Ja sūdzies, ka šodien tev grūti, TTA piemetīs vēl kādu nepatikšanu klāt, lai tu saprastu, ka pirmīt nemaz tik slikti nebija.
Kā kuram. Man ir otrādi. Kā tu aizcīnies līdz apziņai, ka ir taču puslīdz labi, tā TTA iedod pa galvu, ka maz neliekas – ak pārāk labi sajuties? še tev jauni sūdi. Kā izgriezies uz otru pusi un nopērc kaut ko vajadzīgu par pēdējo naudu (jo naudu vajagot tērēt, citādi nenāks klāt), tā še tev jauni sūdi, piemēram, nosprāgusi veļasmašīna, kam tagad nepietiek.
Nav visiem pēc viena scenārija.
Īstenībā jau nav tādas neatkarības. Vai nu ir priekšnieks, vai VID un pārējās instances. Kāds tevi čakarēs tik un tā. Noteiks, cik tu drīksti pelnīt, cik tev ir jāstrādā un cik jāatdod meslos.
Ja nu vienīgi kaut kāds miljonārs, kam nauda taisa naudu jau automātiski. Bet tie paši sev sapi% smadzenes, lecot pēc aizvien dārgākas izrādīšanās.