Normālam cilvēkam kā reakcija uz infekciju un arī potēšanos veidojas antivielas jeb imūnglobulīni (IgM un IgG - pārsvarā).
Bet. Dabā un bioloģijā nekas nav 100%. Ir cilvēki, kuriem vēlās (imunoloģiskā atmiņa - IgG) antivielas neveidojas. Var neveidoties pret konkrētu infekciju. Tāpēc dakteri iecienījuši analīzes, kas parāda IgG pret encefalītu vai difteriju - paskatīties līmeni un tad lemt, vai vajag revakcināciju. Diemžēl NEVIENS nav teicis, ka pat pie augsta antivielu titra tās strādās perfekti.
Ērču encefalīts ir salīdzinoši nesens "ieguvums" - tikai 70.gados no austrumiem mūsu teritorijā sāka ieklīst inficētas ērces.
Esmu kategoriski pret masveida "za kompaņiju" potēšanos. Izņemot tās slimības, kur sekas ir smagas vai letālas - stingumkrampji, encefalīts, hepatīts, trakumsērga, tbc, bakas. Pārējais jāskatās pēc situācijas (imūnsupresantu terapija utml.).
Tas imūnglobulīns, pēc kura te tauta skumst - tā būtu sveša olbaltuma ievadīšana (no donoriem), kur atkal neviens nevar garantēt 100% veselu donoru - a ja nu šim vēl nezināma kaite vai latentā fāze? Labāk tad tomēr potēties.
Jā, inficētas ir tikai nedaudzas ērces un ne visos Latvijas rajonos. Lai veicas. Kamēr veicas. Sekas encefalītam ir baiselīgas...
Par encefalīta poti - pašlaik austrieši revakcināciju neliek ātrāk kā pēc 10 gadiem. Esot laba rekcija, kas ilgst pietiekoši ilgi, domā, ka pat uz mūžu.
Katra pote ir milzīga slodze organismam, ne velti ir blaknes un reakcija ar temperatūru. Tam tā būtu normāli jābūt, jo ir jāpanāk spēcīgu rekciju ar antivielu veidošanos. Tāpēc potē veselus, lai nav dubulta slodze un lai sasniegtu maksimālu efektu.