IMHO jājautā mammai vismaz par bērna darbošanās virzieniem mājās.
Kam patīk puzles, kam sīka knibināšanās (Duplo), kam krāsas (asfalta krītiņi, ja pilsēta), kam grāmatiņas (ir ar attēliem uz kartona lapām). Vannas rotaļlietas (ja neriebjas ūdens), kam aktīvās lietas – bumbas, dipdapi, ragaviņas (vēl gan nav sniega, nevarēs uzreiz izmēģināt, tāpēc nebūs tā prieka) utml. Sīčiem ļoti patīk kaut kur līst un slēpties – ja mājās pietiek vietas, ir visādi saliekami tuneļi, vilcieni un mājiņas.
Un otrs ne mazāk svarīgs jautājums – kāds ir budžets.
Es gan savējos vairs smalki neatceros šajā vecumā, šķiet, rullēja automašīnas un garāžu būvēšana no klučiem un mājā atrodamajiem materiāliem. Viena no mīļākajām lietām – Duplo ugunsdzēsēju mašīna – jaucama un liekama līdz apnikumam (manam
). Otrs labais Duplo komplekts bija mājiņa. Labi ar to, ka ir "atvērtās" rotaļlietas – saliek abu komplektu un citus klučus kopā un taisa savus projektus.
Nekā personiska, bet lapsu Tutu es nepirktu. Pirmkārt, ja tā ir "statusa" lieta un kā tāda tiek pasniegta (tagad vēl maziņš, bet drīz sāks salīdzināties ar citiem, īpaši, ja to veicina: "tev ir krutā Tuta, bet viņam nav!"), tad 1. klasē jau vajadzēs iPhone, turklāt pēdējo modeli.
Otrs – visi papildu sīkumi katrs maksā pietiekami, lai savāktos nevāji izdevumi. Ja vecākiem naudas daudz, tad štrunts, bet ja pamaz?
Principā ieiet rotaļlietu veikalā un paskatīties uz atbilstoša vecuma plauktu – tur daudz ko var atrast. Es arī skatītos uz attīstošajām rotaļlietām, bet ar aci "kur vēl to varēs izmantot".
Ā, pēdējo ziņu neredzēju, kamēr rakstīju.
Tad man nāk prātā pildspalvas, kur iestrādāts "kustīgais elements" – tipa dāma kleitā, bet ja apgriež otrādi, tad kleita notek un paliek bikini. Tieši tas nav bērnu produkts, bet kaut kas, ko var pakustināt un tas mainās (pat nevaru iedomāties precīzāk).
Bet IMHO dāvanai ir jāpatīk bērnam, kaut arī nieciņam. Karotītes paliek par piemiņu, bet bērnam nekāda prieka. (Tikai manas pārdomas!)
P.S. Arī uz zīdaiņu grabuļiem ir rakstīts "No 3 gadu vecuma", tas nu ir parametrs, kas nav jāņem vērā, bet jāskatās ar saprātu, cik tā lieta ir vai nav piemērota bērnam.
