Tā nu tas ir, vecās kopbildēs, labi ja savu radu agrā bērnībā atpazīstam, pārējie tiešām anonīmi. Par savējām runas nav - glabāsies, kamēr pēcnācēji nelems citu likteni. Man kaut kā dīvaini glabāt nejauši mūsmājās nonākušas, mums absolūti svešu cilvēku bildes. Iespējams, kaut kur ir to cilvēku pēcnācēji, bet es pat vārdus nezinu.