automobīļkrāsa

[kvadra]

Ā, sapratu, krāsa, kas nav metālika. Var arī tā, kāpēc ne. Lai tikai nav tā matētā. Citādi tāds tankveidīgs džips viss matēti pelēks, skaidrs, ka maksā kosmosu, bet skats kā šrotam nedakrāsotam, brrr....

[Aste Risks]

Benzīns vai dīzelis, atbildi??!

dīzelis

[Trix]

Aiz pārliecības vai aiz benzīnnieku neesamības? [Vienkārši ziņkārība]

[Aste Risks]

aiz skopuma     dīzelis ēd mazāk un lētāku

[daddy]

aiz skopuma     dīzelis ēd mazāk un lētāku

bet pasauli piegāna kudī vairāk... lai gan par slāpekļa oksīdu neviens necapās... galvenais - katalizatoru neaiztiec...
klau - vai Tev sievietes nav, kam padomu par krāsu pajautāt??

[Aste Risks]

man liekas tā piegānīšana tik viennozīmīga nav fūras uz benzīnu neviens netaisās pārvest

[Trix]

aiz skopuma     dīzelis ēd mazāk un lētāku

"Lētāk" bija pirms 10 gadiem. Tagad starpība ir divarpus eiro uz bāku (82,20 eiro/79,70 eiro par 50 litriem).
95   1.644 EUR
D   1.594 EUR (Kaut kādas Circle cenas, kas trāpījās pa rokai).
Benzīntanka kafija maksā dārgāk. Ir jēga?

Tad jau benzīns ar gāzi ir manāmi ekonomiskāks nekā dīzelis.

Par to ēšanu mazāk arī tā relatīvi. Vienāda tilpuma motori vienādas masas un aerodinamikas mašīnām neatšķiras nemaz tik dramatiski – 6 vai 7 litri nav jūtama starpība. Ja pieskaita man pazīstamajiem esošo [veco] dīzeļu ziemas problēmas, tad mani benzīnnieki kopsummā ir plusos. Man gan cita cenu un vecuma kategorija (pat ne aiz skopuma, bet aiz dzīves īstenības).

Bet nu katram savs, mani dīzelis besī. Skaņa, vibrācija un sekundes kvēlsveces uzsildīšanai (vai kas viņam tur jāsilda) pirms iedarbināšanas. Toties Tev vismaz nav problēma ar izvēli (Vācijas pilsētās aizliegtos dīzeļus dzen uz Latviju, un benzīnnieku Latvijā nopirkt praktiski nevar, jo nav, izvēle nožēlojama). Ja neskaita krāsu (tas bija domāts mīļi! ).

[Aste Risks]

biju paņēmis Bolta hibrīdu (benzīns protams ) no lidostas da hatai .
šajā maršrutā neskatoties uz visu hibridēšanu caur pilsētai, apēda vairāk nekā mans pašreizējais 12+ gadus vecais dīzelis
Bet piekrītu ka gaumes lieta.
Benzīnniekam pie tās pašas kubatūras niknāks kampiens

[kvadra]

Cik agrāk biju benzīnnieku piekritēja, tik tagad dīzeļu. Ēd mazāk un lētāku. Ievērojami.  Un es savu tagadējo decembrī, -27 grādos, šķīlu no pusapgrieziena kā vasarā. Iepriekšējo, veco, pie tādām temperatūrām darbināju ar starta gāzi.  Tā ka tas no tehniskā stāvokļa vairāk atkarīgs. Uz vecās Eiropas galvaspilsētām ar auto netaisos, tas nekrata.

[Aste Risks]

Kaut vai 1l uz sotaku pēc 100000 km nozīmē kādus 1500 eur

[kvadra]

Benzīns benzīntankā. Dīzelim mēdz būt varianti. Kkā tā. 

[baaciens]

Benzīns benzīntankā. 

Mans benzīns pat nav visos tankos. Maza blaknīte nomainot auto. Bet ātri pierasts, ka "nav ko jāskatās" uz katru tanku, kas gadās pa ceļam.
Krāsa gan ir tāda, ka jāpiedomā, lai neaizeju uz svešu mašīnu.

[kvadra]

Par krāsas atšķirību. Kopš padomijas laikiem man ir instinktīva nepieciešamība ņevisovivatsa - būt nemanāmai starp citiem auto. Tāda mimikrija palīdzēja gan pret autoinspekciju, gan pret nevēlamu atpazīstamību. Šobrīd it kā nebūtu no kā slēpties, un fotoradari fiksē neatkarīgi no krāsas, bet vēlme neizcelties palikusi. Ja iepriekšējais mans auto vēl bija pamanāms, tad  tagad pat pazinēji man nesaka, ka "manīju tavu auto" šur vai tur. Dīvaini mani tarakāni, ja? 

[baaciens]

Nē, nav dīvaini!
Kaut kad sen, sen rādīju brālim mašīnu košā krāsā, kas man patika un teicu - Tādu krāsu gribu!

Un brālis teica - jā, jā un neviena Tava kļūda netiks nepamanīta!

Es apzinos, ka uz ceļa nav labi kļūdīties, bet kuram kaut reizi nav gadījušies kaut kādi muļķīgi sīkumi. It īpaši iesācēja posmā.

[Bobs]

ja jau degvielu kari, tad es ierakstos dīzelistu armijā. Ne tik daudz dēļ kaut kādiem dinamikas vai naudas apsvērumiem, bet dēļ sajūtām/filozofijas. Dīzeļa murrāšana man ir nomierinoša pretstatā benzīnnieka agresīvajai kaukoņai/rēkšanai. Dažāda degvielas uzliesmojamība ļauj attālināties no aizdegšanās stresa. Man vispār pie sirds ir vecie, prastā sūkņa dīzeļi bez turbīnām. Diezgan vienaldzīga man ir jauda, protams, labi, ja tā ir, bet lai tā dēļ krāmētos ar līdzi nākošiem sarežģījumiem - nuinafig. Bet tas viss ir tikai filozofija. Man joprojām ir darba auto, pie kura emocionāli nepiesaistos. "Ģimenes auto" ir sievas auto, liels, viņai patīk un der ceļošanai. Dīzelis ar visām mūsdienu atribūtikām. Kas būs vēlāk, nezinu, piecus gadus jau bēdu nebūs, maksā tikai.
Krāsa - es pat nezinu, kādu izvēlētos, ja vajadzētu. No konkrētā modeļa atkarīgs, kāda tam piestāv. Pelēcība ir neinteresanta, ja no mašīnas gaidi emocionālu saikni, tad jādomā par krāsu ļoti..