Es zinu gan Poliannu, gan Norbekovu
Man neizskatās, ka kāds mērās, kam sarežģītāk, man izskatās tieši otrādi
Ja par manu dzīvi, tad skaistākais laiks, kā lielākajai daļai cilvēku, man bija studiju gadi.
Varēju tikai studēt, jo vecāki aizliedza strādāt, līdz ar to arī bija vienalga - ir stipendija vai nav, naudas kā studentam bija tik daudz kā nekad(piem., negāju nekad ēst ēdnīcās, tikai restorānos un kafejnīcās). Pirmo gadu nodzīvoju kojās, bet tad man tika atrasts dzīvoklītis Vecrīgā, varat iedomāties, cik bija jautri. Vēl piedevām varēju izmantot tēva vasarnīcu. Pieci gadi aizgāja kā pasakā - nekad nezināji, ko rītdiena nesīs, kur vakarā atradīsies, kur no rīta pamodīsies
Tātad man laikam skaistākais laiks sauktos - bezrūpība un piedzīvojums