Nu bet saldā tāfelīte neskaitījās šokolāde. Es par to.
Un bija šokolāde arī paralēli saldajām tāfelītēm, cenas neatceros. Es vidusskolas gados, mūžīgā badā, ar kabatās pievākto rupjmaizi no pusdienām nepieēdusies, uz tuvējo veikalu skrēju un tās saldās tāfelītes pirku. Tieši "Pionieru" par 43 kapeikām atceros, tur šokolādes daļa bija vislielākā un garša visciešamākā. Tā arī noriju no viena gala. Man šokolāde Lukss garšoja, bet saldās tāfelītes bija lētākas. Cik nu skolnieks bija iekrājis tās kapeikas...
Kafijai arī vienā brīdī uzlēca cena no rublis ar kaut ko uz 5 rubļiem, un drīz vien uz 20 rubļiem kilogramā. Gadus neatceros, ap 1984.•85.
1988.-89. paklīda nopērkamas zaļās kafijas pupiņas. Cepeškrāsnī grauzdējām. Smarža bija tāda, ka diennakti negulējām.