Es kā vienmēr brīnos, kad sievietes pēc šķiršanās vai vīra nāves meklē vīrieti. Es noteikti baudītu dzīvi bez vīrieša, pat tādas domas nebūtu.
Sarunām, brīvajām laikam visforšāk ir draudzene- kurš cits sievieti pazīs, ja ne sieviete, nebūtu nekādu šādu joku un brīnumu.
Autore gan piemin, ka vajag seksu. Nu jā, tad šis variants neder.
Bet citādi uzskatu, ka normālas un harmoniskas attiecības un kopdzive iespējama tikai starp viena dzimuma pārstāvjiem.
