Mīlas pāri

[reno]

Tajā laikā kļuva moderni ciest, raudāt un ģībt. Gētem izdevās īsts bestsellers, bet vēl jau bija visi Šillers, Šellijs, Bairons utt.

[sanda]

Pat pasaules literatūrā laikam modē bija ciešanas. Vienīgo laimīgo pāri šķiet atceros no Dāmu paradīzes, bet tā jau laikam neskaitās īsti smalka literatūra

Iespējams, Tomasa Main Rīda "Oceola seminolu virsaitis" (Majumi un baltais amerikānis), Hegarda ''Montesumas meita'' (Vingfīlds un Lilija) ir piedzīvojumu literatūra.
Nezinu cik smalka episkā poēma ''Odiseja'' - Odisejs un Pēnelope, arī piedzīvojumu gabals.

[Mangusts]

Nu, Raiņa Baibiņu var saprast - Uldis tāds dedzīgs, ne kā gaudulīgais Gatiņš.  Ko nekad nesapratu un tajā brīdī ieslēdzās "neticu" bija Ošu Annas tieksme pēc Brīviņu Ješkas Upīša Zaļajā zemē - plencis un pēc skata ar nekāds. Būtu vismaz smuks...
Tādi mīlas stāsti ar happy endu, man visvairāk atmiņā no Blaumaņa stāstiem.
Bet - lai sanāktu labs mīlaspāris, tā kā prasās, lai abas puses būtu spēcīgas, taču latviešiem vīriešu varoņi tādi vārgi un remdeni, ja neskaita tā paša Lāča romānus

[Trix]

latviešiem vīriešu varoņi tādi vārgi un remdeni

Nu tak Uldis, Edgars – testosterons šļācas pa visām vīlēm!
Žēl tikai, ka abi tādi destruktīvi.



Bet lielos vilcienos jāpiekrīt gan.

[Amālija]

Laura un Rūdolfs. Madara un Andrs. Jorens un Maija???.

[reno]

Visi nelaimīgi? Vajadzētu meklēt laimīgos.

[Amālija]

Laimīgie ir Račko romānos. Vismaz tajā, ko lasījām.

[tuk]

Ne par literatūru, bet par dzīvi. Nupat atkal, kā viens aiziet tajā saulē, tā pēc pāris mēnešiem arī otrs... Nu jau tāds piektais pāris ko zinu. Bet ir kas mierīgi pārdzīvo un dzīvo tālāk. Bet ir, kam tā tālākdzīvošana bez otra neiespējama...