Tas taču šausmīgi individuāli, atkarībā no tā, kādas kafijas Tev vajag iegūt. Pliku melnu, espreso, latte un/vai visi baltās kafijas atvasinājumi, piena tvaicēšana un kas tik vēl tur nav dabūjams, ieskaitot karstās šokolādes iztecināšanu no pulvera.
Tad pēc tā arī jāskatās.
Plus papildfīčas – kādu ūdeni liesi, vai vajag filtru (kā Pifam), cik ērti sabērt pupiņas, iztīrīt biezumus utt. Galu galā arī displeja krāsa var vai nu padarīt kafiju garšīgāku vai iznest smadzenes ilgtermiņā.
Noteikti būtiski ir tīrīšanas ērtums – vai nav jālien ar roku kaut kādā šaurajā bezizejā, kur ne redzēt, ne sataustīt, kā jau zaļas aļģes iemetušās, vai var visādas piena caurulītes izņemt un iztīrīt utt.
Apkalpošanas izmaksas ilgtermiņā – iztīrāms sietiņš vai maināmi filtri, kas savu artavu tēriņos ienesīs (te es aptuveni idejiskā līmenī domāju, kas man būtu būtiski, iespējams, ka murgoju un nekā tāda nav vispār).
Ideālajā variantā vajag apstaigāt pazīstamos, kam darbā vai mājās ir apmēram Tev vajadzīgās klases automāts un pašai pamēģināt un aprunāties par plusiem/mīnusiem.
Man tāpat kā daddy – krūzīte (pareizajā krāsā un formā), iebērums un uzlējums. Uzliet obligāti vārošu, jo "pareizais" deviņdesmitciktur grādu ūdens dod nepareizu garšu. Un viss. Es nezinu kāpēc man negaršo neviena automāta kafija, pat no it kā smalka un dārga aparāta.
Nutak katram cilvēkam savi tarakāni! Kas der vienam, tas otram ir pret spalvu!
