Sarunu forums
Ikdiena => Garāža => Tēmu iesāka: Bobs 2022. gada 01. jūlijs, 14:40:17
-
sīkiem burtiem sākuma informācija:
"šis ir tikai viedoklis, ar to es nekādā veidā nevienam nevēlos mācīt dzīvot"
tēma piederīga garāžas pļāpām, tāpēc arī ir šajā sadaļā.
Vienvārdsakot par dzeršanu. Tā kā es to esmu darījis, bet vairs nedaru nu jau pietiekamu laiku, man ir izveidojies kaut kāds kopsavilkums. Vispirms par dzeršanu mūsu paaudzei. Mums tas bija aktuālais rīcības akselerators galvenokārt jaunības dienās. Es teiktu - līdz gadiem 30-32 vajag dzert un sākumā var arī tā dūšīgi. Tad vēl statuss jaunietim nav tik nopietns un dzeršana palīdz eskalēt parastus nortikumus par neaizmirstamiem piedzīvojumiem. Un kad gan vēl citkārt kā jaunībā. Ir labi, ja cilvēks jūt, cik tālu viņš var iet - te es nedomāju, cik devas vienā reizē, bet gan cik bieži dzert līdz būtiska reibuma pakāpei. Tādā veidā mūsu vecuma cilvēki pārsvarā ir ieguvuši galvu reibinošus piedzīvojumus, ko skaidrā prātā nekad nebūtu atļāvušies.
Bet ir viens moments. Dzerot tiek zaudēts laiks. Gan pašā procesā, gan izejot no šī stāvokļa. Otrs moments ir veselība, trešais - iespējamā atkarība, kas tomēr skar tikai vienu salīdzinoši nelielu daļu. Šīs trīs lietas ir tās, kas rada nevēlamas blaknes tālākā dzīves gaitā, es teiktu, pēc gadiem 35. Laika ritējums kļūst ātrāks (tas paliek aizvien procentuāli īsāks salīdzinājumā ar jau nodzīvoto laiku), laiku ir jāizmanto darbībai. Veselība - zināms stāsts, atkarība ari. Šībrīža skatījumā es nevaru atļauties nosviest zemē laiku, ko no manis bez atlīdzības paņemtu dzeršana. Tas ir no fizikālu parādību jomas. Nesalīdzināmi skaidrāka uztvere ir nākamais moments, bet to neminēšu kā argumentu, jo tam netic lielākā daļa to, kuri turpina lietot mazās devās.
Tā kā - tad, kad ir sapelnīts vētraino piedzīvojumu handikaps turpmākajai dzīvei, ir laiks pievērsties kam nopietnākam un piedzīvojumi būs nopietni, pat ekstrēmi, bet loģiski un pārdomāti, atbilstoši attiecīgā vecuma statusam. Bēdīgi ir tad, ja jaunību pavada rukājot un dzert sāk vēlāk, cenšoties atgūt nokavēto.
Ja pārmēru ātri cilvēks pievēršas ļoti mērķtiecīgai sevis pašrealizācijai bez dzeršanas, es domāju, ka viņš tomēr mazliet zaudē un negūst no dzīves visu kolorīto notikumu gammu. Un lai arī es nekādi nenosodu šos cilvēkus, man tomēr dziļi iekšā ir sajūta, ka viņi kaut ko tomēr ir palaiduši garām. Atgūt to nevarēs, sākot dzert vēlākos gados. Citādi uztvers pats dzērējs un kur nu vēl apkārtējā sabiedrība.
Jā, kādēļ gan tā mēreni pa vakariem nevarētu ieķitēt visas dzīves garumā. Tas taču ir forši. It depends. No cilvēka. Ko viņš vēl grib dzīvē izdarīt. Par traucējumu procentuālā skalā es dotu ap 20% (vismaz), ka regulārā ieķitēšana samazina gribu un savu mērķu sasniegšanas spēju. Un šajā sakarā man pat ir tāda doma, ka vēlāk, kad viss būs apdarīts un neko lielu vairs sākt nebūs jēgas, pie iedzeršanas varētu arī atgriezties, bet ne tagad, nekādā ziņā ne tagad. Tagad katra diena un stunda ir zelta vērta. Arī tas, ko es te forumā ierunāju, arī tas palīdz man kopējā virzībā, jo domas ir jāsadala, tām jānobriest un jānāk no intuitīvās apziņas, ko nevar panākt nepārtrauktā ritmā ražojot intelektuālo produktu.
Nedaudz man nav skaidrs par šodienas jaunatni, jo viņi vairs nepiedzeras tā kā mēs kādreiz un visumā ir baigi mērķtiecīgie (varbūt tikai ap mani tādi ir redzami un citur tā nav, nezinu). Un man nav skaidri tie viņu dzīves formēšanās principi, cik tālu tad viņi savā mērķtiecībā ies un vai nesaies uz īso. Bet visā visumā, varu izteikt cieņu no līdz šim novērotā. Protams, ir jau sliktie kadri, bet pat ja viņi ir par slinku kvalitatīvi strādāt, viņi vismaz diezgan skaidri zina, ko grib. Nu lai viņiem veicas, bet kā jau teicu, man nav īsti skaidra šisdienas jaunatnes nakotnes attīstības vīzija.
Bet ja reiz šāda viela kā alkohols ir radīta, tad tas ietilpst Lielajā Dievišķajā plānā, lai panāktu pretstatu līdzsvaru virs zemes.
-
:smej: Ilgi domāji? Tev konkrēti vajag iedzert :mrgr: Citādi labi tas nebeigsies. :smej:
-
Nu man ir, kur ielikt novērojumu par šodienas jaunatni. Toč, nepiedzeras. Vismaz ne tādā ātrumā, kā mūsu jaunības ballēs. Stāv ar alus glāzēm rokā, pļāpā kaut ko. Man nepatika muzikālais fons, es aizgāju. Vīrs palika daudz ilgā, domāju, nu tā, atvilksies galīgā pālī. Nekā, esot tiik labi runājušies! Dzēris jau bija, bet to pašu alu. Esot gan kaut kādi vīniņi parādījušies un meitenes sākušas pa baseinu lēkāt, bet nekas tāds. Ballīte esot beigusies nākoša dienā ap 2 (14) -ar tik vāju alko jau var vilkt bezgalīgi. Zāles smaržu vismaz sākumā nejuta, šķiet, ka vēlāk arī nē.
-
Cik noprotu, Bobs uz ātru roku uzrakstīja. Tādas pamattēzes. Kuras var apaudzēt. Kurām var piekrist vai noliegt.
Laba tēma. Kurā man ir ko teikt. Ir lielas praktiskās iestrādes.
Vēlāk turpināšu. Gan par jaunatni, gan iespējamo atsākšanu.
-
Izklausās, ka Bobim vēlme iedzert, tad mēģina sev formulēt argumentus - laika maz, mērķi lieli. :mrgr:
Jaunieši ir burvīgi. Arī ballītēs. Ir jauki pēcjāņu rītā piecelties ar domu, ka jāiet visu nokopt un konstatēt, ka trauki nomazgāti, sēta sakārtota. :rofl: Tagad citas vērtības, nav vairs tā padlaiku bezmēra dzeršana, prot baudīt dzīvi.
-
Baaigi daudz burtu, bet kopumā. neko nepareizu nepateica :b: Man vienk slinkums domāt par dzeršanu...neinteresē . :?:
-
Galīgi neaktuāli
Jaunieši man liekas dažādi - ir motivētie un bezjēdzības pārņemtie
-
Domāju, ka kopumā alkohola patēriņš uz ģīmi mazāks diez vai kļuvis. Alkohols ir pieejamāks un dažādāks. Kādreiz bija tikai šņabis. Alu varēja dabūt ar grūtībām, par kādu liķierīti i domāt nevarēja. Pašlaik mazākajā lauku veikaliņā alko sortiments sasniedz vismaz pussimts nosaukumus. Ir zudis ''dabūšanas'' un aizliegtā augļa efekts.
Grūti spriest, kas būtu ar skandināviem, ja alkohols būtu tik brīvi pieejams kā šeit. Iespējams, ka nebūtu šaušalīgo alkoprāmju.
Nekad neesmu sapratusi tos iedzert gribētājus, kuriem otrā dienā ir super sūdīgi. Tiešām tā stunda-divas reibumā ir to vērtas, lai norakstītu visu nākamo dienu? Un tā katras brīvdienas? Laikam jau man viegli runāt, jo līdz pohām nekad nav nācies dadzerties.
-
Es teiktu - līdz gadiem 30-32 vajag dzert un sākumā var arī tā dūšīgi.
Kkādi slimi plakanzemes murgi, rādās, tās smadzenes savulaik tā arī dūšīgi nodzertas. :mrgr:
-
Nevaru iedomāties nekādu pozitīvo efektu no jaunības pavadīšanas "dūšīgas dzeršanas" režīmā. Līdz 30 gadiem - lielo izvēļu laikā, kad jāgūst izglītība, jāizvēlas profesija, jāveido attiecības - pavadīt laiku šmigojot? :alt:
Samulsināja mani minētā alternatīva - vai nu dzert, vai "pavadīt jaunību rukājot" - vai tad citādas iespējas nav? Nekādu piedzīvojumu, nekādu aktīvās atpūtas iespēju, sportošanas, pārgājienu, ceļojumu utml. ?
-
Par to, vai mūsdienās dzer mazāk. Nemāku atbildēt. Uz aci šķiet, ka mazāk. Bet to es no savas apkārtnes. Pabraukājot pa laukiem, diezgan daudz pamatīgi nodzerti cilvēki. Diezgan nenosakāmā vecumā. Tas viens. Otrs - domāju, ka tagad vairāk lieto narkotikas. Jaunieši. Un arī turīgo gals. Diezgan daudz.
Agrāk. Kas tad bija agrāk - manā jaunībā? Tāpat kā smēķēšana, tas bija normāli. Darbā dzēra uz velna paraušanu. Visas ģēlas kārtoja ar alko starpniecību.
Mani ir nedaudz izbrīnījuši cilvēki, kuri NEKAD nav bijuši piedzērušies. Kuri nesaprot, kā ir, kad zūd filma. OK, OK, tas nav labi. Bet izbrīna :mrgr: Ne tagad, agrāk.
Tāpat uzskatu, ka ir ļoti svētīgi redzēt, kāds cilvēks ir tad, kad pamatīgi iedzēris. Kad visas stutes atlaižas. Kad skaistums nāk no iekšām. Un nevajag bazarēt, ka tas jau alko, tas jau nav tas cilvēks pats. Ņefiga. Tas ir tas cilvēks pats. Īstais.
Jaunībā ļoti bieži tieši diezgan sažmigojusies parakstījos uz visādām aktivitātēm. Nevarētu teikt, ka nožēlotu. Bet skaidrā - diez vai.
Nevaru pateikt, kad bija brīdis, kad alko no laba čomaka pārvērtās par slogu. Kas velk lejā. Tagad atceroties, ļoti žēl tā nodzertā laika. Un naudas arī. Lai gan, atmetot dzeršanu, nesajutu, ka naudas kļūst vairāk. Atmetot smēķēšanu, sajutu.
Alko nelietoju laikam gadus 12. Vai 13. Neatceros. Nemaz nelietoju. Jo baidos. Esmu bez bremzēm. Ne tikai alko jomā.
BET!!! Kā rezerves variants tas paliek. Kad sapratīšu, ka viss. Ceļa tālāk nav. Varbūt. Nezinu.
-
Es varētu piekrist tēzei par to, ka jādzer jaunībā - būs ko atcerēties un organisms vēl spēcīgs, var ātri atgūties :mrgr:
-
Nja. Vieni saka, ka dzert vajag mazāk, otri - ka vairāk, trešie - ka jaunībā, bet visi vienojas kopējā domā, ka dzert vajag. :D
[Joks.]
-
Protams, ka vajag! Čigāns atradināja savu zirgu no ēšanas, bet, kad gribēja atradināt arī no dzeršanas- zirgs nosprāga!
-
Nē nu, var jau savu reizi iedzert. Es arī nekādu atturībnieces solījumu neesmu devusi. Ar mēru tā ir sava veida bauda. Nelaime sākas tad, kad zaudē kontroli un paliec bez bremzēm. Tā taciņa ir slidena un robeža šaura...
-
...es sāku prātot, ko tad patreiz Bobs tik svarīgu savā dzīvē veic?....tēma ir garāžā?....varbūt restaurē kādu vecu, mīļu autiņu?...nu, kamēr dabū visas antīkās tur, pieņemsim, vecā moskviča, sauktu arī par "kārlīti" daļas var baigi daudz laika patērēt...bet ja nu tāds mērķis, tad viena pohaina diena un neesi dabūjis oriģinālo karburatoru, ko kāds cits paspējis nocelt...tad protams ir cemme...
Es dzeru visu dzīvi...kādreiz vairāk, kādreiz mazāk...kad tā vairāk, tad forumā rakstot, parādās pareizrakstības kļūdas, jo netrāpu pa pareiziem taustiņiem, bet to jau tauta un admini ir šeit atkoduši...
-
Man jau liekas, ka Bobs nācijas gaišo nākotni būvē, nevis kādu personisku projektu bīda :mrgr:
-
Man gan liekas, ka personiskās virsotnes iekaro - veselīgi pašapliecinās, sarūpē un iekrāj
-
Interesanti pavērot reakcijas. Ir veselīga viedokļu un uzskatu paušana, bet gandrīz vai dominējoši visur spiežas cauri vēlme analizēt vai pat izteikt slēdzienus un diagnozes par pašu autoru. Ar to katrs atklāj par sevi vairāk nekā pašam bija gribējies. Interesanti visādā ziņā.
-
Ceru, ka vēro pakāpi augstāk un mani arī reakcijas uz reakcijām :smoker:
-
Nekad neesmu bijusi piedzērusies, kur nu vēl līdz bezfilmai. Un nejūtos kaut ko zaudējusi. :) Jaunībā "klupšanas akmens" bija šampis. Reiz tukšā dūšā strauji izdzerta glāze (tikai viena!) tā iedeva pa kājām, ka pati saviem spēkiem nevarēju paiet, nācās ieķerties klasesbiedram elkonī. Mamma redzēja un pēc tam gribēja zināt, kas man ar to puisi :D
Vienīgās paģiras nākamajā dienā man arī ir bijušas tieši no šampja. Pretīga sajūta. Man toreiz vēl gādīgi pasniedza vīna glāzi, lai salāpītos, bet es uz to pat paskatīties nevarēju. :veee:
Nu lūk, ne vārda par Bobu. :mrgr:
-
es vēl domāju par tiem jauniešiem un man jāpiekrīt reno. Tagadējais informācijas apjoms par dažādām laika pavadīšanas iespējām atbīda dzeršanu otrā plānā. Lauki iepaliek..
-
Pie tam, kamēr gaida, kad sāksies īstā ballīte, skrullē telefonus, glāzi cilāt aizmirstas :w:
-
Aizdomājos par Luīzes minēto nepiedzeršanos. Tas ir tāpat, ja es teiktu, ka nezinu sajūtas, kādas ir, lietojot narkotikas. Nezinu un negribu zināt. Vai tas ir trūkums manā attīstībā? Šķiet, ka nē. Kaut gan, kas zina?
-
Interesanti pavērot reakcijas. .. Ar to katrs atklāj par sevi vairāk nekā pašam bija gribējies. Interesanti visādā ziņā.
Tieši tāpēc neko šajā tēmā nekomentēšu :)
-
Vēl jau - kā kurš reibst. Es, kā Luīze minēja, sākot ar kājām :mrgr: Nekad nekur nekādā bezfilmā neaizbizošu un neko nesastrādāšu, par ko pašai otrā dienā būtu jābrīnās, jo gluži vienkārši pirmo zaudēšu pārvietošanās spēju. Pie pilnas sajēgas un strādājošām bremzēm. Tik daudz, lai jēgu pārdzertu, es izdzert neesmu spējīga, nekad tas nav izdevies.
Tad kāds prieks no tādas dzeršanas? Nedaudz - jā, bet "dūšīgi" nekāda prieka.
Ja jaunatne dzer mazāk, par to tikai jāpriecājas.
-
Kamēr neiepazīsti savu alko iespēju robežas un vājās vietas (kājas, galva, mēle), visādi var gadīties.
Dzīvē 2x esmu izbaudījusi bezfilmu un tādā veidā iepazinusi sevi vairāk. Zinu faktorus un apstàkļus, kas to veicinàjuši
Tā kā alko nav vienīgais citu realitāšu sasniegšanas veids, tad neesiet naivi, ka kāda paaudze iztiek bez kā tāda. Vienmēr ir kādi populārāki, pieprasītāki, iecienītāki
-
Minne, kā bezfilmā var sevi iepazīt vairāk?
-
...vajadzētu precizēt - par kuru jaunatni šeit ir runa?...par milleniāļiem? ...šie stipri atšķiras no 30 gadīgiem
-
Minne, kā bezfilmā var sevi iepazīt vairāk?
Saproti, kādēļ līdz tai nonāc, kādas ir sajūtas (jo arī bezfilmā ir kkādi apzinātības momenti, vismaz man bija), analizē, saproti, kāds esi dzērumā, zini savas reakcijas, iedomàjies, kā tas viss izskatās no malas. Kur nu vēl otrās dienas mokas! Vai tas viss nav sevis iepazīšana?
-
...vajadzētu precizēt - par kuru jaunatni šeit ir runa?...par milleniāļiem? ...šie stipri atšķiras no 30 gadīgiem
Y paaudzei, t.s. milleņiāņiem jau arī ir +\- 30 gadi. Varbūt domāji Z paaudzi, vai gribēji salīdzināt ar X?
-
Bezfilma ir bezfilma. Kāda tur iepazīšana. Es esmu, un tajā pašā laikā manis nav. Citiem esmu, sev neesmu.
Jā, zinu, kāda esmu dzērumā. Tur pat ir dažādas pakāpes.
Par to skatu no malas. Esmu par to domājusi. Ka dažreiz būtu svētīgi nofilmēt un parādīt. Ne visiem. Bet ir tādi, kuri nespēj iedomāties, kādi kļūst dzērumā.
-
Vai reibums sākas ar galvu vai kājām, ir atkarīgs no alkohola veida. Šampanietis parasti dod pa kājām.
Otrs. Bezfilma un paškontrole nebeidzas vienā laikā – daļai cilvēku vispirms ir paškontroles zudums, un pēc kāda laika bezfilma un/vai atlūziens, bet ir daļa (mazākā) cilvēku, kam bezfilma ir sen jau iestājusies, bet paškontrole neatslēdzas. Tie filozofē, skaita dzeju, mazliet nestabili mazgā traukus un stāsta anekdotes vai žēlojas par sūdīgo dzīvi, neaizmirstot aiz sevis nolaist podā ūdeni un pasniegt dāmai mēteli, kaut paši neatceras vismaz pēdējo stundu vai trīs. Rumpis funkcionē, turklāt civilizēti, bet no malas nepateiksi, ka nefilmē neko, – var redzēt, ka dzēris, bet ne to, ka nefilmē notiekošo. Tiesa, tādu nav daudz, īpaši starp "gatera strādniekiem" ar IQ kurpju izmēra apjomā.
Ir derīgi zināt, kurā grupā esi tu, ja šad tad gribas vai sanāk iedzert vairāk nekā vajadzētu.
Paģiras ir daļēji atkarīgas no organisma tolerances, daļēji no dzeršanas paradumiem.
Dzerot tikai alhoholu, būs smagas paģiras, jo alkohols saista no organisma ūdeni. Ja paralēli dzer ūdeni, sulas utt., paģiru nebūs vai būs minimāli. Nedrīkst sākt ar stiprajiem dzērieniem un uzdzert vīnu vai alu, būs sūdīgi. Var sākt ar vieglāku un pāriet uz smagāku alkoholu, paģiras būs mazākas (vai nebūs). Vislabāk nejaukt, bet dzert viena veida alkoholu. Vismazākās paģiras ir pēc stiprajiem – konjaka, viskija, ruma (pietiekami uzdzerot). Vīni, īpaši lētie, mēdz būt ar "palīgvielām", kas garantē rīta miršanu. Kokteiļi vispār ir nāve mušām. Kokteilis, vīns, konjaks un vēl pa virsu šampis - vari uzreiz iet uz kapiem, pat bez palaga.
-
Trix! Skaļi aplausi! :clap:
Viss precīzi. Gan par dzērieniem, kuri sit pa kājām. Gan par bezfilmu un paškontroli autopilotā. Es kā reizi biju no tā Tevis pieminētā tipa. Nākamajā rītā bieži klausījos par saviem izgājieniem (lielākoties, ļoti atraktīviem), pati neatcerējos neko. Pilnīgi neko. Manis jau nebija, bet turpināju funkcionēt.
-
Vai nav briesmīgi daudz jāizdzer, lai tādā bezfilmā nonāktu :thinking: nav gadījies. Tādas paģiras, ka otrā dienā kā beiKts, gan arī nav bijušas.
-
Pieredzes procesā nav jau runa tikai par bezfilmas periodu. Bet arī bezfilmà man bijuši momenti, kad pieslēdzos un atkal atslēdzos. Tā ka palieku tomēr pie sava, ka viss, jebkas ir pieredze. Arī tas, ko citi no malas novērojuši, kā jau iepriekš minēju
-
Vai nav briesmīgi daudz jāizdzer, lai tādā bezfilmā nonāktu :thinking: nav gadījies. Tādas paģiras, ka otrā dienā kā beiKts, gan arī nav bijušas.
Ne vienmēr ir jāizdzer ļoooti daudz. Tas atkarīgs no dvēseles stāvokļa, arī no laika apstākļiem (karstumā reibst ātrāk), no kustības/mazkustības, no ēšanas vai dzeršanas tukšā dūšā. Pat no glāzes izmēra.
-
Pieredzes procesā nav jau runa tikai par bezfilmas periodu. Bet arī bezfilmà man bijuši momenti, kad pieslēdzos un atkal atslēdzos. Tā ka palieku tomēr pie sava, ka viss, jebkas ir pieredze.
Minne. bet protams, ka viss ir pieredze. Bagāža. Zināšanas. Pužļa gabaliņš.
-
Vai nav briesmīgi daudz jāizdzer, lai tādā bezfilmā nonāktu :thinking: nav gadījies. Tādas paģiras, ka otrā dienā kā beiKts, gan arī nav bijušas.
Katram rumpim savs izdzeramais daudzums. Ja 150 kg dzīvsvara teftelis ar speķainiem kartupeļiem kuņģī izdzers 0,5 viskija, viņš būs iereibis, bet līdz bezfilmai tālu. Ja puslitru viskija tukšā dūšā izdzers 45 kg smildziņa ap 1,50 garumā, - tur būs koma. Ja tas teftelis to puslitru iztemps kā ūdeni, būs krietna šmiga, ja tā smildziņa sūks diennakti - arī būs tikai reibums.
Reibšana ir atkarīga arī no psiholoģiskā stāvokļa. Reizēm gribas piedzerties, bet nereibst, reizēm no 50 gramiem džinkst un griežas.
Bezfilma ir no rumpja atkarīga - ir, kas ātrāk atslēdzas, ir, kas neatslēdzas vispār vai vispirms aizmieg.
Koroče - tur vesela zinātne.
-
Minne. bet protams, ka viss ir pieredze. Bagāža. Zināšanas. Pužļa gabaliņš.
Likās, ka iepriekš Tu tam tā kā oponēji. Sevis iepazīšanai caur dažādām alko ietekmes stadijām
-
Likās, ka iepriekš Tu tam tā kā oponēji. Sevis iepazīšanai caur dažādām alko ietekmes stadijām
Es oponēju tam, ka mācies no bezfilmas. Nesapratu, kā var mācīties no tā, ko nezini, nemani.
-
Par dvēseles stāvokli piekrītu, mums bija zelta likums, nekad nedzert uz krenķiem, vienīgi kad ir forši, paspilgtināt to laimes sajūtu. Nekad nedzert otrajā dienā pēc ballītes un vienmēr to pamest augstākajā punktā. Tad vienmēr par pasākumu labas atmiņas un nekādas mieles nepaliek, vienīgi teicama pēcgarša.
-
Ja ir maz dzeramā, bet gribas tomēr apreibt pamatīgi, tad dzeramo tur kā validola tableti zem mēles. Tur asinsvadi. Ātri asinsritē un uz smadzenēm.
-
Par dvēseles stāvokli piekrītu, mums bija zelta likums, nekad nedzert uz krenķiem, vienīgi kad ir forši, paspilgtināt to laimes sajūtu. Nekad nedzert otrajā dienā pēc ballītes un vienmēr to pamest augstākajā punktā. Tad vienmēr par pasākumu labas atmiņas un nekādas mieles nepaliek, vienīgi teicama pēcgarša.
Par nedzeršanu uz kreņķiem man vēl paps mācīja. Nekad neesmu varējusi saprast - kāpēc jādzer tad, kad esi laimīgs? Diemžēl vairāk dzēru tieši uz kreņķiem.
Lai arī ir bijušas drausmīgas paģiras, nekad neesmu varējusi salāpīties.
Un kad var zināt, kad pasākumam ir augstākais punkts?
-
Y paaudzei, t.s. milleņiāņiem jau arī ir +\- 30 gadi. Varbūt domāji Z paaudzi, vai gribēji salīdzināt ar X?
jā, es kļūdījos...wikipēdija par milleniāļiem sauc pēc 1980.gada līdz 2000.gada dzimušajiem....es biju domājis tos, kuri dzimuši jau šajā 21.gadsimtā...tiem nav vairāk par 20 gadu un ir tas vecums, ko Bobs minēja, kad viss jāizmēģina
-
Ai, nevajag aizmirst arī psiholoģisko aspektu - es ar sen neredzētu, no Latvijas aizbraukušu draudzeni pamanījāmies "piedzerties" no ābolu sulas - tas brīdis, kad satiec senu, tuvu draugu un pie sulas glāzes nāk ārā viss, kas tev ir žmiedzis sirdi, bet nebija tā patiesi tuvā cilvēka, ar ko padalīties.
Un bijusī priekšniece bijušo darba kolēģu tusiņā - nav viņai problēmu ar alkoholu un viņa noteikti neizlaka puslitru vienā piegājienā, bet pamatīgs ķīkeris iestājās no tā, ka apkārt beidzot visi savējie un var atlaist to paškontroli, ko iepriekšējos gados nācās turēt sažņaugtu dūrē augstos, intrigu un politikas apvītos amatos.
-
Un kad var zināt, kad pasākumam ir augstākais punkts?
Tad, kad jūties vislabāk, pēctam vilnis ies uz leju.
Tie krenķu dzērāji arī, cik redzēts, visbiežāk nodzeras. Jo vairāk dzer, jo vairāk krenķu un tā pa apli vien.
-
Tad, kad jūties vislabāk, pēctam vilnis ies uz leju.
Kā es varu zināt, ka tagad ir vislabāk? Varbūt pēc stundas būs 10x labāk?
-
Es nezinu, kā tu vari zināt. Es zinu vienīgi par sevi. Tieši tāpat, cik, kad, ar ko... :)
-
Kokteilis, vīns, konjaks un vēl pa virsu šampis - vari uzreiz iet uz kapiem, pat bez palaga.
Plus vēl alus - tā ir mana pēdējo gadu recepte - bez kokteiļa ne soli! Un nekādu paģiru :)
-
Jau gadus 20 kopš interese par dzeršanu ir zudusi. Vienkārši negribās. Ne jau kategoriski, ja kādas svinības vai labā kompānijā pāris glāzes. Kaut gan zināma pieredze ir. Sākot ar studentu laikiem. Lai būtu tumša bilde, to gan neatceros, bet zinu, ka man daudz nevajadzēja. Liekas, ka tieši tāpēc neaizrāvos.
-
man daudz nevajadzēja.
Nevarēju atrast, bet šķiet, ka šeit pat starp jokiem lasīju:
meitene puišiem - man vairāk nelejiet, esmu jau kondīcijā, uz kādu jūs cerējāt :)
-
Un vispār.
Domāju, ka neviens dzērumā nesastrādā ko tādu, ko nebūtu gribējis skaidrā.
Ja meitene izģērbjas un dejo plika uz galda, tas tikai nozīmē, ka viņu sen jau bija izbesījušas visādas sabiedrības normas (vecāki, skola u.c.).
Reiz pilnīgi skaidrā izģērbos un nostaigāju gar Gaujmalu no Līgatnes līdz Siguldas pilsdrupām.
Jutos labi un bez kompleksiem :)
Ja ir kaut kādas slēptas dusmas vai naids, tad tas arī attiecīgi izpaužas agresijā.
Ja vienkārši ir vēlme atbrīvoties no važām, tad tā izpaužas izģērbšanās procesā vai līdzīgā :)
Jā, ok, kristietība krata pirkstu, ka visādi gari pārņem un dara šausmu lietas, bet ārkārtīgi dziļas (personīgas) psiholoģiskas analīzes rezultātā tas tomēr īsti neapstiprinās.
Vienīgais, kas varētu būt samērā reāli - mirušās dzērājdvēseles, kuras viņsaulē nespēj piedzerties, var uz brīdi iemiesoties galīgā pālī un bezfilmā esošā ķermenī, lai izbaudītu reibumu.
No tā arī varētu būt dažas dīvainas sajūtas otrā dienā, jo miesa kādu laiku ir atradusies citas dvēseles pārvaldīšanā.
-
...labi, ierakstīšu es kaut ko par alkoholu, ko neviens šeit nav runājis...tas ir par stresa mazināšanu...atgādinu filmu "Volstrītas vilku" un šoreiz ne galveno varoni, ko veido Leo, bet biržas brokera Metjū Makonahija tēlu, kurš stāsta par stresu pie lielām likmēm...viņš gan nestāsta par alko, bet ka pašapmierinās....regulāri iet uz tualeti un sit saujā ar "maškas kulačkovas" palīdzību, jo stress tāds, ko normāli izturēt nevar...es šādās situācijās esmu ķēries pie alko, kas palīdz un dzēš stresu, taču finālā būsi zaudētājs, jo lai sākumā pat izdzerot litru konjaka esi skaidrā kā stikliņš un visu kontrolē, tikko situācija nedaudz atslābst, tā tas litrs iebliež pa smadzenēm...ok, slikti, ka toreiz nezināju par Metjū metodi...tā vismaz galvu neatslēdz
-
slikti, ka toreiz nezināju par Metjū metodi...
gribētu teikt, ka abas metodes nāk komplektā
-
...labi, ierakstīšu es kaut ko par alkoholu, ko neviens šeit nav runājis...tas ir par stresa mazināšanu
Jā, tas darbojas. Arī kā miega zāles - ja nekādi nevar aizmigt, jo stress un domas pa galvu jandalē, neliela alkohola deva to domāšanu uz brīdi atslēdz, un aizmigt var paspēt. Viens mīnuss - jāaizmieg tūlīt, citādi smadzenes atsāk riņķot, bet papildu deva vairs nedod to efektu. Otrs - jāuzmanās no pierašanas, kad vakara pirmā doma ir, ka bez graķīša neaizmigsi. Trešais mīnuss - ja kādu laiku alkohols tiek patērēts tikai pirmsmiega atslābumam, tad organisms pierod, ka no alkohola ir jāatslēdzas, un arī dienas laikā no minimālas devas nāk miegs.