtojušies, ka mūs šķir 100 km. Nekad neesmu bijis sajūsmā par ikdienas gaitās satiktu darbabiedru.
-
Dzīvot vienā mājā ar darbabiedriem :rat: Esmu pateicīgs, ka man apstākļi tā iekārtojušies, ka mūs šķir 100 km. Nekad neesmu bijis sajūsmā par ikdienas gaitās satiktu darbabiedru.
nu, ja tāda nepatika pret darba kolēģiem, tad varbūt jāmaina darbs?...gala produkts taču ir komandas darbs?...ja nepatīk komandas biedri, tad rezultāts nevar būt labs...
-
visi kaimiņi ir slikti, bet augšējie kaimiņi ir sliktāki par apakšējiem :)
-
nu, ja tāda nepatika pret darba kolēģiem, tad varbūt jāmaina darbs?...gala produkts taču ir komandas darbs?...ja nepatīk komandas biedri, tad rezultāts nevar būt labs...
Lūdzu nejaukt kotletes ar karbonādēm un patvaļīgi neinterpretēt. Neapgalvoju, ka kolēģi būtu man nepatīkami cilvēki. Man vienkārši nepatīk jaukt privāto un darba dzīvi. Satiekot kolēģus, gribi negribi, zemapziņa paceļ prātā kādu problēmjautājumu, kas no darba brīvajā laikā nav patīkami. Otrkārt, mazliet Igaunijas valsts prezidentes piemēra līdzībās, man no darba brīvajā laikā patīk būt mazliet saburznītam un nedomāt vai to redz arī kolēģi. Visbeidzot, ja visu laiku pavadi ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, neizbēgami rodas kašķis, jo vienam no otra vajag arī atpūsties.
-
Lūdzu nejaukt kotletes ar karbonādēm un patvaļīgi neinterpretēt. Neapgalvoju, ka kolēģi būtu man nepatīkami cilvēki. Man vienkārši nepatīk jaukt privāto un darba dzīvi. Satiekot kolēģus, gribi negribi, zemapziņa paceļ prātā kādu problēmjautājumu, kas no darba brīvajā laikā nav patīkami. Otrkārt, mazliet Igaunijas valsts prezidentes piemēra līdzībās, man no darba brīvajā laikā patīk būt mazliet saburznītam un nedomāt vai to redz arī kolēģi. Visbeidzot, ja visu laiku pavadi ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, neizbēgami rodas kašķis, jo vienam no otra vajag arī atpūsties.
es sapratu, kolēģi nav tavi domu biedri, bet kopēja labuma dēl vari darba lietās pieciest...galvenais jau, ka ir rezultāts un konts papildinās! :mrgr:
-
es sapratu, kolēģi nav tavi domu biedri, bet kopēja labuma dēl vari darba lietās pieciest...galvenais jau, ka ir rezultāts un konts papildinās! :mrgr:
Tev taču saka, ka būtu traki pieciest kolēģus vēl savā privātajā laikā savā tuvumā :talking:
-
Nakat, es pēc dabas ar noslieci uz introverto pusi. Svešs pūlis tam īpaši netraucē. Zināmi cilvēki (t.sk. kolēģi) kaut ko noskaņojumā bojā gan. Tāpēc brīvais laiks no viņiem ir īpaši svarīgs.
-
Tev taču saka, ka būtu traki pieciest kolēģus vēl savā privātajā laikā savā tuvumā :talking:
Minn, es saprotu, ka ari Tev nav sapņu darbs tur pie austriešiem....zinu, ka savu autoritāro priekšnieci, kura nav ne simto daļu izlasījusi no Tevis paveiktā, labāk redzi ejam kā nākam...ko es pateicu nepareizu? ...ka strādā dēļ naudas un prieks nav redzēt kolēģus?
-
Bet kāpēc tas tā tiek vispārināts... Ir taču cilvēki, kas regulāri rīko tusiņus, viņu mājā gandrīz vienmēr ir sveši cilvēki. Savukārt citi gandrīz vienmēr mājās ir tikai paši vien, viesības rīko reti. Un gan vieni, gan otri jūtas labi. Un ne vieni, ne otri nedzīvo "pateizāk"...
-
Minn, es saprotu, ka ari Tev nav sapņu darbs tur pie austriešiem....zinu, ka savu autoritāro priekšnieci, kura nav ne simto daļu izlasījusi no Tevis paveiktā, labāk redzi ejam kā nākam...ko es pateicu nepareizu? ...ka strādā dēļ naudas un prieks nav redzēt kolēģus?
nakata kungs, Tev ir spējas pavisam vienkāršas lietas savirpināt tā, ka no mušas sanāk milzu zilonis.
Netaisnošos, bet es vispār varētu 5 gadus nošķirtībā nodzīvot, tā nu man prasās. Un nekāda sakara ar sapņu/šausmu darbiem, priekšniekiem un vēl sazin ko
-
es sapratu, kolēģi nav tavi domu biedri, bet kopēja labuma dēl vari darba lietās pieciest...galvenais jau, ka ir rezultāts un konts papildinās! :mrgr:
Man liekas, ka atkal nesaprati :f-palm:
-
Pilnīgi saprotu Aģentu, jo es arī negribētu "darbu uz mājām nest". Man ir ļoti normālas attiecības ar kolēģiem, bez kašķiem un naida, ir arī ar ko satiekos ārpus darba, bet ne visiem, un savā personīgajā telpā kolhozu negribu. Visam ir sava vieta.
-
Pilnīgi saprotu Aģentu, jo es arī negribētu "darbu uz mājām nest". Man ir ļoti normālas attiecības ar kolēģiem, bez kašķiem un naida, ir arī ar ko satiekos ārpus darba, bet ne visiem, un savā personīgajā telpā kolhozu negribu. Visam ir sava vieta.
man ir pietiekoši raiba biogrāfija, esmu strādājis kolektīvos, kur ir patīkami tusēt ar darba kolēģiem pēc darba...un bijuši kolektīvi, kurus labāk neredzu pēc darba....tas būtu, ka ir ar ko salīdzināt...un kolektīvi nav viens vai divi....un viennozīmīgi, ka darbs labāk veicas tur, kur strādā kopā ar domubiedriem, kurus labprāt redzi ari pēc darba...tur rodas ari draudzība un paļaušanās, ka tevi piesegs un izpalīdzēs...tajos darbos, kur nevēlies pēc darba redzēt kolēģus, arī viss skaidrs - vari paļauties tikai uz sevi..
-
Nezināju gan, ka paļaušanās un piesegšanas obligātais priekšnoteikums ir dzīvošana vienā kāpņutelpā. :mrgr:
-
Nezināju gan, ka paļaušanās un piesegšanas obligātais priekšnoteikums ir dzīvošana vienā kāpņutelpā. :mrgr:
Jā, bieži vien pat gulēšana vienā gultā nav tāds priekšnoteikums :mrgr:
-
Vot! Man pat šķiet, ka tas ir riska faktors! :D
-
Kad dzīvoju daudzdzīvokļu mājās, ar kaimiņiem bija neitrāli labas, pieklājīgas attiecības. Jaunībā ,kad dzīvoju mazpilsētās, kaimiņtanta virs mums, cepa fantastiskas tortes, ar vārīto krēmu. Maniem puikām vienmēr nonesa bļodiņu ar to krēmu :) Puikas to ēda ar Selgas cepumiem. Valmierā, ar kaimiņieni zem mums bija sirsnīgākas attiecības, uzklausīju viņas sirdsēstus, ielēju balzama špicglāzīti. Kad pārvācāmies uz māju- viņa apkrita ap kaklu un sirsnīgi apraudājās, jo tik labus kaimiņus vairs nesatikšot. Tagad man tuvākie kaimiņi ir kilometra attālumā! :) Jūtos superīgi!!! Kad aizbraucu uz Rīgas dzīvokli,kur jaunākais dēls tagad mīt- nošausminos!! Arī pie vecākā Baltezerā, kur kaimiņi uzreiz aiz sētas .... nēeee!!
-
Katrā daudzdzīvokļu mājas pagalmā ir mūžīgie kašķi par auto novietošanu :fp: Tas laikam ar katru gadu saasināsies :talking:
-
Vairākus gadus bija super attiecības ar kaimiņu pāri.
Kaimiņa sieva nesmādēja neko, vīrs pārsvarā pie šampja un šnabja turējās.
Viņa sieva pat manus recepšu neiroleptiķus nesmādēja.
Bet tad viņi pārvācās uz Rīgu...
Reiz mēs pat trijatā (mana sieva, kaimiņš un es) nakšņojām gultā zem vienas segas kaili.
Pilnīgi bez zemtekstiem.
-
Liepājas Karostā man patīk tas plašums, pat pie bloķenēm vieta pietiek. Dēla īres dzīvokļa m''aja vispār, kā parkā. Veļu visi žāvē laukā, striķi novilkti starp kokiem. Mašīnu var pabraukt ēnā, zem kokiem
Piedevām pilnīgs klusums un miers. Kaut kādi puišeļi svētdienas vakarā tālāk patusēja pievakarē, bet kaijas klaigā skaļāk
-
Vairākus gadus bija super attiecības ar kaimiņu pāri.
Kaimiņa sieva nesmādēja neko, vīrs pārsvarā pie šampja un šnabja turējās.
Viņa sieva pat manus recepšu neiroleptiķus nesmādēja.
Bet tad viņi pārvācās uz Rīgu...
Reiz mēs pat trijatā (mana sieva, kaimiņš un es) nakšņojām gultā zem vienas segas kaili.
Pilnīgi bez zemtekstiem.
Viss atkarīgs no tā, kurš gulēja pa vidu ;) Ja Tu pats, tad 50%, ka nekā nebija, ja kaimiņš, vai sieva, tad sorrī... :D