te vairāk ir par pašpietiekamību stāsts. Sievietes nereti ieradina mājiniekus, ka visu laiku viss tiek sašmorēts, tikai nāc un ēd. Protams, visiem ērti. Bet tā (izņemot mazu bērnu barošanu, kas šeit, SF nav aktuāli) ir pašas sievietes izvēle un bieži vien aizbildināšanās, lai nebūtu jānodarbojas ar ko citu, kas prasa lielāku uzņēmību - ceļošana, sportošana, citas nestatiskas vaļasprieku nodarbes. Tā sacīt - ko nu es, man jau 24/365 jāšmorē, lai jums būtu ko ēst. Un caur šadu neviena neprasītu upuri tiek pieprasīta uzmanība, notiek sevis žēlošana utml. Beigās visa dzīve aiziet ar seju katlā.
Es, protams, visu pārspīlēju. Bet katrā pārspīlējumā ir zināma daļa taisnības.
Negatīvās iezīmes - sieviete nozog sev lielu daļu dzīves un arī savus līdzcilvēkus padara par apdalītiem nepatstāvīgiem radījumiem.
Zinu, zinu:
