Galējības

[Camma]

Šon sanāca paciemoties pie kolēģiem veselības centrā, aš 5.stāvā.  Godīgi iekāpju liftā un jau grasos pogu spiest, kad šaurajā ''bezizejā'' iespraucas nenosakāmi veca kundze. Pa ilgajiem gadiem profesijā kas tik nav redzēts. Tomēr tieši šodien iesita pa saprātu - nu kā, KĀ var būt tāds sušķis? Ja jau uz mediestādi atnācis saviem spēkiem, jestri iespraucies liftā un tikpat žirgti noorientējies pogu klāstā, tad tak kaut cik spēju un saprāta ir? Deklsētie elementi bez noteiktas dzīvesvietas tādās vietās nenāk un arī šī madāma pēc tāda elementa īsti neizskatījās. Smārds attiecīgi viļņoja un sajutās biezs ka kaut cirvi var pakārt...
Nu i štrunts, nosmējos, kad kolēģi raustīja degunus man pa durvīm ienākot. Atrāvām logus uz 5 minūtēm un viss aizmirsās. Tik ik pa laiciņam māsiņas reģistratūrā sašūmējās, kad kārtējais klients no smirdīgā lifta atklīda līdz ''resepšnam''.  Vot pat i prātā neienāca, kā varētu justies kolēģi, kurus madāma devās apmeklēt...
Protams, ka līdz mājai sen viss no prāta pagaisis. Līdz brīdim, kad ieraudzīju lielo tv ekrānu viesistabā.... Otrpusis ērti iekārtojies zvilnī, apgādājies ar kafijas krūzi un šokolādes končām ar apelsīnu pildījumu, beidzot bauda tv. A kas tur? Āāāāāā, tur kaut kāds fantezī burlakgabals ar kaut ko tuvinātu tumšo viduslaiku karalaukam!
Visi varoņi ietērpti skrandās, dubļaini, cik vien kostīmu mākslinieka spējas un režisora perversais prāts varējis, tik visi personāži pataisīti par pūstošiem mēsla gabaliem - izpuvušiem zobiem, berbeļainiem ģīmjiem, karoč, jebkurš vārtrūmes bomzis uz šī fona izliktos par tikko mazgātu skaistuli. Asiņaini dubļainā aina turpinājās vismaz minūtes 10, kamēr es sev uzvārīju kafiju un aizvilkos augšstāvā. Ha! Nepagāja ilgs laiks, kad otrpusis arī aizmuka no tv.
Vot i sēžu tagad un domāju - kādreiz skatījāmies seriālus, kur visi personāži bija safrizēti, samanikīrēti un samakijāžoti glīši kā Bārbijas. Bija kur tiekties. Šķendējāmies par pārspīlēto pielaizīto skaistumu, kad jebkuras zabegalovkas oficiante un raudošā, badā mirstošā Marija, izskatījās kā no modes žurnāla izkapusi.
No vienas galējības otrā. Nu lab' , par uztjūnētajiem var pasmaidīt, a ko lai dara ar ''miskastes šiku"? Kuram tas sagādā estētisku baudījumu? Kā makslas darbs, ko baudīt vakarā pēc darba?

[Luīze]

Nu tos, kuri tv ekrānā skraida, saost nevar. Par viduslaiku varoņiem nogrimētie varbūt smaržo pēc smalka franču odekolona, savukārt Marijas un Estrelitas pēc diezzinkā. Piemēram, par vienu slavenu aktrisi (ja nemaldos, Keiru Naitliju) viņas kolēģi izteikušies, ka dāma varētu vairāk piedomāt un biežāk piestrādāt pie savas higiēnas.

[reno]

Par vienu mūsu granddāmu aktrisi kolēģi arī iejūtīgi raustīja degunus. Dāma gan bija jau lielā vecumā, un tajā laikā  gan jau nekādi tenaksi nebija

[kvadra]

Kas jādara vai jāNEdara ar ķermeni tik ļoti, lai pat lifts ar paliekošu smaku pievilktos? Nemazgāties un nepārģērbties mēnešiem? Vai arī, nu es nez, varbūt vecam cilvēkam var būt kāda tāda slimība, kad ķermenis tā smirdīgi svīst? 

[reno]

Par smirdīgajiem sviedriem - dažreiz nevar saprast, vai tā ir nevīžība un netīrība vai tiešām kāda slimība

[Trix]

Pārsvarā var atšķirt no rīta mazgātu un tīrās drēbēs esošu cilvēku, kurš ir svaigi sācis smirdēt, no tāda, kuram drēbes mēnešiem nemazgātas un smird ne tikai ķermenis.

Lai vai kāda slimība, svaigi mazgāts cilvēks tīrās drēbēs smird ne tik indīgi.
Protams, eksistē arī depresija un vesela buķete citu sērgu, kad cilvēks nav spējīgs sev apģērbu izmazgāt vai tas viņam ir vienalga. Te ir jautājums, vai ir kāds līdzcilvēks, kurš par to parūpējas. Ja nav – nu tad ir kā ir.

Par to, ka "savu smaku nejūt" es brīnos. Kaut gan – ja es jūtu savu iesvīdumu un aizvakardienas džemperi, tad cits varbūt tiešām nejūt, nav jau visiem vienādi deguni un smaržas uztvere. Bet tik un tā brīnos. Piemēram, par svīstošajām kājām un smirdīgajiem apaviem, kad, tos novelkot, zeķes dvako ar tādu jaudu, ka vāveres krīt no kokiem. Nu ir tak pilnas aptiekas un Drogas ar dažādiem līdzekļiem!


Bet tā netīrības smaka drausmīgi piekožas, tas tā patiešām ir. Piemēram, pastāvi pilnā autobusā blakus bomzītim ciešākā piespiedienā, un paša drēbes sāk smirdēt. Nu tā, ka elpu rauj ciet, un neizvēdinās.

[Camma]

Nas ne slišat - eto minus, nas ņe goņat - eto pļus.

Es šoreiz par ko citu. Es par to, ka KĀDS ir nopūlējies uztaisīt tādu ''merzostj'' (latviski piemērotu epitetu uz sitiena neatradu, piedodiet ) un vēl miljoni (!!!!!) KĀDU ir ar mieru savu vakaru veltīt tās ''baudīšanai''. Kas ar mums, tauta?

[kvadra]

Nu bet ļaužiem tak ir tieksme nervus pakutināt, skatoties šausmenes un visādus mošķus. A ko ar tiem smukajiem un gludi frizētajiem - booorings vien.... 


Ja nopietni - viens otru jau neizslēdz...

[Bobs]

Man ir drausmīgi jūtīgs deguns uz to aso sviedru smaku. Arī tad, ja tā ir savējā, momentāni jūtu. Vairākas dienas (citrreiz pat tikai vienu) vilktas sintētiskas drēbes baigi akcentē to smaku, acīmredzot rada konkrētajām smirdbaktērijām īpaši labu vidi. Glābj tikai ļoti rūpīga un regulāda padušu skūšana un labi stick dezodoranti. Citādi jūtu pats sevi jau pirmajā dienā, it īpaši ja ir uztraukums vai stress - tā smaka aktivizējas. Bet ok, es esmu iemācījiesar to tikt galā un nav problēmu, bet tas tiešām pras nemitīgas higiēnas procedūras un ne visi ļauži ir tādi. Citreiz skriešanas sacensībās pat mēdz būt, ka priekšā skrien kāds, kas uzvilcis netīro maiku un jau pašā startā smird kā netīrs skunkss krātiņā. Tad ir tikai divas opcijas, vai nu saņemt spēkus un apdzīt, vai arī atpalikt par 100 m, bet arī tad brīžiem to smārdu sajūt.
Bet ja no rīta atnāk kolēģe, kur pilnīgi jāatsprāgst nost no tās asās smakas, tad es domāju, pamatā ir tomēr problēma ar personisko higiēnu.

[Pifs]

Par filmām - ne vienu reizi vien esmu nopriecājusies, ka vēl nav izgudrotas filmas (vismaz neesmu dzirdējusi) ar smaržu/smaku jušanas opciju un, protams arī tādi TV.
Bet, nē. Man absolūti netraucē vēsturiskās filmas, kuras beidzot tiek filmētas daudz maz reālistiskas. Pārāk daudz viduslaiki tiek romantizēti: katras sievietes sapnis  ir cēlais (smukais, koši mirdzošiem pērļu baltiem zobiem) bruņinieks baltajā zirdziņā
Par personīgajām smakām - piekrītu.Jau pierasts, ka sab.transports smird, bet grūti pierast, ka arī daži populāri cilvēki  tik ļoti ož pēc sviedriem, ka šķiet nav mazgājušies nedēļām ilgi. (vārdu nesaukšu).

[reno]

Vai kāds kolēģim ir spējis pateikt, lai mazgājas, jo smird?

[Bobs]

Vai kāds kolēģim ir spējis pateikt, lai mazgājas, jo smird?

nē. Un es arī nespēju (kolēģei)

[sanda]

Reti kuram ir izdevies tā smirdēt kā man, kad šķirnes sfinksa runcis ar manu šalli sūtīja vēstuli manai kaķei un kad biju iegāzusies Hapaka grāvī pie dūņainas pietekas.
Viduslaikos smirdēšana bija parasta lieta, kanalizācijas taču nebija, mazgājās zemākās šķiras un daiļais bruņinieks bruņās arī urinēja.
 

[tuk]

nē. Un es arī nespēju (kolēģei)

Bet logu taču demonstratīvi atver, kad kolēģe ierodas darbā ?   
Maini darbu un ceri, ka tur neviens nesmirdēs...     


Es vēl no skolas laikiem neciešu to īpatno sporta zāļu un to ģērbtuvju smārdu. Tādēļ sports vienīgi ārā un individuāls, nekādas kopīgās ģērbtuves...

[olgucis]

Man prātā trīs gadījumi, kad no līdzcilvēka smakas vemt gribējās. Reiz vilciena kupejā, kura sviedri smirdēja pēc vecām sastāvējušam zivīm. Galvenais, ka viņam nebija nekā sakara ar zivīm. vienkārši novilka kreklu pirms gulēt iešanas un viss gaiss kupejā, kā biezs mākonis ... un sprukt arī nekur nevar. Otrs, līdzīgs gadījums, kad pie mums kopuškās iegriezās kāds paralēla kurs studentiņš, sakarā ar kursa darbu. Šams īrēja istabiņu pie kāda vecas kundzītes ar četriem kaķiem. Cik sapratu, ka kāķi viņam nepatika, un protams, kaķi  šai sakarā "izteica" savu viedokli pēc sava prāta. Ak kungs, kas par smaku! Gandrīz bijām ar mieru viņa vietā uzrakstīt kursiķi, lai tikai aizvāktos prom. Nu un trešais- kāda darba kolēģīte, kas sēdēja zem kondicioniera un mūžīgi tuntuļojās biezās jakās. Tā arī strādājām, neviens nebija spējīgs izteikt kolektīva viedokli. Biežī vērām vaļā logu, bet kundzītei bija caurvējš un pēc 5-10 minūtēm viņa to vēra ciet. šad tad viņa mainīja blūzes, bet tās jakas tā bija piesūkušas ar to smārdu... pat nezinu, kā tas beidzās.