Nu, Raiņa Baibiņu var saprast - Uldis tāds dedzīgs, ne kā gaudulīgais Gatiņš. Ko nekad nesapratu un tajā brīdī ieslēdzās "neticu" bija Ošu Annas tieksme pēc Brīviņu Ješkas Upīša Zaļajā zemē - plencis un pēc skata ar nekāds. Būtu vismaz smuks...
Tādi mīlas stāsti ar happy endu, man visvairāk atmiņā no Blaumaņa stāstiem.
Bet - lai sanāktu labs mīlaspāris, tā kā prasās, lai abas puses būtu spēcīgas, taču latviešiem vīriešu varoņi tādi vārgi un remdeni, ja neskaita tā paša Lāča romānus