"Pa lielam" piekrītu Broņai.
Mūzikas vērtība ir izraisītās emocijas. Ir cilvēki, kas pazīst manas emocijas, tādēļ saprot, kāpēc un kad es klausos to vai šo. Tomēr otrā neielīdīsi, tādēļ nekad 100% nezināsi, ko konkrētā mūzikā otrā cilvēkā izraisa, kāpēc uzrunā.
Nē, laikam nav nekā tāda, par ko kaunētos. Ok, laikam man nepatiktu atzīties, ka man patīk šļāgeri, ja man tie patiktu
