Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Amālija 2023. gada 30. janvāris, 12:52:12
-
Aizdomājos par atvainošanos un piedošanu.
Bieži/dažreiz apvainojamies. Un turam aizvainojumu. Jā, jā, zinu, tas ir nelabi. Bet ja aizvainotājs atvainotos? Čik, čik, aizvainojumam krusts pāri. Atvainošanās pieņemta. Es neaplūkoju noziegumus.
Kā jums - spējat atvainoties, piedot un nepieminēt?
Pazīstu 3 cilvēkus, kuri neatvainojas nekad. Ja nu netīšām kādam uzmin uz kājas. Viens no tiem ir teicis, ka nesaskata jēgu piedošanā un atvainošanās pieņemšanā.
Ja šāda tēma bijusi, svītrojam ārā.
-
etimoloģiski "atvainošanās" ir tāda dīvaina lieta - es atvainojos, tb noņemu no sevis vainu /un ej tu dēt.../ nu tā bišķiņ dīvaini
nožēla par izdarīto un piedošanas lūgums ir cita lieta...
un izlīguma sex pāri visam :in-love:
-
atvainošanās ir lūgums pēc piedošanas, atstājot apvainotā ziņā to vai piedos vai nē. Tā teikt, labās gribas izrādīšana.
Atvainošanās manā uztverē par sīkumiem, piedošanu lūdz par lieliem pāridarījumiem.
Nezinu, kas ir grūtāk, patiesi lūgt piedošanu vai patiesi piedot.
Bet.. ko nu tādu tēmu desmit cilvēkiem.. Baigo viedokļu kvorumu jau te nesalasīsim.
-
Nez kāpēc šķiet, ka grūtāk ir patiesi piedot.
-
Piekrītu daddy līdz izlīguma seksa visspēcībai :mrgr:
Interesanti, kuru no variantiem jūs visbiežāk lietojat? Konstatēju, ka es biežāk izmantoju "piedod"
-
Par kādiem variantiem Tu runā?
-
"Atvaino" un "piedod" - kā jau teicu, piekrītot un par pamatu ņemot daddy formulējumu
-
Piekrītu daddy līdz izlīguma seksa visspēcībai :mrgr:
Interesanti, kuru no variantiem jūs visbiežāk lietojat? Konstatēju, ka es biežāk izmantoju "piedod"
nu labi, piekrītu, ar bērniem, darba kolēģiem un citiem "radiniekiem" nekāds sex nav un nebūs... :)
jā, es ja pa īstam vainīgs jūtos - tad PIEDODIET... ja tā - garāmejot svešiniekam uz varžacīm uzkāpis - tad atvainojos...
-
Bieži/dažreiz apvainojamies. Un turam aizvainojumu. Jā, jā, zinu, tas ir nelabi. Bet ja aizvainotājs atvainotos? Čik, čik, aizvainojumam krusts pāri. Atvainošanās pieņemta.
Kāds apvainojas un tur sevī aizvainojumu un tad kādam jāatvainojas, jo tas kāds ir apvainojies un tagad tur sevī to aizvainojumu? Par ko atvainoties? Par to, ka kāds izdomājis apvainoties un uzmetis lūpu? Bet tā taču tā kāda problēma, ne mana. Tur drīzāk tam lūpas rullētājam nāktos atvainoties.
Bet ja kāds apvaino, ja vēl nepamatoti, tad gan klātos atvainoties. Bet tādiem lūpas rullētājiem... tie tāpat atradīs par ko apvainoties un justies aizvainotiem, lai ar kādiem "zīda cimdiem" ar viņiem komunicētu. Pietiks ka paskatījies ne tā.
-
"Atvaino" un "piedod"
Pat neesmu piefiksējusi.
-
Njus, ir jau tādas atvainošanās, ka uzreiz gribās jemt štellatslēgu uz 72 un kraut pa to vietu, kas tajā brīdī par feisu saucams. Šepat tādi gadījumi ir vai cik :)
-
– Anniņa nav mauka. Anniņa nav mauka? Anniņa nav mauka???!!! Nu, piedodiet!
Arī atvainošanās. :D
IMHO piedošanas lūgšana (no sirds, nevis kā piemērā :D) nozīmē to, ka cilvēks ir sapratis, ka ir kļūdījies, izdarījis kaut ko sliktu otram, un to spēj atzīt skaļi. Arī tā pati uzkāpšana uz kājas skaitās. Kurš atvainojas, kurš kaut ko noburkšķ, kurš pasaka, lai novāc savu kāju no viņa zābakapakšas, jo zoli smērē.
Ir cilvēki, kuru atvainošanos nesagaidīt, jo visi viņu nodarījumi tiek attaisnoti, ka tā vajadzēja, pats uzprasījās vai ka tā nemaz nebija.
Varu saprast rīcību, bet piedot nevaru. Droši vien ja viņu rīcībai nebūtu būtisku seku, piedotu, jo es ta saprotu, kāpēc viņi tā rīkojās. Bet viņi turpina nest sviestu, ka tā nemaz nebija, es visu izdomāju, vainīga tu pati vai citi utt.
Par izlīguma seksu gan man ir pretējs viedoklis. Ja cilvēks man ir iedi@sis dvēelē, tad kāds tur vairs sekss? Es tevi tagad izmīlēšu, bet par to tev jāaizmirst, ko es tev izdarīju vai neizdarīju? T.i., - tam seksotājam ir divi prieki - pirmais: iekakāt cepurē, otrais: par to vēl paseksot. Bet tam, kuram ieķēzīja cepurē, tikai viens, un tas pats apšaubāms. Nezinu, kā sievietes, bet par izlīguma seksu esmu dzirdējusi tikai no vīriešiem. Skuju. Tu vispirms izbeidz darīt riebeklības, un tad es padomāšu, vai man uz tevi vēl vērsies.
-
Aizdomājos par atvainošanos un piedošanu.
Ir Dostojevskim tāds darbs "Noziegums un sods", ļoti pamācošs :) Es esmu lasījis tikai pārstātus, bet gan Luīze var noziņot plašāk, kā tur bija ;)
-
Es izlīguma seksu saprotu pēc salabšanas. Kad abiem akmens no dvēseles nost.
Nevis - es tev iedi@su dvēselē, tagad tā izmīlēšu, nu tā izmīlēšu.
-
Es izlīguma seksu saprotu pēc salabšanas. Kad abiem akmens no dvēseles nost.
Nevis - es tev iedi@su dvēselē, tagad tā izmīlēšu, nu tā izmīlēšu.
nu bet loģiski!!
tikai pēc pilnīgas nolūgšanās un savstarpējas piedošanas saņemšanas. Kā punkts zem izsaukuma zīmes! :) ...kad biju jaunāks, arī daudzpunkts ;)
bet sastrīdēties mācējām uz līdzenas vietas :?:
-
Ir Dostojevskim tāds darbs "Noziegums un sods", ļoti pamācošs :
:f-palm:
-
:f-palm:
Kaut vai lieliskais tēls Soņa Marmeladova. Saldumiņš. :)
-
Manuprāt, ir 2 veidu atvainošanās:
1) tā, kas notiek automātiski: piemēram, kādam uzgrūžoties virsū, pēkšņi pārtraucot sarunu utt.;
2) otra - tāda "dziļāka", ja esmu NEJAUŠI izdarījusi ko tādu, par ko otrs cilvēks var justies aizskarts, aizvainots, respektīvi, ja neatvainošos, nepaskaidrošu, tad, iespējams radīsies konflikts.
Lūgt piedošanu: tas ir tik komplicēti un niansēm pārbagāti, ka neizteikšos.
-
Tad jau ir vēl arī trešais veids - kad apzināti izdara otram ko nelabu. Un kkad grib izlīdzinājumu
-
Iesākumā ir jāsāk ar nelāgā konstatēšanu. Līdzīgi kā Dostojevskim, iesākumā ir "pāri darījums". Noziegumu Tezaurs skaidro - Morāles normām neatbilstoša, kaitīga darbība vai bezdarbība vai Sabiedrībai bīstama vai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods. Cik es saprotu, tad atvainošanās un piedošana ir daudz maz atļauta tikai pirmajā gadījumā, kad, piemēram, foruma dalībnieces kādu apceļ, viņām būtu jāapjēdz savs pāri nodarījums - apceļamā jūtu aizskārums, un vismaz jāmēģina atvainoties. Piedošana, ir apceļamā cildenuma izpausme. Bet dzīvē, tas ir savdabīgs Kantisms. 1) Pāri nodarītājām nav pat nojausma par nodarījuma kaitīgu, jo viņam iztrūkst empātijas? Nē, viņam pietrūkst godīguma, viņas ir liekules, turklāt rūdītas liekules. Turklāt viņas domā, ka viņas nemaz neko nav nodarījušas, jo ir smukas, gudras, elegantas un empātiskas utt un tādu "maigās rociņas" nevienam neko ļaunu nevar nodarīt! UN TĀ IR TAISNĪBA! 2) atvainojas tikai līdzvērtīgajiem, proti, smukām, gudrām, elegantām un empātiskām utt, un nebūt ne muļķīgi runājošiem, gramatiski šķībi rakstošajiem, nepieklājīgajiem utt UN ATKAL, VIŅĀM IR TAISNĪBA! Neviens tauriņš tak neatvainojas puķei, ka izgāzis visus viņas putekšņus uz zemes, utt tāda vienkārši ir dzīves kārtība! Es domāju, ka mums vairāk vajadzētu vienam otram novēlēt labu dienu, un pasmieties par jautriem jokiem! Dostojevskis tomēr bija kruts džeks. :D
-
Tad jau ir vēl arī trešais veids - kad apzināti izdara otram ko nelabu. Un kkad grib izlīdzinājumu
un 4 veids - preventīvais - piemēram - atvainojos, bet Tu esi pilnīgs Dostojevskis (idiots)! :)
-
Raskoļņikovs ar cirvi nomušī divas sievietes. Kāda tur atvainošanās un piedošana?
-
Tad jau ir vēl arī trešais veids - kad apzināti izdara otram ko nelabu. Un kkad grib izlīdzinājumu
Nebiju iedomājusies. Apzināti nekad neesmu darijusi kādam ko nelabu. Neapzināti - jā. Bet tas jau piederās "piedošanas" kategorijā.
...ne velti viduslaikos tika izgudrota indulgence.
-
...Azimovam vai kādam citam fantastam bija futūristisks stāstiņš par iepriekš izciestu sodu, t.i. vīrs bija pavadījis cik tur gadus uz mošķu planētas (izcietis sodu par slepkavību) un tagad atgriezies uz zemes un DRĪKST kādu/jebkuru nogalināt... nebija viņam vienkārši /kā beidzās neatceros/
-
...ne velti viduslaikos tika izgudrota indulgence.
Ne velti Luters pret tām cīnījās :)
-
un 4 veids - preventīvais - piemēram - atvainojos, bet Tu esi pilnīgs Dostojevskis (idiots)! :)
Daddy, ja tu tā man pateiktu, es saprastu cik liels analfabēts esi un Dostojevska "Idiotu" neesi turējis rokās! :) ....ja nosauc cilvēku par idiotu Dostojevska sakarā, tad tā drīzāk ir uzslava viņa cilvēciskajām īpašībām...
-
Atzīstos - "Idiotu" neesmu rokās turējis, tas bija kā piemērs. :)
-
Atzīstos - "Idiotu" neesmu rokās turējis, tas bija kā piemērs. :)
Dostojevska idiots ir tāds cilvēks, kurš redz, ka izkrīt Tev naudas maks, viņš to noteikti atdos īpašniekam....kamēr daļa sabiedrības teiks - idiots!...vajadzēja paturēt...šādi lietojot šo vārdu "idiots" Dostojevska izpratnē, tiek diezgan skaidri parādīts kāds cilvēks ir pēc būtības!...bet izlasi gan...nu, pensijas laikā! :)
-
nē, šobrīd neko no krieva nelasīšu un neskatīšos, sorry :veee:
:ucr:
-
Dostojevskis ar savu filozofiju sačakarējis miljoniem cilvēku prātu
-
Nu diez vai tie miljoni ir vispār Dostojevski lasījuši...
-
Gan jau pa visiem gadiem un augstskolām salasītos
-
Gan jau pa visiem gadiem un augstskolām salasītos
...es nespēju saprast...reno ir lasījusi Dostojevski vai nav? ...no vienas puses viņa daudz lasa, bet pašai viedoklis, ka Dostojevska lasītājiem sačakarēts prāts..bet viņai tak nav sačakarēts!.....tad laikam nav lasījusi :scratch:
-
Es vēl tikai pie šī piebildīšu
Kaut vai lieliskais tēls Soņa Marmeladova. Saldumiņš. :)
Nav nekāds lieliskais tēls. Un ar piedošanu maz sakara tam, ka (aptuvens citāts) "viņai varēja darīt pāri visi, kam nav slinkums."
Tur bija rakstura vājums, neizglītotība un "mauka ar zelta sirdi".
-
Es Dostojevski un Tolstoju nekad neesmu ņēmusi pa pilnu
-
"Idiotu" izlasīju 8/9 klasē, precīzi vairs neatceros...
-
T.i. lasīt vajag, bet nepakļauties
-
Idiotu lasīju vidusskolas laikā. Pāris naktīs "izrāvu" un man patika. Neatceros gan neko, bet atceros, ka patika.
Kaut kādā filozofiskā zarā esat "ierāvuši"!
Daudzreiz ir situācijas, kad kaut kas sagājis šķērsām un klusējot piedodu, jo zinu, ka atvainošanās nebūs.
"Bieži/dažreiz apvainojamies. Un turam aizvainojumu." ( no Amālijas). - Nē, vairs tā nav! Bet ir bijis, kad arī gadu un pusotru nerunāju ar cilvēku. Un tas ir abpusēji, līdz atrodu iemeslu komunikācijai un ļauju cilvēkam pavērst situāciju viņam vēlamajā virzienā. Ja vēlēsies - runās, ja nē - ļoti labprāt pieņemu!
Mēs taču visi augam un maināmies. Cik reizes es te esmu uzšvirkstējusi un skaļi aizcirtusi duvis! Cik reizes klusi aizgājusi! Tagad? Jā, paburkšķu vai pasaku skaļi ko domāju, bet nu jau ir vienalga.
Ja jūtos vainīga, tad vienmēr atvainojos, dažkārt cilvēki brīnās - par ko?
-
Kaija Skujiņa @KaijaSkujina 7h
Vakar darbā bija departamenta pasākums. Saliedēšanās 18 cilvēkiem, no kuriem 7 latvieši pārējie krievi/krievvalodīgie. Labākais saliedēšanās veids ir galda spēle. Bija krieviski. Kaut kas līdzīgs Alias. Jautājums spēlē: Dostojevska romāns. Dīvainākais: neviens krievs nezināja
Izskatās ka par postpadomju cilvēks vispār neko nezin, tā sakot, "plūst kur straume nes". Varbūt tas ir pašsaglabāšanās instinkts, jo mazāk zini, jo lielākas iespējas izdzīvot. Un pēc tāda veida loģikas domājot vispār nekad nav atvainojas, jo tu jau neko nezini, un tev par nojausmas nav, kam un kad esi izdarījis kādam pāri. :wt:
-
Kāda saistība starp pirmo un otro rindkopu?
-
Kāda saistība starp pirmo un otro rindkopu?
Vai Tev vajag skaidrojumu? Ka lumpenizēti intiliģenti neatkarīgi no tautības nezin Fjodoru, kura vārdā nosauktā robota roka, kas veica manipulācijas kosmosā, bet mums jau būtu jāzin, kā tas ir Dostojevskis.
Savādāk, mūsu pašu Apsišu Jēkabs raksta par samierināšanos. Process, notiek tikai tad ja ļaunuma iemesls atrisināts, tad tas var notikt jebkurā sīkuma dēļ. Protams, lielāki notikumi samierināšanos pastiprina, vai izgaismo neatrisināto pamatproblēmu.
-
Vai Tev vajag skaidrojumu? Ka lumpenizēti intiliģenti neatkarīgi no tautības nezin Fjodoru, kura vārdā nosauktā robota roka, kas veica manipulācijas kosmosā, bet mums jau būtu jāzin, kā tas ir Dostojevskis.
Savādāk, mūsu pašu Apsišu Jēkabs raksta par samierināšanos. Process, notiek tikai tad ja ļaunuma iemesls atrisināts, tad tas var notikt jebkurā sīkuma dēļ. Protams, lielāki notikumi samierināšanos pastiprina, vai izgaismo neatrisināto pamatproblēmu.
Vari paskaidrot tā, lai visi saprotam?
-
bez 100gr (lielākiem rumpīšiem 200gr) tāpat nesapratīsi...
...lai Snoris atbild uz 2 jautājumiem:
1. Vai viņš mūs ciena?
2. Kam pieder Krima?
pēc tam parunāsim...
-
par samierināšanos. Process, notiek tikai tad ja ļaunuma iemesls atrisināts, tad tas var notikt jebkurā sīkuma dēļ. Protams, lielāki notikumi samierināšanos pastiprina, vai izgaismo neatrisināto pamatproblēmu.
1) Samierināties - Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
2) Piedot - Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos. (c) Tezaurs.lv
Tātad tās ir dažādas situācijas - pirmā pasīva (darbība nenotiek), otrā aktīva (darbība notiek).
3) " Process, notiek tikai tad ja ļaunuma iemesls atrisināts, tad tas var notikt jebkurā sīkuma dēļ. Protams, lielāki notikumi samierināšanos pastiprina, vai izgaismo neatrisināto pamatproblēmu." - ir pilnīgas muļķības, jo samierināšanās nav process, bet tā trūkums. Samierināšanās otra nozīme ir, kad strīdnieki viens otram paspiež roku, bet tā ka tiek piesaukts Dostojevskis un Apsīšu J., tad domāta pirmā nozīme.
Galvu vajag sakārtot un kādu loģikas pamatkursu palasīt.
-
Es kkā sapratu SNor domu. Vai domāju, ka sapratu. “Samierināties” uztverot kā pārinodarījuma izlīdzināšanu, notikušā izrunāšanu, a la rokas paspiešanu - apmēram tā, kā Spārka raksta. Iespējams, nav pēc vārdnīcām vai definīcijās, bet sajūtu līmenī uztvēru
-
pārinodarījuma izlīdzināšanu, notikušā izrunāšanu, a la rokas paspiešanu
Labi, tikai tur neietilpst ne Soņečka, ne Apsīšu J. pazemīgie varoņi. Citās valodās tas būtu acquiescence, смирение.
Tas, ko Tu domā - reconciliation, примирение.
Nu neko, SNors nav vainīgs, ka latviski tam ir viens vārds ar 2 nozīmēm, un viņš tās neatšķir :)
-
Soņečku es neņēmu vērā :mrgr:
Jo, zinot SNor, ar katru skaidrošanos viņš ieslīd dziļāk.. :?:
-
Iespējams tas "samierināties" nav nekāds pazemojošs stāvoklis, drīzāk dzīves gudrība neaiztikt sūdu lai nesāk smirdēt un cūkas pērles tāpat nenovērtēs, ber cik gribi. :mrgr:
-
Iespējams tas "samierināties" nav nekāds pazemojošs stāvoklis
Mūsu laikos - noteikti, daudzos gadījumos. Tie literārie piemēri bija pagadījušies no aizpagājušā gadsimta nogales un pārstāvēja fizisku, materiālu un morālu samierināšanos.
-
Atšķirība, iespējams, no kādas pozīcijas skatās, lingvistiskas, filosofiskas, psiholoģiskas utt...
-
Bet, ja kāds, gar klētiņas priekšu garām ejot, ierunājās: "Ta ta "meisters" strādā dūšīgi!" tad labāka drauga Ādamam nevajadzēja. Viņa grumbainais ģīmis noskaidrojās kā saulīte, un "meisters" pats (buršu viņš neturēja) ielaidās garu garās valodās. Tātad Ādams priekš sevis cīnījās izkarot divi tituļus: no jauniem "krusttēva", no vecākiem "meistera" godu. Varu teikt, ka ikkatrs no paša pirmā gala bija pazaudējis viņa laipnību, kas nemācēja tā ievērot.
Samierināšanās nozīmē arī abu piekāpšanos. Bet ne jau tā ka viens piekāpjas , bet no otra piedošana nav gaidāma un viena pazemošanās iznāk. Laba ilustrācija ir Jēkabu Apsīša stāsts "Krusttēvs Ādams", kur krietni jaunāka sieva Ieva ir par traku dusmīga uz veco kara invalīdu Ādamu. Un tur samierināšanas izpalika, kaut ar sieva un vīrs skaitījās.