Tātad.
Laiks: 2017. gada jūlija beigas.
Vieta: viens no Rīgas jaunajiem rajoniem - parks.
Un ko es redzu? Pa ietves labo malu ar sporta ratos sēdošu sīci soļo, cik var saprast, centrālās personas māte.
Pa ietves kreiso, - pati centrālā persona - jauna sieviete ar "vēderiņu" (kurā mēnesī varētu būt - nepateikšu), redzamu, bet ne pārāk lielu. Un? Kas viņai ir rokā? Kūp cigarete. Tas, vēderā, kurš jau IR dzīvs, nevar un nemāk pateikt, kā viņš jūtas šīs jaunās "māmiņas" nodarbes laikā. Varbūt esmu vecmodīgs, bet vai tā mātīte nebojā tam sīcim veselību gadījumā? Un, ja bojā, tad ar kādām tiesībām, atļaujiet pajautāt?
Varbūt tomēr vajadzētu dot tiesības ja ne zigfridam, tad vismaz tā sīča tēvam to kazu presēt, presēt un presēt, kamēr tās stulbās smadzenes tomēr sāk darboties? Atvainojos par pārlieku emocionalitāti. Bez emocijām izskakoties, - varbūt tādām labāk tomēr būt "apspiestām"?
