Tā interesanti sagadījās - tieši šis tēmas laikā man sanāca skaidroties ar cilvēku, kuru netīšām piečakarēju. Visu sarežģija tas, ka redzējusi esmu viņu tik vienreiz, attiecīgi necik nepazīstu, turklāt viņa dzīvo Igaunijā, un mūsu saziņa notika ar īsziņu palīdzību un googles latviešu-igauņu tulkotāju. Tik grūti, kad neredzi cilvēku, nevari viņam acīs paskatīties un nesaproti, ciktāl teksts patiess, cik pieklājības frāzes... (Zinu kā tas ir, kad pa telefonu runā politkorekti un, klausuli noliekot, necenzēti
) Lasīju tās tulkotās ziņas un prātoju, ko viņa patiesībā domā... Bet nu beigu galos būšu noticējusi, ka esam visu noregulējušas. Laikam pie atvainošanās arī jāmācās samērību, lai nesāktu tam otram cilvēkam krist uz nerviem
