dvēseles

[reno]

Manās rokās tikusi neparasta grāmata Džons Donns Cilvēks nav sala
 kur ietilpst sacerējums "Lūgšanas un apceres ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi"  daļas saucas "stacijas" un pati slavenākā esot 17. stacija -Nu zvans, dobji skanēdams citam, saka man -tev jāmirst.
Katra stacija sastāv no Pārdomām,  Ekspostulācijas   un Lūgšanas

Tad nu tur ir tāds teikums:
visai cilvēcei ir viens autors, un tā ir viens sējums, un kad kāds mirst, tad viena nodaļa netiek izrauta no grāmatas, bet iztulkota labākā valodā; un katrai nodaļai jātop tā iztulkotai.

Donns dzimis 1572. gadā

[Minne]

olguča versija varētu būt skaista un daudzsološa, bet man tomēr viens šaubu moments. Par cilvēku dzīvības dzirksti, enerģiju skaidrs, bet amēbai, baobabam un tam pašam sunītim nemaz nav iespēju sasniegt kkādu vajadzīgo kondīciju, jo tiem nav apziņas, kas ļautu dzīvi pēc dzīves sasniegt augstāku līmeni. Kā baobabs var spēt censties kļūt labāks, uzlabot karmu, attīstīties utml.? Bet, ja Dievs katru dzīvību automātiski paaugstina par vienu līmeni (jo baobabs to pats apzināti nespēj), tad mēs tomēr nākam no mērkaķiem, vai ne?

[olgucis]

Kašmars! Baobabs dzīvo pat 6000 gadu!!! Nojūgties var! Internetā paskatījos. Jūs gribētu dzīvot 6000... kaut kur tuksnesī, nekustīgi? Iedomājaties, un pa šo laiku tuvumā neviena veča ar zāģi... Starp citu augiem ari ir auras.

[Amālija]

Vakar sēdēju jūras malā un aizdomājos. Mamma, paps, draugs jau viņsaulē. Tātad būs kam pievienoties, būs savējie. Un tad sasmējos par kādu citu savu domu - kāpēc gan es iedomājos, ka TUR VIŅIEM esmu baigi vajadzīga. Un tad ienāca prātā doma par paralēlajām pasaulēm. Es ļoti bieži apmaldos. Pieļauju varbūtību, ka kārtējo reizi esmu saputrojusi pasaules.

[Spārka]

Par šo nu reiz katrs var domāt, kā patīk.

[Minne]

Kā izpaužas Tava saputrošanās un apmaldīšanās pasaulēs, Amālij?

[Amālija]

Kā izpaužas Tava saputrošanās un apmaldīšanās pasaulēs, Amālij?

Piemēram, ir 3,5,25 paralēlās pasaules. Visas it kā līdzīgas, bet ar būtiskām niansēm. Mans uzdevums ierasties pasaulē nr.4. Es apmaldos, un ierodos citā. Pasaule ir pasaule, ko nu pētīs nianses    Tas ir kā ierasties noteiktā laikā. Pasaulē, notikumā.

[Minne]

Mana doma - kā Tu saproti, sajūti, zini to, ka esi kkādā paralēlajā?

[Amālija]

Mana doma - kā Tu saproti, sajūti, zini to, ka esi kkādā paralēlajā?

Es nezinu un nesaprotu. Sajūtu līmenī laiku pa laikam pavīd doma. Par neiederību, par kļūdainu galamērķi. Bet galu galā - kādas tik domas man nepavīd
Un vai to maz var zināt.

[Spārka]

Tā kā Kafka, tā kā Kamī

[Amālija]

Tā arī neesmu lasījusi ne Kafku, ne Kamī.

[Camma]

Mani vairāk urda doma par to, ka ''tur'' satiksies gan jauni aizgājēji, gan viņu tuvinieki, kas vēl 20-30-50 gadus dzīvojuši. Un tad nu tāds 80 gadīgs omis kritīs ap kaklu savam bijušajam mīļotajam, kurš jauns būdams kritis karā.

Un tad vēl bars sīku dvēselīšu....

Nē, kristietība nav priekš manis. Pie tam, tajā nekas netiek teikts par kaķiem-suņiem-vārnām.

[Amālija]

Man kaut kā šķiet, ka ar kristietību te maz sakara.
Un "laikam" tur ir  savādāka atskaite.

[Spārka]

Man kaut kā šķiet, ka ar kristietību te maz sakara.

Man šķiet, galvenokārt kristietībā un islamā ir doma par atkalredzēšanos pēc nāves.

[Minne]

Tad, pēc loģikas, jāsatiekas visiem ar visiem, bet tad tā būtu elle