Autors Tēma: Brīvdienu pusdienasgrāmata  (Lasīts 8518 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies baaciens

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #60 : 2015. gada 24. janvāris, 19:48:33 »
Ou, vestes suņiem - tas ir fantastiski ... Domāju, ka autovadīttāji arī par to priecājas ...

Atslēdzies flyingcat

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #61 : 2015. gada 24. janvāris, 22:54:01 »
Camma, Tu esi super! Vot, tauta, te ir piemērs, kā vajag ceļojumu aprakstus rakstīt :)

Anete Goba

  • Viesi
Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #62 : 2015. gada 24. janvāris, 23:05:03 »
Es tieshi taapat padomaaju, nu ir citam dots, un citam nav.

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #63 : 2015. gada 24. janvāris, 23:17:16 »
Da beidziet, gan jau ka izdodas arī citiem, tik nevaig šūmēties par visu pēc kārtas, vajag baudīt!
Ar tām atslēgām - nu i ko izdarīsi? Nozavēt gribējās gan, domās jau izskrēju cauri visam burlacīgajam (atrast kur pārnakšņot, kas atmūķē mašīnu, cik tas viss maksās, un nauda ta mašīnā!). Par to, ka mašīnu kāds varētu apzagt vai aizdzīt, ja atslēga tur palikusi - vot tāda doma pat nepazibēja! Cik esam tur dzīvojušies - nekad nekas nav zudis. 
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #64 : 2015. gada 25. janvāris, 17:03:45 »
Nakts parasti saistās ar mieru, klusumu. Kādreiz biju stipri pārsteigta par aktīvu dzīvi naksnīgajā Prāgā. Nu jau kādu laiku tumsa un nakts priekš manis nenozīmē mieru un vispārēju gulēšanu. Īpaši vasarā. Ziemā... nu jā, ziemā tomēr tumsa ir miers. Ziemeļos tā negantniece atskrien agrāk un ilgāk nelaiž vaļā. Gaišs ir no 9.00 līdz 15.30. Līdz ar to aktivitātes uz kalna būtu visai īsas, ja pakļautos tikai dabas untumiem. A te, šeku reku, mella tumsa, bet trases spīd uz nebēdu un gaismas atspulgs zemajos mākoņos redzams jau 20 km attālumā. Kam ir vēlme izšaut pulveri līdz galam - lūgtum! var plosīties līdz astoņiem vakarā!
Pēc tādas slodzes vakarā celīši nīd. Citu apzīmējumu neesmu atradusi un tas ir mans speciālais apzīmējums stāvoklim, kad īsti nesāp, bet ik pa 2-3 minūtēm prasās stāvokli pamainīt. Trakāk tāda nīdēšana ir tad, kad laidies miegā, a tie celīši prasa konfigurācijas maiņu... vot i maini konfigurāciju, a gulēt ta gribās... Vieglāk ir divos gadījumos - ja pēc trakošanas uz kalna ielien baseinā un ļaujas burbuļmasāžai, vai vakarā ielien saunā un dūšīgi izkarsējas. Nezinu, ko tie būvētāji domā, bet tās saunas, kur var tikai sēdēt - man neder. Kājas un ieinteresētie celīši vēsi, galva - kūp. Nā ni, tas nav man! Esu slinka un pat saunā gribu izlaisties garšļaukus, pasliet celīšus pret griestiem, kur siltāks. Vīrieši izklaidējas vēl pamatīgāk - no saunas pa tiešo sniega kupenā ka nočūkst vien! Paldies visiem kaķu dieviem, tajā reizē, kad plikie izbizoja uz kupenu un atradās arī skatītāji, tie izrādījās kaimiņu mājiņā iemitušie ziemas prieku baudītāji no Pēterburgas... Nu tomēr saunas pielietojumā radniecīgas dvēseles...
Vēl tika spriests par to, kuram kādi "eņģeļi" izdevušies un ar cik konkrētām ķermeņa daļu aprisēm un ka no rīta pie gaismas jāiet vēlreiz novērtēt. Lai slavēti zviedru izdarīgie greiderētāju puiši  - 6.00 lielā niega lāpsta paslēpa sniega dzīlēs vēl neatzītā mākslas veida materiālās izpausmes...

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #65 : 2015. gada 25. janvāris, 17:34:43 »
Tas, ka slēpošana ir visas ģimenes sporta veids, to mēs arī jau kaut kā sākam apjaust. Nezinu, vai kur citur vēl ir tik ģimenēm piemēroti apstākļi kā Sālenā. Visu laiku uz lēzenajām trasēm ņudz no sīkaļām. Ir daļa vecāku, kuri uztic savas atvases instruktoriem un paši dodas trakot melnajās trasēs. Sīkumi tad bariņos tiek uzstutēti kalniņā un klausot atpakaļgaitā slīdoša instruktora roku mājieniem (diriģents!) lēnām slīd lejā, brīžiem sastingstot kur nu kurais - diriģents licis apstāties. Tā sīkumiņi iemācās galveno - nobremzēt! 
Var arī paši mācīt bērnam slēpošanu - tad tiek likti lietā arī īpaši iemaukti. Slēpojamie zābaki ir visai stabila lieta, esmu redzējusi sīci, kurš stāv un zvārojas, bet nekrīt. Piebraucot tuvāk izrādījās, ka šis saldi čuč - stāvus! Bērniem ķiveres izdaiļotas ar visvisādām spalvu strēmelēm, ausīm. Brīžam pa kalnu trauc lācis, aiz viņa rozīgs panks un vilciņš.
Ja ir vēlme atvilkt elpu vai pabarot sīci no pudelītes (to, kurš ķengursomā), var piestāt siltajā mājiņā, kur ir galdi, beņķi un arī ... mikroviļņu krāsns. Ja ne, var guļbaļķu nojumē kurināt ugunskuru un cept līdzpaņemtās desiņas.
Atšķirībā no citām vietām, šeit arī senioru ir krietni vairāk, mazāk "plēsēju".
Bērniem par pacēlāju nav jāmaksā un caurlaide priekš viņiem darbojas elementāri - ja vari izspraukties cauri "pakaviņam", brauc bez maksas.

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #66 : 2015. gada 25. janvāris, 17:58:03 »
Kamēr dzīvojamies pa Sālenu, sauli esam redzējuši vien sekundes 20... Visu laiku kalni tīti  pelēkā aukstā miglā (vai mākonī - kā nu uz to paskatās), nepārtraukti snieg, brīžiem sniegs ir knapi nojaušams, smalks, brīžiem - snieg kārtīgi. Temperatūra pieturās -6 -5 grādu robežās. Lejpusē mežā ir jauki, bet kalna augšā - tīra, balta elle.
Lai vai kā, skats no kalna virsas ir skaists. Tik jāpašļūc 50 metrus zemāk, jo pašā plešķī (tur neaug nekas!) stāvot mirkļiem pat nevar saskatīt trases norobežojumus, nedz saprast uz kuru pusi vispār jādodas. Tikai 50 metri, bet kāda atšķirība klimatā! Var saskatīt pat ielejas otru pusi un mājiņas. Njā, tādas ainavas mums nav.

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #67 : 2015. gada 25. janvāris, 18:17:50 »
Nu jau divi dienas esam mājās.
Ko ar visu šo pa pusei dienasgrāmatu gribēju teikt? Vairākas lietas.
Vispirms jau to, ka ziema ir skaista un to var baudīt visā tās krāšņumā. Tā, kā to dara bērni, ar sajūsmu, spiegšanu, sniega cietokšņiem. 
10 dienu brauciens nemaz nav baisi dārgs, ja daļu pārtikas ņem līdzi un gatavo sev paši. Var jau pārtikt no picām, ja tas liekās piemērotāk. Izmaksu ziņā bērns šo atpūtu diez vai īpaši sadārdzinās, ja pacēlāja karte nav jāpērk. Grūtāk būs nosēdēt mašīnā tās 6-7 stundas.
Bez slēpošanas vēl ir arī baseini, klubi, diskotēkas un citas izklaides iespējas.
Visādā ziņā tā ir jauka atpūta kopā ar ģimeni un/vai draugiem. Un var atrast vietas arī ģimenēm ar pavisam sīkiem sīkučiem. Vajag tik rakt!
Visus sakost!

Anete Goba

  • Viesi
Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #68 : 2015. gada 25. janvāris, 18:34:16 »
Paldies par skaistajiem ziemas foto, un izsmeljoshajiem aprakstiem ariidzan.

Atslēdzies mary

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #69 : 2015. gada 26. janvāris, 18:04:09 »
Tikai tagad pamanīju šo lielisko tēmu! Paldies,Camma! Stāstinieka talants un labs humors.  :thumbsup:

Atslēdzies Pūka

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #70 : 2015. gada 26. janvāris, 18:52:24 »
Paldies, Camma! Lieliski teksti!  Gribētos tur aizbraukt. Man ļoti patīk , ka ir egles, priedes. Tie plikie kalni ap 3000 m nav man.  Kompānijas ņauuu......