Var tikai teoretizēt, kamēr neesi piedzīvojis to sev ekstrēmo situāciju, kurā tad arī viss kļūst skaidrs.
Kkad vidusskolā mums bija anketa, kur viens no punktiem bija noraksturot konkrēto klasesbiedru. Klasesbiedri kā vispozitīvāko un topa īpašību manī bija izcēluši pašcieņu. Jā, manī tā nenoliedzami ir, un liekas, ka badā es to izlieto zupu ar karoti tā arī nesmeltu...sevišķi, ja kāds, kam vara, būtu to izlējis, lai paņirgātos un gūtu sadistisku baudu vērojot, kā izbadējušies to ēd.... Tomēr, tomēr...tagad, pēc gadiem, ar pieredzi un vairāk pazīstot sevi, apzinos, ka dažas lietas toreiz, skolas gados, nemaz nebija saistītas ar pašcieņu, bet gan ar kompleksiem, nedrošību, bailēm -> atturīgu uzvedību. Šķiet, ka brīžam kkas tur ir pārklājies