Sarunu forums
Ikdiena => Māja un tehnika, hobiji => Tēmu iesāka: reno 2023. gada 29. jūlijs, 19:18:02
-
Kā jums? Man grūti iet, tas nolādētais padomju taupīšanas "ja nu noder" sēž iekšā. Nupat saliku veselu maisu ar visādiem audumu atgriezumiem, atstāti nezināmiem "projektiem" -rotaļu lācīšiem, virtuves lupatiņām un taml.
Tad nākošā grupa -visādi papīra izstrādājumi, vecas, nederīgas, bet smukas notis, grāmatu lapas vecajā drukā, interesants papīrs kā tāds, uz kura "var kaut ko uzzīmēt"
Vēl -nu tās lielākoties ir neaizskaramas lietas -vēstules, ko mana vecmāmiņa ir rakstījusi maniem vecākiem, sīki stāstot, kā mazmeitiņai ( man) klājas. Vispār ir vēstuļu kaudze, šķiet, ka rakstīja katru nedēļu, ja ne biežāk. Bet jau pēc 90. gadiem sūtītas apsveikuma kartiņas? Pašlaik manās acīs tām nav nekāda vērtība, pat ne sentimentāla.
Man interesantas šķiet amatieru mākslinieku darinātas apsveikumu kartiņas, kas dāvinātas vecmāmiņai 40.-50. gados -acīm redzot nopirkt neko piemērotu nevarēja
Vēl ir kaste ar padomju laikos izdotiem albumiņiem - pilsētu skatu kartiņām, diezgan pieklājīgā kvalitātē
Ar lidmašīnu modelīšiem (arī kaste, bet vidēji liela) lai dēls pats tiek galā. Un zinu jau, ko pateiks -vai tad tev baigi traucē tā kaste?
-
Palīgtelpas neskaitās, vai ne? :mrgr:
Tad man ir tikai koferis ar vecāku foto un vēstulēm.
Un lupatiņu atvilktne "varbūt noderēs".
-
Garaāža un šķūnītis? Nu nē, tur tak var sagrūsti visu :smej:
-
Dzīvoklī tā baigi neko nesakrāsi, bet mājā gan. Pirms vairākiem gadiem vīrenes mājai bēniņus tīrījām, tur bija sagrūsts viss, kas "kādreiz varētu noderēt" - noputējuši padomju laiku žurnāli, stikla atgriezumi, salauzti bērnu rati, čemodāns ar vīra bērnības drēbītēm, nobružāti krēsli, kaut kādi veci plaukti, vatētas segas u.tml. Stiklus un makulatūru nodevām bezmaksas savāktuvē, pēc pārējā atbrauca lielais atkritumu savācējs (maksas pakalpojums).
-
Ha, garāža un šķūnītis. Var domāt, ka tas šķīsti tukšs stāv. Tāpat hvz ar ko piebāzts no Mozus laikiem, ko rokas nrsniedzas šķirot, jo vispirms vajadzētu mājā esošo pāršķirot :mrgr:
-
Es pirms 2 gadiem noīrēju tukšu māju. Varat minēt, cik man visādas kastes sastumtas ankambarī un atviltknes pilnas ar ja-nu-kaut-kur-noder. Stūlba galīgi :D. Dārzā būdiņa pilna. Istabā gan cenšos neko lieku neturēt. Stulbums tāds, ka mantas, kurām garantija, jāatdod oriģinālajā kastē, tātad lofts pilns ar tukšām kastēm. Otrs stulbums- angļu birokrātija, kur arī pēc 50 gadiem var savajadzēties kādu papīru, tātad visa veida sarakstes, līgumi, u.t.t. man dažas kurpju kastes, bet esmu redzējusi mājas, kur kabinetistabā pilni plaukti.
-
Oi, šis man sāpīgs jautājums, jo dzīvoklī īsti nav vietas nekādai glabātuvei un liekas lietas rada bardaku.
Šis atvaļinājums ļoti vērtīgs, jo no daudz kā atbrīvojos bez žēlastības.
Pagājušā gadā izmetu visus žurnālus, atstāju tikai Illustrēto vēsturi, bet jūs jau zināt, ka man arī tā sen nav vajadzīga.
Pirms mēneša drēbju skapi tīrīju diezgan radikāli - 3 lieli maisi aizgāja piedzīvot otro dzīvi. Daļa nekad netika uzvilkta.
Cenšos iztīrīt visus plauktus un skapjus - bez žēlastības. Arī kaut kādas sentimentālās lietiņas - apsveikumi, mans portrets un citas figņas.
Atbrīvojos arī no sadzīves tehnikas, kas vēl ir ejoša, bet netiek lietota.
Ir lietas, ko nolieku pie konteineriem, bet vairumu aizvedu uz specializētām pieņemšanas vietām.
-
Man pagrabu vajadzētu pārkrāmēt. Daudz kas ir nolikts nākotnes mazbērniem, bet ir arī šis tas ārā metams. Piemēram, ko iesākt ar jumta bagāžas stiprinājumiem (pirkti priekš velo), kas pēc auto nomaiņas vairs neder? :?:
-
Pārdot vai atdot, kādam noteikti vajag. Bērnu sporta skolām varbūt var piedāvāt, piemēram, Kuldīgā.
-
Pagrabs ir sāpīgākais moments. Pat baidos tur iet!
Tur pirmajos gados tika salikts viss, ko drīzumā nevajadzēs. Un reāli - jau 16 gadus nevajag :blushing: Bija plāns, ka šovasar jāiztīra viss un jāievieš plaukti, jālabiekārto. Pagaidām tikai plāns.
-
Oi, šis ir sāpīgs jautājums - man tiešām vajadzētu no daudz kā atbrīvoties, tajā skaitā no visādām smalkām augstpapēdenēm, dažas no kurām ir vilktas vien pāris reizes, jo man ir skaidrs, ka savos gados (khm, khm) uz tām špiļkām vairs nekāpšu. Bet: mest ārā žēl, atdot nabagiem - nu ko viņi ar manām augstpapēdenēm iesāks :?: , pārdot - čakars, krāpniecības risks un mūsdienu sievietēm reti vairs kurai ir 36.-37.izmērs. Bet vispār es briestu kārtīgai tīrīšanai - kad īsti nobriedīšu, nezinu :blushing:
-
Mājā puslīdz tiekam galā - nupat no grāmatplaukta kādus 4 maisus nolikām pie konteinera, visi pazuda.
Sarežģītāk laukos, nav palīgtelpu. Istabās krājas visādas izjauktas mēbeles, dēļu atgriezumi, materiālu pārpalikumi.
Traucē remontam, visu laiku kaut kur jāpārbīda.
Trauku skapi iznesu ārā, pārklāju ar plēvi, droši vien paliks tur visu ziemu.
-
Ar drēbēm un apaviem vienkāršāk - tagad daudzviet ir speciālie konteineri, kuros var atstāt vēl valkājamas lietas.
-
Tie konteineri ir riktīgs glābiņš. Es tā arī atbrīvojos no daļas nevalkājamo, bet vēl lietojamo mantu, ko roka neceļas gluži miskastē mest.
-
Tas, ka man konteineri sver, ar tekstilu galīgi neizdevīgi, smags.
-
Esmu ārā metēja :rofl: . Dzīvojot 1 istabas dzīvoklī jau daudz nesakrāsi. Pieturos pie dzelžainas taktikas: lietas, kuras neesmu lietojusi gadu - ĀRĀ!! Prom!. ..nu, ja ir kāda, kas sevisķi žēl, tad pēc diviem gadiem.
Iepazinos ar kādu kungu - nopietnos nolūkos. Dzīvoklis (liels), māja (liela), bet piekrāmēts tā, ka grūti pārvietoties. Saku šamam, ka visa kā par daudz. Bet šis man: ko tu iedomājies! To sekciju (pad.laika, skaidene ar izkritušām durvīm) pats taču pirku, skrūvēju. Nemetīšot taču laukā. Lieki teikt - interešu konflikts :rofl: .
-
Palaikam šo to aiznesu uz drēbju konteineru, bet tikai tādu apģērbu, ko tikai.. nezinu, kkādus darbus darot, var izmantot. Ko solīdu vai nemaz nevalkātu, tāpat apavus, koferiem vedu uz Latviju.
Būtu jāpieķeras arī papīru/dokumentu atvilknēm, dziju krājumiem un smukpapīru/smukmaisiņu izšķirošanai.
Man ir tā priekšrocība un reizē arī problēma, ka esmu šeit sākusi visu no nulles, tā ka tā apaugšana ar mantām diezgan nosacīta, lai gan tomēr. Problēmātiskā nianse - man nav kur (šķūnītis, antresols vai vecā lāde) aiziet un sameklēt kādu vajadzīgu lietu, agrāk noglabātu ar domu “varbūt noderēs”. Jo ir situācijas, kad tiešām vajag. Vienkāršs piemērs - nevaru izguldīt daudz ciemiņu, jo nav baigo segu un spilvenu krājumu, tāpat kā trauku.
Dzīvoju ar domu neapaugt ar lietām, bet tāpat jau gadās emocionāli pirkumi apģērbu, apavu un rotaslietu veidolā, un dzīvoklī vajag arī mājīgumu, tad nu tomēr nesanāk pavisam spartiski dzīvot
-
Nav pilnīgi nekā lieka vai ka noderēs. Pat pogu kastes nav :D Manai mammai tieši tāpat- kad nomirs, reāli nebūs nekāda tīrīšana. Vīru izdresēju uzreiz, pāris reizes izmetot viņa lietas. Tagad viņam laukos krātuve, bet tur man vienalga.
Kā šajā Minne- dzīvoju spartiski:)
-
Tas, ka man konteineri sver, ar tekstilu galīgi neizdevīgi, smags.
reno, kvadra šitos konteinerus domāja https://www.ecobaltiavide.lv/pakalpojumi/tekstila-apsaimniekosana/
tur nekas nav jāmaksā, apskaties tur, kur tev tuvāk, un mašīna tak ir, var aizvest
-
Es tādā minimālismā gluži nevarētu. Bijušais vīrs bija ārāmetējs - uz mirkļa noskaņojumu meta ārā visu, kas tajā brīdī viņam šķita nevajadzīgs, un uz maniem protestiem atteica - nopirkšu, ja ievajadzēsies. Atradies Krēzs, dritvaikociņ. Zinu, es pārspīlēju pretējā virzienā, glabājot ilgstoši nelietotas lietas. Bet, kamēr saimniecibu pārzini, kur kas atrodas, un proti atrast vajadzīgo, viss ir normāli. Problēma sākas, kad ieaudz tajās mantās, ka nav kur apgriezties un atrast arī vairs neko nevari.
-
reno, kvadra šitos konteinerus domāja https://www.ecobaltiavide.lv/pakalpojumi/tekstila-apsaimniekosana/
tur nekas nav jāmaksā, apskaties tur, kur tev tuvāk, un mašīna tak ir, var aizvest
Jā, tieši tā. Stāv tāds pie veikala, piebrauc un ieliec savu maišuku.
Ir vēl "Zaļā punkta" tekstila konteineri, par kuriem man nav gluži skaidrs, vai tie vāc lietojamas lietas vai lupatas.
-
Es tādā minimālismā gluži nevarētu. Bijušais vīrs bija ārāmetējs - uz mirkļa noskaņojumu meta ārā visu, kas tajā brīdī viņam šķita nevajadzīgs, un uz maniem protestiem atteica - nopirkšu, ja ievajadzēsies. Atradies Krēzs, dritvaikociņ. Zinu, es pārspīlēju pretējā virzienā, glabājot ilgstoši nelietotas lietas. Bet, kamēr saimniecibu pārzini, kur kas atrodas, un proti atrast vajadzīgo, viss ir normāli. Problēma sākas, kad ieaudz tajās mantās, ka nav kur apgriezties un atrast arī vairs neko nevari.
Man visas dzīves garumā ir bijušas tikai pāris reizes, kad izmestais ir pēkšņi savajadzējies. Bet arī tad nekad neesmu pirkusi ko vietā, vienmēr ir atradies kāds cits risinājums. Un tas nav tikai par "lupatām". Tā kā esmu viena, tad manā saimniecībā ietilpst arī dažādi skrūvgrieži, skrūvītes, vadiņi un visādas citādas "vīru" lietas.
-
Jā, tieši tā. Stāv tāds pie veikala, piebrauc un ieliec savu maišuku.
Ir vēl "Zaļā punkta" tekstila konteineri, par kuriem man nav gluži skaidrs, vai tie vāc lietojamas lietas vai lupatas.
Zinu un pielietoju. Doma bija par privātmājas konteineru, ja lieta ir tikai izsviežama-audumu atgriezumi piem., veci dvieļi.
Tekstila atkritumi ir daudz lielāka problēma par vecām riepām vai plastmasu
Mēs Cleenerī varam nodot 4 autoriepas gadā bez maksas
-
Vecus dvieļu neņem pretī kādas dzīvnieku patversmes?
-
Un ja to skrūvgriezi gadu nav ievajadzējies, tas arī bez žēlastības jāizmet ārā? Sulu spiedi šogad nevajadzēs, jo ogu nav, to arī miskastē, jo gadu nelietota. Vadiņus un skrūvītes jau nu vispār pēc trim gadiem var savajadzēties. :sarcasm:
Neatzīstu patērētājsabiedrības principu pirkt/izmest/pirkt/izmest/pirkt atkal.
Man regulāri vajag visādus dīvainus priekšmetus vai veidojumus, ko var pagatavot no šiem dīvainajiem priekšmetiem. Piemēram, pelnu sijājamā kaste (kurpju kaste plus siets no nosprāguša elektriskā mušu sitamā), šaušanas stends izklaidēm (konservbundžas) vai visādas saldējuma un krējuma ķerbeles stādiem, saldējamiem produktiem un līdzņemamam ēdienam. Pannas skolas projektiem "izgatavojiet mūzikas instrumentu no sadzīves priekšmetiem". Kartona piena pakas pārprocesējas Lego šķirojamajās kastītēs un plastmasas piena pudeles par plostu.
Nupat izšķiroju maisu ar drēbēm, kas man sen par mazu, un apaviem. Vecākais ir izaudzis līdz lielumam, kad viņam der manas vecās džinsu jakas un T-krekli - ietaupījums vismaz simts eiro. Divdesmitgadīgi aizkari – odu sieta vietā. Ietaupījumu pat nemēģinu iedomāties.
Nerunājot nemaz par visādām lupatiņām, pogām bērnudārza tirdziņiem un "mammu, man rīt vajag zilu kartonu", kad izbrauciens uz veikalu ir 20+ kilometri.
Nemetu ārā, nemetīšu un pievākšu vēl. Cieti. Vienas lietas vietā dzīvē pirkt desmit? Jo tā viena kā gadu nevajadzīga ir izmesta, bet aiznākamajā gadā atkal vajadzīga?
-
Un ja to skrūvgriezi gadu nav ievajadzējies, tas arī bez žēlastības jāizmet ārā? Sulu spiedi šogad nevajadzēs, jo ogu nav, to arī miskastē, jo gadu nelietota. Vadiņus un skrūvītes jau nu vispār pēc trim gadiem var savajaas lietas vietā dzīvē pirkt desmit? Jo tā viena kā gadu nevajadzīga ir izmesta, bet aiznākamajā gadā atkal vajadzīga?
Nevajag jau nu pārspīlēt.
-
Ar vecām grabažām ciņos jau vairākus gadus. Ak Dies, kas tur tikai nebija. Ik gadu pavasarī veltu laiku pagātnes atmiņu likvidēšanai. Tāds man tagad rituāls. Bet kaut kā pa gadu nez no kurienes tie štrunti uzrodas atkal.
Visvieglāk bija tikt vaļā no vecām mēbelēm. Nobildēju, ieliku Feisbukā grupā" atdodu par brīvu". Tauta ļoti atsaucīga. Dienas laikā viss aizvests.
Drēbēm un apaviem izmantoju tos lielos sarkanos nodošanas konteinerus.
Kas man tur vēl no vecās iedzīves ir palicis...
Grāmatas. Ap 1000 -1200 gab. Divi plaukti līdz griestiem. Pārsvarā visas lasītas un labi zinu, ka vairs vaļā nevēršu. Vienkārši kādreiz dzīvojām virs grāmatu veikala. Fāterim bija tāds vājums. Tas ir rezultāts.
Pāris veco laiku koferu ar audumu pārpalikumiem, un audumu atgriezumiem, ja nu kādreiz būs iekāre ko uzšūt. Vesela soma ar visādu modeļu piegriestnēm, Kaste ar dziju pārpalikuma kamoliņiem(var noderēt rakstainiem cimdiem).
Pāris kafijas servīzes, praktiski nelietotas. Glāzes. Kašmars! kā var būt tik daudz glāžu dzīvoklī, kur neviens nedzer! Tas no tā laika, kad man teica, ka tās glāzes, kas man ir, nav priekš brendija. Tagad man ir priekš visa kā u nemazākas intereses par dzeršanu.
Jā, un vēl vesela kaste ar sīkiem smukumiņiem, nieciņiem un štruntiņiem, kurus reiz sadāvināja, atveda no ārzemju ceļojumiem, tāpat nopirkti tirdziņos. Savā laikā bija sekcija ar vitrīnu un noderēja dekoram. Tagad neder nekam. Nu varbūt kādai dekoratīvai instalācijai? Varbūt ielikt kādu audeklu rāmī un visu salīmēt juceklī un nosaukt "atvadas no pagātnes" :scratch:
Lielo dekoratīvo lādi ar vecmāmiņas fotogrāfijām, vēstulēm no Sibīrijas, dokumentiem. Fātera "Feliksu" kura skaņu no bērnības atceros un Čuguna pletīzeri no laukiem, es vēl varu paciest. Bet viss iepriekš minētais, maigi sakot, piegriezies.
-
Nevajag jau nu pārspīlēt.
Kad bērni bija bērnudārzā/pamatskolā, man bija cieši pieslānīta dīvāna veļas kaste ar norakstītiem operas kostīmiem. Daļa nenoderēja, bet daļa, oi, kā noderēja.
Tas bija vai nebija pārspīlējums?
-
Kad bērni bija bērnudārzā/pamatskolā, man bija cieši pieslānīta dīvāna veļas kaste ar norakstītiem operas kostīmiem. Daļa nenoderēja, bet daļa, oi, kā noderēja.
Tas bija vai nebija pārspīlējums?
Kad mans bērns gāja bērnudārzā un skolā arī man bija papilnam visvisādu lupatiņu, podziņu un citu vajadzīgu sīkumu, kas nepieciešami, lai izdzīvotu.
Es runāju par savu dzīvi TAGAD. Bērns savā dzīvē, protams man no tā visa vairs neko nevajag. Un neglabāju.
Man ir instumentu kaste ar skruvgriežņiem un nagliņām, bet sarūsējušas skrūves, pusaizkaltušas līmes tūbiņas tiek mestas laukā. Šī piezīme domāta Trix. Bet glabāt 20 gadīgus vecus aizkarus un lietot tos par odu sietiem manuprāt, jau ir skopums. Ne tur estētisks skats, ne praktisks labums - gaiss tad īsti cauri arī netiek.
-
Vispār interesanti,ka te piemin vēstules, kā lietu, ko glabā . Tas man liekas visnesvarīgakais. Arī apsveikuma kartītes. Kāpēc man glabāt mirušu cilvēku vēstules vai tml. Es vispār mēģinu neskatīties pagātnē, varbūt tāpēc.
Trix domu it kā saprotu, bet tur jābūt ļoti radošām un arī jābūt daudz vietas, kur glabāt to visu.
-
Es arī pamazām pievēršos tam pirmsnāves atkrāmošanās procesam, atbrīvojos no lietām kuras diezvai vēl izmantošu.
-
Par tādām īpaši vecām lietām mums princips, ka ja jau tikušas līdz mums, ne jau mēs būsim tie,kas izmet
-
Ja princips, tad princips. Es gan biju sapratusi, ka runa nav par īpaši vecām lietām, bet gan tieši par sadzīviskām, ne tik vecām un sentimentālām lietām.
-
Tas bija par Nāras repliku par vecām vēstulēm