Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Broms 2021. gada 31. jūlijs, 02:35:46
-
Ļoti iespējams, ka pēc dažām stundām mēģināšu nožēlot šo ierakstu. Tā būs, jo esmu pā...sareibis.
Es saprotu, ka neba nu šeit taisnā tiesa, bet foruma viedoklis ir uzklausāms. omes un opji tomēr visgudrākie ;)
Ir kopjams cilvēks par kuru rūpējas 1 no 5 bērniem.
Jautājums: Vai ir rupji un netaisnīgi iedot pa seju "dēlam" kurš reizi gadā izrāda interesi par laivu?
-
Ko var atbildēt, kad visa pieejamā infa ietverta pāris teikumos... Visādi var būt, mēs jau visus apstākļus nezinām.
Uzskatu, ka mēdz būt situācijas, kad arī pa seju iedot ir adekvāti. Vai šoreiz :?:
Skaidrs tikai tik daudz, ka Tev sirds pilna un māk pāri malām. Kad būs tvaiks noskrējis, gan pats redzēsi situāciju skaidrāk. Turies!
:big_hug:
-
Figviņzin. Ko dara pārējie 4? Mēs jau nezinām. Varbūt vienošanās? Varbūt tieši tas "dēls" ir kopjamā acuraugs.
A bez sejas sišanas nesapront? A laiva jādod obligāti?
-
Nav jau zināms, kādēļ 1x gadā izrāda interesi. Kā tā interese izpaužas? 1x gadā aprūpē? Viens aprūpē un citi biežāk izrāda interesi?
Varbūt tam aprūpētājam pat labāk, ka neuzbāžas ar savām interesēm un padomiem, ja reāli aprūpe uz viena pleciem.
-
Pārējie bērni, kas nerūpējas par kopjamo cilvēku, pa seju nedabūs? Jo viņiem laiva nav vajadzīga?
-
--Mēs paceļojām un garām braucot fāčas māju apciemojām. Nebija jau kam pajautāt, paši palaivojām..ha..ha. Mēs rīt uz driftu Biķerniekos. Nu, afigeļi... biļete 40 maksā.
Visādi bla bla teksti pa vidu.
Stāstu, ka viss šis "prieks" /aprūpe, logopēds, fizio un ergoterapija, utt/ vidēji sanāk ap EUR 30/diena.
-Nu jaaaa... Ā, paklau, tos daźus simtus, ko aizņēmos- varu atdot pēc mēneša?!
Es vairs nerunāju....
A pārējie besās, ka es vienmēr esot bijis tas labais znots.... hvz kàpēc.
Un izsaka atbalstu, novēl izturību. Paaaldies.
-
Nu bet tie pārējie tavi brāļi/māsas finansiāli piedalās aprūpē? Sakrāj visus čekus, izdali uz galviņām un lai katrs maksā savu daļu. Vispār jau traki, ka izaudzināti tādi bērni, kuri plēšas savstarpēji. Pieci bērni daudz, bet atbildīgs tikai viens sanācis. Bēdīgi.
-
Nu bet tie pārējie tavi brāļi/māsas finansiāli piedalās aprūpē? Sakrāj visus čekus, izdali uz galviņām un lai katrs maksā savu daļu. Vispār jau traki, ka izaudzināti tādi bērni, kuri plēšas savstarpēji. Pieci bērni daudz, bet atbildīgs tikai viens sanācis. Bēdīgi.
Aprūpē ir sievastēvs.
Sanaidojos ar sievas brāli. Arī ar sievas māsas vīru. Un pienàks kārta arī parējiem.
Aj, viss ir sarežģīti un zb.
-
Ja tas ir sievas tēvs, tad sievai arī jātiek galā ar saviem radiem. Nevajag jaukties viņu attiecībās. Zelta likums, katrs ar saviem radiem tiek vai netiek galā pats.
Vēl jau opcija visiem pieciem apmaksāt pansionātu, ja nespēj citādi vienoties par aprūpi.
-
Sieva negrib būt sliktā, kura pasaka. Bet es nedrīkstu pieļaut, ka viņu izmanto. Viņa manu rīcību atbalsta.
Bet pasaka to tikai man.
-
vienalga, Tu tik un tā esi "ārējie spēki"
-
Nu tad Tev jākļūst par to "slikto", kas sasauc tos pārējos "neapķērīgos" un pasaka skaidri un gaiši "tā lūk, mīļie radiņi, tēvs ir tēvs visiem, un jāgādā par viņu arī ir visiem kopistiski. Tas maksā tik un tik, davai metamies no galviņas".
Būtiski ir, ka sieva atbalsta. Pretējā gadījumā būtu galīgi sūnaini.
-
vienalga, Tu tik un tā esi "ārējie spēki"
Jā.
Bet pajāt. Es "eju līdzi" sievai. Ja viņai tas ir svarīgi, tad ceļam nav nozīmes.
-
Bez visu kopāsanākšanas, izrunāšanās un lēmuma/kompromisa pieņemšanas tāpat vien tāda parūgšana pa kaktiem vai “sadošana pa seju” vien sanāk. Kādēļ sievai jāvairās no konfrontācijas, ja, ņemot vērā Tavu atbalstu, tāpat jau būs skaidra viņas/jūsu pozīcija. Galvas turēšana smiltīs nekad lielu labumu nav nesusi un kkad dzīvē pienāk laiks kļūt par lielu meiteni
-
--Mēs paceļojām un garām braucot fāčas māju apciemojām. Nebija jau kam pajautāt, paši palaivojām..ha..ha.
Nesaprotu, kas tajā fāčas mājā dzīvo? Tas dēls, kurš neinteresējas? Kāpēc pats fāča tur nedzīvo?
-
ņihuja nesapratu :alt:
izgulies un atvēsis uzraksti 5us sakarīgus teikumus. tad dabūsi sakarīgu ietekumu...šādi varam tikai muldēt...
es sapratu,ka Broms ir tas,kas reizi gadā garām ejot savāc laivu..un par to dabū pa muti(pelnīti) jo sieveitei(meitai) tak nesitīs) karoč man slinkums šādu rēbusu risināt, savejo pietiek .
Piedošan.
-
ņihuja nesapratu :alt:
Tieši tā - Tu nesaprati, ka Broms ir labais, un visi citi ir sliktie.
Jautājums, ko labajam darīt attiecībā uz sliktajiem?
-
Krimson. to es sapratu..un tie 5i citi domā, ka katrs no viņiem ir labs.
es gribēju teikt,ka nesapratu neko no realās bildes..kas tur īsti notiek. :scratch:
-
Pazīstu vienu ģimeni, kur šo problēmu atrisināja savādāk. Omei 92 gadi, guļošs mammis - gadu atpakaļ līdz celim amputēta kāja (liekas cukura slimības dēļ). Mammucis pie pilna prāta dzied dziesmas un regulē visu pagastu. 3 meitas un viens dēls. Lietas nokārtotas tā, ka mammis trīs mēnešus "ciemojās" pie vienas ģimenes, tad viņai pakaļ atbrauc nākošais bērns un visu atlikušos 9 mēnešus pārējie var atvilkt elpu. Un tā jau trīs gadus. Bet Bromam tas variants diez vai derētu. Cik sapratu, sievas tēvam pašreiz ir aktīva reabilitācija. Bet piekrītu visam, ko tauta iepriekš ir rakstījusī. Visiem bērniem jāņem dalība. Ja nevar citādi, tad jāatbalsta materiāli. Sieva piekrīt, ka kaut kas ir jāmaina. Ja viņa runās ar radiem, tad piekāpsies jau pie pirmā "nevaram, mums pašiem nav viegli un t.t.". Jārunā Bromam savas ģimenes vārdā. Vienkārši jānoliek fakta priekšā, ka tā vairs turpināties nevar un uzturēšana kaut kādā reabilitācijas vietā visiem izmaksās daudz vairāk. Te neviens nav "sliktais". Visi ir bērni un šoreiz ir pienācis tas brīdis, kad tas jāatceras.
-
Stāstu, ka viss šis "prieks" /aprūpe, logopēds, fizio un ergoterapija, utt/ vidēji sanāk ap EUR 30/diena.
-Nu jaaaa... Ā, paklau, tos daźus simtus, ko aizņēmos- varu atdot pēc mēneša?!
nu, labi, parēķināsim materiālo pusi....30 x 30 = 900 eiro mēnesī...nu, kaut ko slimnieks arī ēd, tad vēl 100 un noapaļojam summu uz 1000 eiro mēnesī!
...ja tas ir Broma sievastēvs, tad pieļauju, ka pensionārs un ap 70+ gadiem, tātad pensijai jābūt...nu, 300 eiro? ...tos laikam jau jātērē šajā procesā?
Paliek deficīts 700 eiro...ja pareizi izprotu, tad diagnoze ir insults, un tad laikam ar pusgadu (?) ir jārēķinās... 700 x 6 = 4 200 eiro
Nu, tad jāsauc visus kopā un jāizrunā, kā tos segs...
Ja ir 5 dalībnieki, tad nav viegli vienoties...man personīgi nav tādas pieredzes ar radiem...mantojuma pārdale? ...ja kāds no pieciem ir pilnīgs bankrots un nevar dot naudu, jo nav, tad varbūt atsakās no savas mantojuma daļas nākotnē ?
Koroče, visiem jānāk kopā un jālemj kā šie izdevumi tiks segti!
-
Jākārto invaliditāte un aprūpētāja pabalsts.
-
Es te gudri sarakstīju un...tiku līdz nakata kunga teksta beigām. Jā, ko tad, ja ne visi līdzīgi situēti? :?:
Un atcerējos savu pieredzi - smieklīgi, bet es izrādījos bagātā (ok, naudīgākā) ārzemniece, nu tad viss kkā tā salikās - es varu, citi nevar. Bet ko darīt? Principa pēc ieņemt pozu? Lai arī kkad tā nevienlīdzīgā situācija sāk maku un, galvenais, sirdi spiest. Un kāda tur apelēšana pie mantojuma, ja tāda nav. Ok, mums atrisinājās tā, ka gala beigās mamma nokārtoja invaliditāti un pēc pusgada aizgāja.
Protams, nav zināms, kā ar materiālo stāvokli Broma sievas brāļu, māsu pusē. Re, svainis jau aizņēmies.
Olguča variants man draudzenes ģimenē - vecome "kristīgi ceļo" pa savu 3 bērnu mājām, bet tāpat jau sanāk zem deguna pakurnēt- "kurš vairāk, labāk, sātīgāk..."
-
Man sanāca vecopi kopt pēc insulta 6 gadus. Pensija + invaliditātes pensija + kopšanas pabalsts, naudas ziņā pat palika nedaudz pāri. Ar invaliditāti slimnīcas maksas nebija, vēl visādas atlaides, pamperi, utt.
Dārgākais bija funkcionālā gulta, ratiņi u.c. palīgierīces.
Radu naudu vienkārši krāju un tad izmantoju bēru rīkošanai.
-
Rehabilitācijas laikā, šķiet, invaliditāti gan nepiešķir, jo bojājumi var būt aŗī atgriezeniski. Tikai pēc tam ģim.ārsts un komisijas pieņem lēmumu
-
Jā, pēc 6 mēnešiem. Bija arī valsts apmaksāta rehabilitācijas programma mājās, kamēr gaidīja rindu uz Līgatni, Vaivariem.
Varbūt tagad arī ir. Tur gan pārsvarā apmācīja mūs, kas un kā jādara un jāvingrina. Bija vērtīgi, jo man iepriekš pieredzes nebija.
-
...es vēl padomāju, ka piecu bērnu ģimenē gadās ir mīlulīši..tēvam mīļākas meitas, bet ar dēliem konfliktē...lūk, Broma sieva iespējams tēvam bijusi mīlulīte, bet tas brālis, ar kuru konflikts Bromam, iespējams bijis karastāvoklī ar tēvu...un tad attieksme - lai mīļā meitiņa noņemas ar šo...
Jāsanāk kopā un jāizrunā, tur cita varianta nav....vismaz būs skaidrs uz ko var paļauties un uz ko nē...
-
Nav ko runāt caur puķēm. Ģimenes sapulce. Pārējie domā, ka jums naudas i ņe sasčitaķ, ka kopšana tāds sūds un 5 vien ir. Aprēķini. Priekšlikumi. Mierīgi, bet cieti.
-
Vēl pastāv variants - prasība tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu vecākam no visiem bērniem. Protams, ar visiem pamatojumiem un pierādījumiem.
-
Kad jau līdz tiesai nonāk, tad attiecības pagalam... Jāaprunājas vispirms. Varbūt tiem radiem tiešām i prātā nav nācis, ka jūs tik daudz tērējat visādām rehabilitācijas procedūrām. Nu guļ tēvs un guļ. Ko tad viņam daudz vajag? Paēdis būs, un tabletēm kādām ar pensiju tak pietiek... Un, iespējams, jūsu ğimene radu lokā tā situētākā skaitās. Tad jau nav nekādu problēmu bik kaut ko tēvam piestiķēt... Nu, es te iespējamo radu domu gājienu modelēju.
-
...iedot pa seju "dēlam"...
Viņa manu rīcību atbalsta.
Par kādām konstruktīvām sarunām var būt runa, ja attiecības radu starpā šādā līmenī. Konstruktīvi šādus jautājumus atrisina, ja piemīt daudzmaz kāda inteliģence.
-
Nez, vai mēs tik labi zinām un pazīstam, lai tik kategoriski spriestu....
-
Kvadra, protams, spriežu vien pēc autora tekstiem. Nevaru iedomāties, ka mans vīrs sāktu dot pa seju kādam manam radiniekam un es to vēl atbalstītu vai kāds mana radinieka dzīvesbiedrs sistu man. Ja kas tāds kā par brīnumu notiktu, nekāds " konstruktīvisms" tur vairs nebūtu iespējams.
Ko var panākt ar vardarbību, pilnīgi neko.
-
Varbūt "iedot pa seju" ir metafora :?:
-
Broms, sakreņķējies, emocionāli izteicās, bet kā tur bija vai nebija ar to
"sišanu", mēs jau nezinām.
Katrā gadījumā, man gribētos ticēt labākajam variantam - ka cilvēki spēj izrunāties un pie kkāda kopsaucēja nonākt. Vismaz ar izrunāšanās mēğinājumu varētu sākt.
-
Kvadra, es taču neapgalvoju, ka zinu kā bija. Rakstīju jau, ka spriežu vien pēc rakstītajiem tekstiem.
Nav arī izprotams, kurš tajā tēva mājā dzīvo, tēvs viens pats, tēmas autors, vai kāds no tiem sliktajiem bērniem, kuri par tēvu nerūpējas.
-
Bet es visu sapratu, jo šī man jau 2 gadus aktuāla tēma.
Ja kāds nesaprata, kas par "laivu", tas ir "redzēt dzīvajā", apciemot.
Diezgan tipiska situācija, kad lielāko rūpju daļu uzņemas tas, kurš dzīvo kopā - vienā mājā, vienā dzīvoklī vai netālu.
vai arī tas, kuram, pēc pārējo domām, viss nākas viegli - vairāk spēka, spara, izturības, vairāk naudas, vairāk sirdsapziņas utt.
Laikam Olgucis ieteica visjēdzīgāko variantu - jārunā bērnu starpā, ka arī citiem jāuzņemas kādas rūpes.
Bet tas nav vienkārši. Ja kāds atnāk palīgā uz 1 dienu, tad ir tā nopūlējies, pārguris, uz sabrukuma robežas, bet tas, kurš kopj katru dienu ir - norūdījies, pieradis, zin, ko darīt , ar stipru nervu sistēmu un lielu sparu, kāda citiem nabadziņiem nav.
-
tur jāzin visas nianses, lai spriestu kāpēc bērni nepalīdz. iespējams tēvs nebija tas labākais, iespējams kādu bērnu mīlējis un lolojis vairāk kā citus, varbūt testaments jau uzrakstīts tikai uz vienu vai 2 bērniem...bērnības traumas, aizvainojumi varbūt par iemeslu. ne vienmēr pienākums rūpēties, palīdzēt ir nosakāms ar to, ka tas taču ir viens no vecākiem. jāzin vairāk, lai sniegtu sakarīgu ieteikumu.
-
tur jāzin visas nianses, lai spriestu kāpēc bērni nepalīdz. iespējams tēvs nebija tas labākais, iespējams kādu bērnu mīlējis un lolojis vairāk kā citus, varbūt testaments jau uzrakstīts tikai uz vienu vai 2 bērniem...bērnības traumas, aizvainojumi varbūt par iemeslu. ne vienmēr pienākums rūpēties, palīdzēt ir nosakāms ar to, ka tas taču ir viens no vecākiem. jāzin vairāk, lai sniegtu sakarīgu ieteikumu.
Principā nav jāzin nekādsa nianses. Ne vienmēr tas, kurš bijis mīļāks vai privileģētāks, vairāk rūpējas. Vienkārši pienāk mirklis, kad vecāki kļūst veci un nespējīgi, bet cilvēka(bērnu) dabā ir "dzīvot viegli" un tad nu katrs mēģina atkratīties no liekiem pienākumiem. Viss.
-
Principā nav jāzin nekādsa nianses. Ne vienmēr tas, kurš bijis mīļāks vai privileģētāks, vairāk rūpējas. Vienkārši pienāk mirklis, kad vecāki kļūst veci un nespējīgi, bet cilvēka(bērnu) dabā ir "dzīvot viegli" un tad nu katrs mēģina atkratīties no liekiem pienākumiem. Viss.
tas ir kārtējais pieņēmums, mēs nezinām kā patiesībā ir, varam izteikt tikai minējumus.
-
Principā nav jāzin nekādsa nianses.
Nepiekrītu. Niansēm ir gan nozīme. Piemēram kolēģei mamma, ar kuru kopā dzīvoja, ilgus gadus bija gan dārzniece, gan pavāre, gan bērnaukle vienā personā. Vecumā bija vien loģiski, ka pārējiem bērniem nekāda uzturnauda netika prasīta.
-
Mandomāt, ir starpība, vienkārši uzturnauda vai līdzekļi intensīvai rehabilitācijas terapijai.
Gan jau Broms neiespringtu par uzturlīdzekļiem opim, kurš šiverētos pa dārzu un vāktu mazbērnus.
-
Kvadra, katram pienāk vecums, slimības, kad vairs nepašiverēsi. Kolēģe neuzskatīja par vajadzīgu materiāli iesaistīt pārējos bērnus, kuri ar mājsaimniecību tikuši galā bez mammas palīdzības un uzskatīja, ka tā ir pareizi, jo mamma ļoti daudz palīdzēja, kamēr viņa mierīgi veidoja savu karjeru.
Runāju par to, ka situācijas ir dažādas. Nevar visu vērtēt pēc vienas mērauklas.