Šodien FB izlasīju, manuprāt, ļoti sakarīgu izvērtējumu - autore LTV1 ekrānā pāris reizes redzēta Latvijas nedzirdīgo kopienas pārstāve
"Kā ir skatīties teātra izrādi ar subtitriem mobilajā tālrunī?
Oktobra sākumā Latvijas Nacionālajā teātrī skatījos izrādi “Ferdinands un Luīze”, izmantojot lietotni “Teātru titri”.
Lietotnē ir ievietots visu Latvijas teātru saraksts. Izvēloties Latvijas Nacionālo teātri, biju pārsteigta, ka vispirms parādās titri angļu valodā. Neizdevās ātri saprast, kur meklēt valodu izvēlni. Pēcāk nospiedu uz burtu savienojumu “GB”, un tad parādījās titri latviešu valodā. (Tad arī sapratu, ka "GB" ir "Great Britain", lai gan pierasts pie abreviatūrām ENG vai EN.)
Pirmās atziņas: teksts labi salasāms - burti baltā krāsā, fons melnā krāsā (netraucē blakussēdētāju), bet telefons visu laiku jātur rokās vai klēpī tā, lai varētu vairāk vai mazāk paralēli redzēt gan titrus, gan darbību uz skatuves. Var paspēt ātri izlasīt tekstu un pacelt galvu, lai redzētu notiekošo uz skatuves. Tikai nav skaidrs, kurš runā. Vēl viena neērtība - teksts jau ir uz ekrāna, bet aktieri to pasaka mazliet vēlāk. Visu laiku jābūt uzmanīgam, lai nepalaistu brīdi, kad telefonā ienāk jauns teksts. Brīžam sadzirdēju, ka kaut ko saka, bet tekstu neredzēju. Kad aktieri dzied, ekrāns ir melns. Iztrūkst dziesmu vārdi. Ko domāt pilnīgi nedzirdīgam skatītājam, redzot, ka aktieriem mute kustās?
Lasīju titrus un domāju, ka tas jau sāk atgādināt grāmatas lasīšanu. Protams, priecājos, ka ir kāds risinājums, kas ļauj kaut cik izsekot sižetam, saprast, ko aktieri runā, tomēr rodas jautājums - vai tādai jābūt mākslas baudīšanai?! Tāpēc nolemju starpbrīdī no teātra aiziet. Labāk laiku veltu kādai labai kino filmai vai grāmatai. Vai kādreiz atkal ietu uz teātri un lasītu titrus mobilajā tālrunī? Ietu, ja būtu ļoti īpaša izrāde.
Teātra izrāžu pieejamība vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem formāli ir nodrošināta, bet tikai no tā, cik ērti ir šie tehnoloģiskie risinājumi, būs atkarīgs vājdzirdīgo un nedzirdīgo apmeklētāju skaits ilgtermiņā."
