neko nevaru spriest par konkrēto gadījumu, tikai pārdomas. Bieži vien sievietēm ir ekspektācijas, ka viņas atradīs pusmūžā tādu vīrieti, kādi bija visriņķī apkārt jaunībā - tīri, balti, viegli lokāmi, bez noformulētas nostājas dzīvē, kas mīlas pilnām acīm raugās uz iekāres objektu un ir gatavi kļūt kaut par kosmonautu, ja tas ir viņu mīļotās redzējums. Vīrietis, kas tapis brīvs pusmūžā (neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ), redz sev apkāret reālu pasauli, viņam ir noformulējies viedoklis un uzskati par dzīvi, kādu viņš vēlas dzīvot tālāk. Un tad šādā situācijā sadabūt kopā divus cilvēkus, kur vienas ekspektācijas lai atbilstu otra formulētajiem uzskatiem - vai tas vispār ir iespējams?????
Tas, ka runa ir par ekspektācijām, nevis vēlmi pieņemt otru kā personību, slēpjas vārdu salikumos, kas lietoti aprakstā: "red flagi; 100% toksisks narciss".
Tās tikai manas pārdomas. Ieteikumu nebūs...
