Negribēju dikti izplūst, bet precizēšu to hobijsituāciju. Man ar savu otru pusi hobiji tiešām ir atšķirīgi - viņam patīk braukt ar riteni, man staigāt, viņam slēpot, es sniegu un aukstumu ciest nevaru, viņam patīk kolektīvās nodarbes, man tā cilvēku masa riebj, viņam patīk dzejot, es dzeju nesaprotu (ja nu vienīgi Čaks), viņam patīk kaut ko sameistarot no koka, es ņemos pa dārzu, viņš muzicē, es adu. Neatceros kādu lietu, ko būtu darījuši kopā. Ā, nu skrūvējuši un krāsojuši mēbeles, bet tas laikam neskaitās.
Nu lūk, un ir situācija, kad viņš, piemēram, ir sadzejojis savu garadarbu un lepni man atrāda. Es vairāk neko par "forši, jauki" neprotu pateikt, nu neesmu es dzejas kritiķis. Kaut gan ar to kritiku arī jābūt prātīgai ....., jo dzejnieks uzmet lūpu. Tas pats ar mani - uzadu šim kaut ko, uzmēra, nosaka "ir jau labi" un noliek plauktā. Nu, gribējās jau ko vairāk dzirdēt
Un ja man par dārza darbiem pasaka, tu šito dobi varēji tā un tā taisīt, tad gribas bliezt ar grābekli.
Nu kaut kā tā apmēram, tāpēc man interesanti, kā citi tiek galā.