Tie SOS ciematu diedeljaunieši man gadījās Dominā. Bet es nekādās sarunās neielaidos. Pat ne tik tālu, lai noskaidrotu, ko viņi grib.
Tā "saruna" bija apmēram: "Vai Jūs interesētu SOS ciemati?" (vai kkas par tiem).
"Nedomāju vis..."... un aizgāju tālāk.
Izlasot šo tēmu, saprotu, ko viņi gribēja.
Un jā, es 2x-4x gāju viņiem garām uz vairākiem veikaliem, bet piesieties mēģināja tikai tad, kad man jau bija maisiņš ar pirkumu un es biju viena.
Ja man prasītu X EUR/mēn ar tekstu, ka Jums tie neko nenozīmē (kgan tā nav pedējā kapeika), es vnk pasūtītu, lai tādam viss nokalst. Es pat par telefonrēķinu meklēšu lētāko operatoru utt. un pamanīšos i 10nieku nesamaksāt.
Gadā tas 10nieks mēnesī ir 120. Man auto nodokļi, TA + pusdienas TA dienā par to sanāk. Ja nu tiešām nebūtu citu vajadzību, tad savā pensijas fondā ieskaitītu. Kkā neticu, ka kad man nebūs pensijas ar visu to, ka gadiem maksāti visi nodokļi, šajā valstī bez tiesiskās paļāvības, tad man kāds vāks/dos ziedojumus. Iespējams, es uz to skatītos savādāk, ja man vai kādma man tuvajam reāli kādreiz kas tml būtu palīdzējis.