Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: Trix 2023. gada 09. aprīlis, 02:01:36
-
Ir tāds teiciens "dir$ kā Zariņa govs".
Daudz visādu muļķību zinu, bet šim no kurienes "aug kājas?"
-
Man domāt, daudziem izteicieniem sen kājas pazudušas, nav jau no grieķu mītiem ņemti!. Bet man patīk tajos izteicienos tas nezāles dzīvelīgums- ir un ir, no paaudzes paaudzē. Un žēl visu aizmirsto, manā bērnībā un jaunībā, kad kāds aizrāvies savās sūdzībās un vaimanās īpaši skaļi, mēdza teikt- gaudo kā Kaurica kuņa! Tagad varbūt es un kādi pāris vecļauži vēl atceras šo tolaik bieži lietoto teicienu.
-
Kaurica kuņu gan nebiju dzirdējusi. :rofl:
Protams, ir kaut kādi ģimenes vēsturiskie teicieni. Man vecmāmiņa par nekārtīgu istabu vai paviršu darbu teica: "Tā kā Mikšu Lūce". Sapratu, ka tā Lūcija no Mikšiem vai Mikšām bijusi baigā šmule. :D Vai par manu šķībo šuvumu: "Tā kā cūka čurādama būt' gājuse". Viņai bija vēl visādi salīdzinājumi ar sendienu kaimiņiem vai saimniekiem no jaunības laikiem, ko pat mana mamma nepazina.
Bet tā Zariņa govs ir Latvijā bieži dzirdēta.
-
Ir tāds teiciens "dir$ kā Zariņa govs".
Daudz visādu muļķību zinu, bet šim no kurienes "aug kājas?"
Visdrīzāk kājas aug turpat kur "tante Bauskā", "čuhņa Dobele" un tml...
-
Nez. Zariņa govij ir vismaz gadi 25, ja ne vairāk, kad vēl visādas plekstes internetā negvelza stulbības...
No studiju gadiem atceros.
-
Es ne par gadiem, bet par teicienu folklorizēšanos. Pēc gadiem arī brīnīsies kur kājas tantei Bauskā vai kādēļ Dobele čuhņa.
-
Dobele čuhņa jau pagaisusi no tautas atmiņas.
Bet Zariņa govs joprojām dzīva. :D
-
Zariņa govij ar garantiju ir visi 45. Atceros no bērnības to teicienu. Iespējams, mans tētis apgalvotu, ka tam ir vismaz 75 gadi :rofl: Tā kā maniem krustvecākiem bija Zariņu uzvārds, tad bērnībā mazliet mulsu, par ko viņiem tāds apvainojums. Un, šķiet, ka pat govi viņi neturēja :?:
Ja tā padomā, katram lauciniekam ir gan jau kāds kaimiņš, Zariņš vārdā (gan jau retāks uzvārds par Bērziņiem, bet tomēr). Un savulaik gandrīz katram lauciniekam ir piederējusi govs, Un visas govis dir@
-
nez, es jau bèrnìbà šo dzirdèju
-
Es šo tik šeit izlasīju, manā lokā nav un nebija ne Zariņa, ne di@sošās govs... :?:
-
Tas tiešām vecs teiciens!
Variants Nr.1 Zariņam bija govs un govis ir varenas šmuces taisītājas. Kaut gan, to vismaz var pārvērst naudā, jo kūtsmēslus cilvēki aizvien pērk.
Variants Nr.2 Zariņam bija sieva, iespējams ne pārāk smalka vai izskatīga, kas daudz muldēja!
-
Bet kā tai govij bij' jāķēzās, lai to visa Latvija vairāk nekā pusgadsimtu pieminētu!
-
Bet kā tai govij bij' jāķēzās, lai to visa Latvija vairāk nekā pusgadsimtu pieminētu!
Tak ir simtiem teicienu, kas "ieietas" un paliek. Tas pats dakteris Bērziņš, ko mūsdienu bērni reti dzird. Man šķiet, ka man jau bija 40, kad pirms operācijas pienāca anesteziologs un teica, ka ir dr.Bērziņš, tagad man uzliks masku un man būs neliela šampanieša ballīte!
Nezinu vai pie vainas bija iepriekš dotā tabletīte vai situācija kā tāda, bet sasmējos un jautāju - Dakter piedodiet, bet vai tiešām jūs esat Bērziņš?
Viņš izskatījās tā, it kā būtu pieradis pie šī jautājuma.
-
Bet kā tai govij bij' jāķēzās, lai to visa Latvija vairāk nekā pusgadsimtu pieminētu!
Pa ausu galam gan ir dzirdēts - pļūtī kā Zariņa govs. Nu pļutka ir pļutka, tad tai Zariņa govij bija piemeties baisi neaizmirstams pļūtīzers.
-
Variants Nr.1 Zariņam bija govs un govis ir varenas šmuces taisītājas. Kaut gan, to vismaz var pārvērst naudā, jo kūtsmēslus cilvēki aizvien pērk.
Ar pļūtīšanu - tukšmuldēšanu, šis saiet kopā, kā pļutku racionāli izmantot, nekā. Viss pa tukšo... kā caurā maisā.
-
Par Rasmu. Ir tāds teiciens - Čau, Rasma! Kas tā par Rasmu? Kur kājas tam teicienam? Pieļauju, ka ne tik sens, tas sveicināšanās veids ar "čau" uzradās kādos p.g. septiņdesmitajos? Varbūt ar kādu Hugo Diega tv raidījumu saistībā? Vien minu. :?:
-
Par Rasmu.
Iedomājies, es kādreiz zināju. Tagad atceros tikai, ka Edgars Liepiņš koncertos lietoja.
-
Laukos kādreiz bija ķēve Rasma es tad ar viņu varēju tā sveicināties :smoker:
-
MI saka ka no "limuzīna Jāņu nakts krāsā"
-
Laukos kādreiz bija ķēve Rasma es tad ar viņu varēju tā sveicināties :smoker:
Ar sveicināšanos tam teicienam maz sakara...
-
Vienīgi domāju, varbūt tā Rasma ir domāts tas tvaikonis "Rasma" kurš nogrima... ir arī dzirdēts ka saka - aiziet Rasma jūriņā. :?:
-
"Aiziet jūriņā tā kunga plosts". Man zināmās Rasmas jūriņā neiet...
Vai Limuzīnā tas jau netika lietots kā teiciens "un tad ir "čau, Rasma!""?
Vēl "Čau, Rasma!" man skan Ufo balsī. Iespējams, tika drillēts BēBē Brokastīs savulaik.
Un vai nebija restorāns ar tādu nosaukumu? Tas gan ir sekas, ne izcelsme tam teicienam.
-
Man gūgle saka, ka varētu gan būt saistība ar kurā tur 1930.g pie Igaunijas nogrimušo kuģi “Rasma”
-
"Rasmu" nogremdēja vācieši Somu līcī, ja nemaldos. Kad raškas bija nacionalizējušas visu Latvijas floti. Tie bija kara gadi, precīzi tad jāpaskatās kurš. Lailai Pakalniņai bija dokumentālā filma "Čau, Rasma!" par to tirzniecības kuģi.
Aiziet Rasma jūriņā varētu būt senāks par Čau, Rasma, tas čau intensīvi sarunvalodā uzradās krietni vēlāk...
Bet tā raškas savāktā Latvijas flote, tur bija ļoti daudz to kuģu mums, pat biju pārsteigta par iespaidīgo daudzumu, un visi tika sabombardēti Somu līcī. Un tad tomēr, kādēļ tieši Rasma, nevis Kaupo, Namemejs vai vēl kāds cits kuģa nosaukums :?:
,
-
čau rasma parādījās astoņdesmito vidū, toč zinu. Tam varēja būt sakars ar RASMS, bet tiešu pierādījumu un izcelsmes motīvu man nav. / Rīgas augstākās sporta meistarības skola/
-
Interesanta versija. Varētu arī būt.
-
Aizdomājos ka nezinu, kādēļ par krāpšanu saka - uzlikt ragus, ragnesis... kāds tieši ragulopiem sakars ar krāpšanu? Kur tam teicienam/apzīmējumam aug kājas? :?:
-
Bez meklēšanas nezinu, bet tas ir daudzās valodās.
-
Vienu versiju izsniedza Gemini: Populārākā versija saistīta ar Bizantijas imperatoru Androniku I Komnenu (12. gadsimts). Viņš bija pazīstams kā liels sieviešu mīļotājs. Lai kompensētu vīriem to, ka viņš "izklaidējas" ar to sievām, imperators šiem vīriem piešķīra īpašas medību privilēģijas un atļauju medīt viņa privātajos mežos.
Kā zīme par šīm tiesībām, pie šādu vīru namu vārtiem tika piestiprināti briežu ragi. Tā ragi kļuva par simbolu tam, ka vīrs ir piekrāpts, bet par to saņēmis kādu labumu vai privilēģiju.
-
Izklausās ticami.
P.S. Pastāstīju tukkungam, reakcija - lūk, laiki un tikumi, mūsdienās pat vienu steika gabalu no sievas mīlnieka nedabūsi... :mrgr: