Nu šajā punktā Einšteins ar savu relativitātes teoriju var atvēzēties.
Bērnudārzniekam pusmūžs ir ap 20 - tante ir liela un veca. Tātad drīz mirs.
Tīnim - pēc 25 jāiet uz kapiem, dzīve ir beigusies.
Divdesmitgadniekam - pēc 30 jāģērbjas planckās, jo normāls apģērbs tādā vecumā jau ir apkaunojums.
Trīsdesmitgadniekam - tomēr var būt, ka pēc 40 dzīve nebeidzas
Četrdesmitgadniekam - opā! ij netaisos justies vecs.
Utt.
Bet, spriežot pēc pensionēšanās vecuma virzības tendencēm, pusmūžs ir tā ap 70. Tas, ka tā otra puse mēdz izbeigties baigi ātri, nekas, kā zināms, pusēm nav obligāti jābūt vienādām, VID un valdība pieskaitīs, cik vajag.