Pašcieņa

[Amālija]

Lasu grāmatu par Bruno Rubesu. Par viņa kara gaitām.
Karagūstekņu (latviešu leģionāru)  nometne Beļģijā. Bads.
"Tas nav latvietis, kas uzlasa citu nomestus cigarešu galus... kas spēj atkritumu kaudzes izložņāt un ar karotēm smelt izlijušu zupu  no zemes!"


Aizdomājos. Būšu godīga - nez vai būtu stiprā latviete.

[Pifs]

Pašcieņa ekstrēmās situācijās un pašcieņa normālos apstākļos atšķiras. Par sevi  -nezinu kā rīkotos kritiskā situācijā. Diez vai varētu sevi ierindot spēcīgo sarakstā.

[reno]

Grūti pateikt, kā ir labāk -nomirt kā cēlam varonim pašcieņas vārdā vai izdzīvot par spīti visam. Es noteikti izvēlētos pēdējo

[Minne]

Var tikai teoretizēt, kamēr neesi piedzīvojis to sev ekstrēmo situāciju, kurā tad arī viss kļūst skaidrs.

Kkad vidusskolā mums bija anketa, kur viens no punktiem bija noraksturot konkrēto klasesbiedru. Klasesbiedri kā vispozitīvāko un topa īpašību manī bija izcēluši pašcieņu. Jā, manī tā nenoliedzami ir, un liekas, ka badā es to izlieto zupu ar karoti tā arī nesmeltu...sevišķi, ja kāds, kam vara, būtu to izlējis, lai paņirgātos un gūtu sadistisku baudu vērojot, kā izbadējušies to ēd.... Tomēr, tomēr...tagad, pēc gadiem, ar pieredzi un vairāk pazīstot sevi, apzinos, ka dažas lietas toreiz, skolas gados, nemaz nebija saistītas ar pašcieņu, bet gan ar kompleksiem, nedrošību, bailēm -> atturīgu uzvedību. Šķiet, ka brīžam kkas tur ir pārklājies

[Bobs]

cigarešu gali pavisam nav izdzīvošanas jautājums. Bet pārtikas iegūšana jebkādā veidā izdzīvošanas dēļ, tur nekā necienīga es neredzu.

[tuk]

Tad pēc Rubesa teorijas, labi vien ir ka deportēja uz Sibīriju, nebija nekādi latvieši, ko tik tur badā neēda un ar ko tik bērnus nebaroja, sākot no dažu atrastu kartupeļu mizu zupas, līdz pat dažādu koku saknēm... pat zagt iemācījās lai izdzīvotu. Nu fuj, fuj, nekādas pašcieņas, nespēja cieņpilni badā nomirt...

[Amālija]

Tad pēc Rubesa teorijas, labi vien ir ka deportēja uz Sibīriju, nebija nekādi latvieši, ko tik tur badā neēda un ar ko tik bērnus nebaroja, sākot no dažu atrastu kartupeļu mizu zupas, līdz pat dažādu koku saknēm... pat zagt iemācījās lai izdzīvotu. Nu fuj, fuj, nekādas pašcieņas, nespēja cieņpilni badā nomirt...

Nevarētu teikt, ka tā ir Rubesa dzelžaina teorija. Tur turpinājums rīcībai.

[tuk]

Ja citāts nekorekti izrauts no konteksta un bija citas iespējas iegūt pārtiku un izdzīvot, un acīmredzot bija, ja jau kungs izdzīvoja, tad skats uz to pašcieņu jau būs pavisam cits...

[Amālija]

Ja citāts nekorekti izrauts no konteksta un bija citas iespējas iegūt pārtiku un izdzīvot, un acīmredzot bija, ja jau kungs izdzīvoja, tad skats uz to pašcieņu jau būs pavisam cits...

Nav nekorekti. Korekti. Jo tālāk sekoja rīcība, nožēla, mācība.
Bet jā, tāds vadmotīvs valdīja.

[Pifs]

Nav nekorekti. Korekti. Jo tālāk sekoja rīcība, nožēla, mācība.
Bet jā, tāds vadmotīvs valdīja.

....tātad viņš pats tos cigarešu galus lasījis un atkritumu kaudzēs ložņājis? Un tad to nožēlojis?

[kvadra]

Svarīgi ir, kas katrā sabiedrībā tiek uzskatīts par varonību un cienīgu uzvedību, bet kas par muļķību un necienību. Jo katrs mēs esam kaut kā sociāli normēti, audzināti kaut kādā vērtību skalā. No tā arī atkarīgs, ko savā prātā uzskatām par "cienīgu" un ko par "necienīgu".  Man reiz stāstīja viena vēsturniece, ka komunista izpratnē cienīga nāve (šauj, maita! bet es to nedarīšu!) seno vikingu izpratnē tiktu uzskatīta par lielu muļķību, jo galvenais ir izdzīvot un pārspēt ienaidnieku viltībā.

[Amālija]

....tātad viņš pats tos cigarešu galus lasījis un atkritumu kaudzēs ložņājis? Un tad to nožēlojis?

Nē. To viņš savā žurnālā rakstīja. Tad sodīja vienu puišeli. Un tad bija pārdomās.
Es citēju tāpēc, ka domāju, ka nebūtu tik stipra un ar pašcieņu.

[reno]

Grūti pateikt, kā ir labāk -nomirt kā cēlam varonim pašcieņas vārdā vai izdzīvot par spīti visam. Es noteikti izvēlētos pēdējo

Izrādās, es saskaņā vikingu principiem