Nu, dažreiz tantes apgrozās onkuļu sabiedrībā. Pat, ja onka domā, ka ar viņu viss štokos, tik tā sieva tāda nekāda paliek ar gadiem. Palūkosimies. Onkam savi vaļasprieki diezgan pirmajā vietā, alus vēderiņš (stāsts ne par vēderiņu), naudas attiecīgi kopīgiem dzīvesbiedru pasācieniem ne vienmēr pietiek, a mūslaiku femīnajā sabiedrībā, lai tak sieviete protas pati iznest arī miskasti vai atstiept pārtikas maisu, plus vēl piezvanīsim pa telefonu, pasūtīsim, lai atstiepj arī lielos Mangaļus, ā un vēl, lai tak apskatās, lai ir tieši pie pusgāzētie, ja, nevis kaut kādi tur. Tad tante aizstiepj un atstiepj, pārnāk mājās, a tur bērns prasa ēst un uzmanību, onkam savukārt futbols, ko padarīsi, svēta lieta, tante noliek maisus, stājas pie plīts. Vakarā, jā, hmm, nu kāpēc gan tā sieva par tanti kļuvusi un ne uz ko vairs nepavelkas, vakars taču tikai nupat iesācies. Tante tikmēr jau aiz visa pa dienu notikušā pusvienaldzīgi parasuta plecus un iemieg, tikko uz spilvena galvu uzlikusi.
Plus, pie tā visa, maza niansīte. Ja tante ir izdevīga attiecīgos brīžos, teiksim, laiku pa laikam, kad savajagas, tad onkam galu galā bieži vien paliek pēdīgais vārds un taisnā tiesa, tāpēc ka enerģijas ta tā pavairāk, ja pasēž pie futbola, ierauj un vēlāk uzdzer minētos Mangaļus. Un onka jūtas taisnprātis. Re kā veiksmīgi noraksturoja. Trāpīgi uzlika treknos punktus uz i. A tante... Nu, tante, tā tur, mazliet iesvīdusī, kurai uz spilvena vaigs ar nedaudz ieburzījies, ir tāda nekāda palikusi, ja.
P.S. Uzreiz atvainojos par rusifismu ("a" lietošanu tekstā) un visai vaļīgo valodu! Tā nav man īpaši tuva valoda, un nav īpaši daudz vēlmes šādi izteikties, bet retu reizi mazliet aizdod visas tās psiholoģiskās ieskices. Kā arī, tas, ka izteicos, nav garantēts, ka izteikumi raksturo manu pašas dzīvi. Kaut gan, kas zina, varbūt arī kaut kas tajā ir. Vienkārši stāsts, kapeikas otra puse, būs arī par onkām, čomiem, večiem, ne tikai par meitiešiem, sievām, tantēm.