Sarunu forums
Ikdiena => Virtuves pieredze, padomi, prieki => Recepšu krātuve => Tēmu iesāka: Lynx 2014. gada 28. novembris, 17:42:43
-
Sveikinji.
Lai temma par NC recepshu graamatu neaizietu skjeersaam -tas ir diskusijaa par to, kaa tad iisti vaara pastu, atveeru jaunu teemu.
Oiii - varbuut nobijos, ka atnaaks draudiigais NC un sados man pa ljockaam, jo nopeelu elljas lieshanu pastas vaaraamajaa uudenii. Shai sakaraa - vinjam dereetu ar maniem viirieshkaartas itaalju radien parunaat - dabuutu ne tik pa ljockaam vien par taadu pastas zaimoshanu.
Un taa - pastu (jebkuru) jaavaara tikai un vieniigi saalsuudenii. Obligaats nosaciijums - uudenim jaabuut daudz, tad pasta nesalips. Tas noziimee, ka katlam jaabuut ar krietnu rezervi, jo pasta, atkariibaa no veida, vaarot meedz krietni piebriest. Taadeejaadi vaarot, pasta NEKAD nesalips arii bez uudens cuukoshanas ar elljas klaatbuutni.
Tagad par pasniegshanu.
Ja pastas meerce tiek gatavota klasiski - uz tomaatu baazes, gatavajaa, nokaastajaa pastaa iemaisa nedaudz meerces, ja paredzeets arii siers, arii dalju siera pievieno uzreiz - katlaa. Visu kaartiigi samaisa. Taadeejaadi tiek nodroshinaata meerces iesuukshanaas un pielipshana pastai. pasniedzot galdaa, pastai paarlej veel meerci un uzkaisa sieru.
Pieljauju, ka kaadaa citaa Itaalijas regjionaa ir citas tradiicijas, bet sheit - taa gatavo gan maajaas gan glaunos restoraanos. :big_hug:
-
Lūdzu, mērcīti arī! Klasisko itālisko stila tīrībai. :smile:
-
Vai, ko nu, es ar pieleju pastai 2 tējkarotes eļļas! Ja godīgi, es nezināju, ka mūsdienu makaroniem to nevajag. Un saķepuši makaroni ir ēsti arī Itālijā - Venēcijā konkrēti. :P
Bet kādu vienkāršu un autentisku mēces recepti es gan labprāt uzzinātu! :)
-
Viena no meerces recepreem. Sugo con carne - meerce ar galju.
Te nu jaasaka, ka iistam itaalju sugo ir miljoniem variantu, katrai saimniecei savs, katram regjionam savas iipatniibas u.t.t.
Meegjinaashu apstaatiit videeji statistisko.
Vajadziiga galja - jebkaada - cuuka, liellops, mezha galja, vieniigais nosaciijums - labaak, es pat teiktu, ka obligaati, lai galja ir ar kaulinjiem. Taalaak jau var likt lietaa saimnieces fantaaziju - tas attiecas uz daarzenjiem. Es parasti gatavoju ar siipoliem, kjiplokiem un seleriju kaatiem. Citi veel liek klaat arii burkaanu. Es nee. Shaj meercei ar daarzenjiem nevajag paarforseet - no visa pa druscinjai, jo galvenais ir galja un tomaati.
Un taa. Tiem, kuriem nav pretenzijas pret daazenju gabalinjiem, daarzenjus diezgan smalki sadriezh un katlaa ar biezu dibenu viegli apcep oliivelljaa. Bet man viirs ir kaa beebis, kursh absoluuti neciesh daarzenjus, ja tos var skjiivii ieraudziit. Tad nu es visus daarzenjus vagriezhu palielos gabalos un sablendereeju putraa. Taadeejaadi merce sanaak viendabiiga.
kad daarzenji apcepushies, katlaa liek tomaatus. ja grib pa glauno - var svaigus, mizotus, bet arii pashi itaalji shaj meercei lieto tomaatus savaa sulaa. Te nu atkal jaaskataas, kaadi tomaati - ja veseli, obligaati jaasmalcina, ja gabalinjos - var likt taapat. Es, kaa jau ieprieksh mineeju, arii tomaatus blerndereeju putrinjaa. Klaat pielej uudeni. Nevajag baidiities, ja uudens buus padaudz, gatavoshanas procesaa tas sasuuksies galjaa un iztvaikos. Verdoshajaa masaa liek gabalos (videeja lieluma) sagrieztu galju. Saali, kaads gabalinjsh asaa pipara, ja garsho lauru lapa. ja veelas peetersiilja zaljumus. Kaa nu katram garsho.
Vaaku virsuu un uz pashas mazaakaas uguns sautee. Te nu jaasaka taa - jo ilgaak sauteesiet, jo gardaak buus. Ja ir laiks - ne mazaak par stundaam triis. Ik pa laikam neaizmirstiet apmaisiit.Ja skjiet, ka skjidruma par maz, pielej veel uudeni. Kaadu pus stundu, minuutes 20 pirms gataviibas, nocelj vaaku, lai novaaraas liekais skjidrums.
Pastu (pirmajaa skjiivii) pasniedz ar gatavo meerci - kaa - skatiit augstaak. Sutinaataa un diiikti miikstaa galja tiek pasniegta kaa il secondo piato - otrais skjiivis.
-
Vai, ko nu, es ar pieleju pastai 2 tējkarotes eļļas! Ja godīgi, es nezināju, ka mūsdienu makaroniem to nevajag. Un saķepuši makaroni ir ēsti arī Itālijā - Venēcijā konkrēti. :P
Bet kādu vienkāršu un autentisku mēces recepti es gan labprāt uzzinātu! :)
Pieljauju, ka tev vienkaarshi nepaveicaas. Arii Latvijaa var kaadaa krogaa atrast pilniigi nebaudaami sagatavotus peleekos zirnjus ar spekji.
Bet ellju tieshaam nevajag. galvenais - pietiekami daudz uudens katlaa. kaa jau rakstiiju - ja tu uudenijm pielej ellju - tas ap katru makaronu veido elljainu pleeviiti un neljauj iesuukties meercei - taa vienkaarshi sliid nost.
-
Ņam, ņam, burtiski jūtu kā smaržo tas 3 stundu sautējums!!!! Bet 3 st, tādas izvirtības nezinu kad varētu izveikt....
-
Puuk - shii recepte tieshaam ir naakusi no seniem gadsimtiem, kad sievietes bija maajsaimnieces un viirieshi gaaja mamutu kaut. Tad bija taa - kad viiri celjas, lai dotos uz lauku vai mediibaas, sievas saaka gatavot pusdienas. Ir pat joks - ja sieva pasniedz viiram pastu bez meerces vai ar nepietiekami izsauteetu meerci - tas noziimee, ka viiram ir ragi, attieciigi pasta saucas ragainju 'pasta (sieva, kameer ar miiljaako njeemaas, nebija laika ar katliem kraameeties)
Protams, ka shodien tas nav tas optimaalais gatavoshanas veids, bet, ja nu ir plaanots kaadu briivdienu pavadiit maajaas, gjimenes lokaa - izmeegjiniet - nenozheelosiet
-
Sirsnīgs paldies. Man jau bija aizdomas, ka tas nav vis kāds ātrais variants.
-
Vēl nezinot, ka šodien šāda tēma panesās.... pie jautājuma - ko šodien vakariņās ....
Teicu - gribu pastu, kā Itālijā, kad tā ir al dente un sasūkusies ar mērcīti ... Tā kā māja virtuve pilna ar dienviditālijas garšvielām un pastām, tad tapinājām ... bet "tis nav tis, tis ir drugijs".... Lai gan gardi bija ....
Jāpiestrādā pie mērcēm ...
Lynx, kad ir laiks, ieraksti vēl versijas kaut kam vienkāršam, bet garšīgam ...
:big_hug:
-
Mērce ar gaļu izklausās dikten labi. Noteikti kādreiz uzdarināšu, brīvdienā, protams, un ar konservētajiem tomātiem. :) Žēl, ka tādu recepti neuzzināju pāris mēnešus ātrāk, kad Latvijā bija tomātu laiks. Mans ledusskapis bija pilns ar tomātiem no mammas dārza, un es centos izdomāt, kur tos izlietot, kamēr nav sabojājušies. Uztaisīju pat kaut ko kečupveidīgu. :rocking: Bija ļoti garšīgs. :blushing:
-
Mērces recepte ļoti kārdinoša! Pie tam atgādināšu, ka, atšķirībā no senajām itāļu mājsaimniecēm, mums ir tāda lieta kā ledusskapis un saldētava, līdz ar to šādus ilgos ēdienus var sagatavot brīvdienās un tad pa nedēļu uzsildīt. (Es akurāt pašlaik sēžu pie gulašzupas gatavošanas, ar tādu pašu aprēķinu :))
No veikalos pieejamā, man šķiet, vislabākā cenas un kvalitātes attiecība ir Dobeles cieto kviešu makaroniem, tur ir vairāki veidi, un izvārās vienmēr labi. Kostjukovičas grāmatā bija aprakstīts, pēc kāda principa savieto makaronu veidus ar mērcēm - līpošajām, viendabīgajām mērcēm laikam bija spagetti, tagliatelle un citas gludās šķirnes, savukārt, tām, kur ir lielāki gaļas vai dārzeņu gabaliņi, ir fusili, farfalle u.tml., lai ir kur mērcei aizķerties.
/Jā, makaroni! Mani ļoti apbēdina tas, ka, ignorējot latviešu valodā jau pastāvošus vārdus, tiek iemānīts tiešs svešvalodas vārdu atveidojums, pie tam arī Itālijā visus makaronus senāk sauca par makaroniem, un tikai vēlāk ieviesās "pasta" kā kopējs apzīmējums - informācija no tās pašas Kostjukovičas grāmatas :))/
-
/Jā, makaroni! Mani ļoti apbēdina tas, ka, ignorējot latviešu valodā jau pastāvošus vārdus, tiek iemānīts tiešs svešvalodas vārdu atveidojums, pie tam arī Itālijā visus makaronus senāk sauca par makaroniem, un tikai vēlāk ieviesās "pasta" kā kopējs apzīmējums - informācija no tās pašas Kostjukovičas grāmatas :) )/
Kad runa ir par makaroniem, visiem viss ir skaidrs. Kad piemin pastu, vēl jāzīlē, KĀDU pastu - beržamo, smērējamo vai ēdamo.
-
Kad runa ir par makaroniem, visiem viss ir skaidrs. Kad piemin pastu, vēl jāzīlē, KĀDU pastu - beržamo, smērējamo vai ēdamo.
Lūk, lūk :)
-
gribēju šodien izmēģināt, bet veikalā no tomātim tikai kečups :cry:
-
Gan piekrītu, gan nepiekrītu. Latviešu valoda ir jauna un tāpēc nemitīgi tiek papildināta, tiek lietoti daudzi aizgumi. Tāpat arī mēs uzzinam ik dienas kaut ko jaunu.
Ko es bērnībā zināju par makaroniem? To, ka ir 2 veidu – gliemežvāciņi un „vermišeļi” smalkie makaroniņi. Tos, kas gatavajās zupās burtiņu un saulīšu izskatā, tos pat nav vērts pieminēt. Vai toreiz varēju iedomāties, ka reiz būs lazanja, papardelle un tagliatelle?
Tāpat kā ar maizi – bija baltmaize un rupjmaize (saldskābā, klona un formas maize), kaut kad parādījās bagete, tad ciabata, fokača u.t.t.
Viss pasaulē mainās, cerams, ka arī pilveidojās.
http://www.delfi.lv/archive/pasta-nav-vienkasi-pasta-un-tie-nav-makaroni.d?id=40596979
-
Latviešu valoda ir jauna un tāpēc nemitīgi tiek papildināta, tiek lietoti daudzi aizgumi. Tāpat arī mēs uzzinam ik dienas kaut ko jaunu.
Ko es bērnībā zināju par makaroniem? To, ka ir 2 veidu – gliemežvāciņi un „vermišeļi” smalkie makaroniņi. Tos, kas gatavajās zupās burtiņu un saulīšu izskatā, tos pat nav vērts pieminēt. Vai toreiz varēju iedomāties, ka reiz būs lazanja, papardelle un tagliatelle?
Lai papildinās valoda, bet kādēļ jāpiešķir jau valodā esošam un aktīvi lietotam vārdam (pasta) no svešvalodas ievazāta jēga?
Tad pēc zviedru (vai dāņu, neatceros, da ij pofig) modes kūkas arī sauksim kā oriģinālā - par kakām?
Un galu galā tā latviešu valoda vispār nevienam nav vajadzīga, davai, visi mauksim vismaz angliski - puspasaule mūs sapratīs!
-
Man taa tiiri personiigi absoluuti nav pretenziju pret to, ka pastu sauc par makaroniem. Un faktiski arii mani itaalju radi zina, ka postpadomju valstiis visa pasta ir makaroni.
Bet, ja taa absoluuti objektiivi - pasta (vai makaroni) ir itaalju nacionaalais eediens - taada kaa firmasziime. Mees jau te varam spriedeleet par to, ka ne jau itaalji pastu izdomaaja un par to, ka visupirms visu pastu saakotneeji sauca par makaroniem, bet realitaate ir taada, kaada taa ir. makarooni ir tikai un vieniigi viens pastas veids.
Makaroni, tas ir padomjlaiku ievazaajums, kad par aarvalstu virtuvi mees neko nezinaajaam
Bet - ja nu kaadam vieglaak saukt visa veida pastu (kaut gan viens iznjeemums laikam buus visiem - spagetti) , kaadas probleemas...
Par ievazaashanu - ir autentiski citvalstu eedieni, ko laikam tomeer vajadzeetu saukt origjinaalvaardaa - varbuut ar laiku muusu valodnieki izdomaas sushi par riisu un zivs rulliishiem nodeeveet, lavashu par plaano, lielo apaljo plaaceni u.t.t.
-
Nu, man ar tiiri sajuutu liimenii ir pretdabiski makaronus par pastu saukt... Lai itaaljiem ir pasta, bet mums vinji biha makaroni pat tad, kad bija dazhaadu veidu (ok, tikai 3, nevis 103)...
Sushi mums nebija vsp, taa kaa var saukt par sushi ;)
Iistenos padomju laikos pica bija?
-
bija, ineshuk, bija.. nu vism picērijas. un tie apaļie veidojumi ar kaut ko gaļīgu iekšā un sieru pa virsu ne ļoti atšķiras no tā ko zem nosaukuma pica var dabūt šodien. Labi, parādījās 80-o vidū
-
Astonjdesmito vidus vairs nekvalificeesies kaa "iisti" padomju laiki... Vot 60.-70. bija?
-
http://www.cliffordawright.com/caw/food/entries/display.php/id/50/
-
Picas nebija gan
-
Pastas lietā man vairāk par padlaiku tradīcijām traucē tas, ka latviešu valodā ilgāk lietošanā ir pasta kā kaut kas smērējams.
Līdzīgi sanāk ar makaroniem-cepumiem, kurus latviski tagad ieteica saukt par kādiem tur biskvītiem, turklāt, šis vārds manā vārdnīca jau arī aizņemts un rada citas konditoriskas asociācijas... :laugh:
-
Tur es Tev varu piekrist
-
tos cepumus latviski deevee par Makarūniem, kaut gan macaroon ir cita veida mandelju cepums
http://2.bp.blogspot.com/-ZgpWgEO2E5A/Tol8uUnIDzI/AAAAAAAAAXQ/WphdoGTzYaA/s1600/Macaron-Macaroon.jpg
-
Jā, par makarūniem un makaroniem taisnība, bet mums iegājies saukt mandeļu cepumus makarūnu vārdā, lai - jau atkal! - nejuktu ar makaroniem. Sasodīts, nevarēja pie mums ieviesties kāds cits vārds, lai tos nelaimīgos miltu izstrādājumus apzīmētu jau no paša sākuma? :)
-
taa recepte ir vazaata pa visu Eiropu un arii citaas valstiis putrojas ar pareizu nosaukumu
-
Pēc angļu izrunas sanāks makarūns, bet franču izrunā - makarons... Tā kā putra ir gan.
-
Tabulē, frikasē, bezē ,
ragū, suflē,
relišs, konfits, čatnijs,
blinis....
Mani mulsina "Četras sezonas". Tā kā latviskoti nosaukumi, bet tā dīvaini....
-
sanaak, ka franchu mandelju macaron faktiski ir lokaalizeeta macaroon (kuri var buut gan ar mandeleem, gan kokosu, gan ko citu) versija
sovjetu laikos liidz masaam nonaaca tikai visleetaakais pastas veids - makaroni un veelaak publikai likaas par sarezhgjiitu orienteeties dazhaado pastu finenesees
peec analogjijas - vairums viirishkju visu, kam ir kaats, lapas un pukjiite galaa, suc par flokshiem, jo nav tak cilveeka speekos visus nosaukumus iegaumeet
-
Ha ha - veetraina diskusija izveertusies - tik nevis par to, kaa mineeto produktu, bet par to, kaa to pareizi latviski vaardaa saukt.
Saku uzreiz - man personiigi ir gluzhi vienalga - vai receptee rakstiits pasta vai makaroni. Tas ir buutiski vieniigi tad, ja konkreetai receptei paredzeets kaads konkreets pastas veids, lai taa sanaaktu pilniigi autentiska. Bet - taa kaa vairumam latvijas saimniechu pasta dalaas radzinjos, spiraaliitees, taureniishos, tad nav lielas atskjiriibas, vai tie taureniishi ir pasta vai makaroni. nu jaa - shai sakariibaa tomeer interesanti, ka garos, tievos makaronus tomeer visi paarsvaraa par spagetti sauc - vieniigais pastas veids, kas latvieshu valodas leksikonaa ar savu origjinaalvaardu iegaajis.
Starp citu -ariii itaalju valodaa pasta ir ne tikai makaroni - ir arii zobu pasta, tiiraamaa pasta... u.t.t. Arii miikla kaa taada saucas pasta. Kas domaats ar vaardu pasta, iespeejams saprast vieniigi kontekstaa.
-
A man vienalga viss, šodien man vakariņās fantastisks risotto (rīsu putra :laugh: ) ar jūras mošķiem ...
Bet rīt atkal domāšu ko labu no makaroniem/pasatsas saveidot .... :thumbsup:
-
Lynx, arī vermicelli jau kopš padomju laikiem pie mums ir zināmi kā vermišeļi :) Tātad pazīstam trīs veidus :) Jāsaka, kad bija vienā spēlē jāatpazīst pastas veidi, no 7 mūsu komanda tikai 5 zināja, pārējiem nosaukumi iestrēga uz mēles, kaut sveši nemaz nebija...
-
Ei nu ei, kas tas par veikalu, parasti vesels plaukts ar dažādiem konservētiem tomātiem!
Man ļoti patīk tā lēnā sutināšana, bieži tā gatavoju. Un tomātus iepērku -kā atlaide, tā pāris bundžas.Gatavojot lieku arī mazliet cukuru
-
reno, tas ir lauku veikals, kaut ko neparastāku tur nedabūt
-
Kas ir vermišeļi?
Roltons?
-
Kas ir vermišeļi?
Roltons?
Smalkie, īsies salmiņi
(https://encrypted-tbn2.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcSj1uZVKCTnGE2CNTma9U4was4meyZ70qvuYjlz0UnFRgJb3z7Z)
-
Ā. Paldies. Nezināju. Mums tā arī saucas - smalkie.
-
Labrīt! 'Vermišeļi' jau padomju laikos bija nūdeles. Krieviski 'vermišeļ'.
Vārdam 'spageti' laviešu valodā nozīmes nav, tātad nekādu problēmu lietot specifisku makaronu apzīmēšanai.
-
Labrīt tev arī. Paldies Dievam, nav man dižas padomju pieredzes.
-
Mūsmājās bija iegājies pavisam smalkās nūdeles saukt par vermišeļiem, no krieviskā nosaukuma, bet tas, savukārt, ir cēlies pa tiešo no itāļu "vermicelli".
Es pašlaik lasu Kursītes "Virtuves vārdeni", tur ļoti interesanti ievadā aprakstīts, kā vispār latviešu kulinārā terminoloģija cēlusies - kas no vācu, kas no krievu valodas, kas tomēr mūsu pašu.
-
Lai kādus relišus un konfitus dažreiz gatavoju, bet pusdienlaikā saku -uzvāram makaronus -un neviens nejautā, kādus -farfarelles, spagetti vai rigatti .
Par kartupeļiem tāpat -lai arī man ir "sarkanie" un "dzeltenie", es nesaku ēdīsim šodien "Lauru"
apaļos kopā salipinātos mandeļu cepumus tomēr visjēdzīgāk saukt par makarūniem
-
Ha! izrādās,netīšām esmu pagatavojusi to,kā viņu tur, autore sauca ,mērci.
Mega smalki sagriezu lopa kakla gabalu,apcepu ātri sviestā,arī sīpolus,ķiplokus,papriku,burkānus-katru grupu atsevišķi cepināju. Visu spiediena katlā,vārošu ūdeni pāri,un kādas 40 min uz lēnas uguns pukšķinājās. Nebija man tomātu pastas,bet pieliku kkādu vācu mērci,no burciņas,ar sēnēm.
Iznāca tāda krēmīga gaļas mērce,un tā kā bija iepirkti vācu makaroni:) saucās kkā"Spatzle",tad ēdām mērci ar šiem. Stipri atšķīrās no pastas,vairāk kā smalciņas klimpiņas,bet nu gardas bez gala,pirku Gemosā.
Par lopu-tā kā gaļas bija pāri 1kg,un man sestdienas rītā bija meditatīvs noskaņojums,tad griezu lēni,un smalki. Apcepu sviestā mazās porcijās,lai nesutinās,bet apbrūninās. Garšojot apcepto,gandrīz nomainījās ideja-sagaršoju perfektu gaļiņu kebabam-sulīgu,mīkstu. Mana saime saklupa degustēt,noturēju pozīciju uz gaļas mērci,ar apsolījumu,nākamo taisīt kebabu.
Te man arī ienāca prāta Piafas rakstītais-par lopa gaļas gatavību-ātri-sulīga,mīksta,un ilgi-sausa un stingra,vai kā nu tur.Es noķēru to pirmo.
-
Jaa, Spätzle ir driizaak klimpinjas. Pamatmiiklu taisa no olaam, uudens un kvieshu miltiem (bet ljoti garshiigas ir arii ar sieru un spinaatiem, piemeeram), tikai masa ir maigaaka un miikstaaka. Tad to izberzh caur speciaali spiedi vai sietinju pa taisno vaaroshaa uudenii. Pagaida kameer uzpeld, ljauj uzvaariities uudenim un ar putu karoti njem laukaa.
Garshiigi arii peec tam uz pannas sviestaa, sevishkji Käsespätzle (siera klimpinjas)