Kā palīdzēt draudzenei?

[Pifs]

Kā runāt un ko teikt draudzenei (labākajai no pašas bērnības), kurai (manuprāt) jau ir diezgan nopietnas emocionāli mentālas problēmas? Draudzene ir no tām - mīļajām, gādīgajām, uzmanīgajām, lai visiem būtu labi - sievietēm. Citiem palīdzēs ar pēdējiem spēkiem, nepasakot, ka tie tiešām ir viņas "pēdējie" spēki. Un kaut kāds pārmērīgais lepnums - "es pati". Visu - "es pati"- samaksāšu, nopirkšu, "man neko nevajag"+ kā pati saka : esot ļaunatminīga. Tas viss rezultējas ar absolūto izdegšanu darbā, bezspēku un Krīzi laulībā. Jo vīrs, protams, eot neatbalstošs un skops. Viņa visu pērk, gādā, naudu un atbalstu neprasīdama, jo ir taču  - "es pati" visu varu.
Kad viņai saku, lai maina attieksmi pati pret sevi, ka lepnums "es pati" dzen viņu postā, viņa vispār nesaprot par ko runāju.
Jau par pašnāvību sāka runāt, tad gan sacēlu "kājās" tuviniekus. Tagad dzerot antidepresantus un "strādājot" ar sevi, bet īsti pārliecības man nav. Tagad sarunās tāda kā nolemtība - ..."būs jau labi"..
Pie ārstiem neiet, jo "neesot jau nekādas jēgas". Viņa ir aptiekāre, tāpēc ar medikamentiem nav problēmu.  Nezinu kā runat. Teikšu skarbi, jutīsies sāpināta un apvainosies. Vienkārši uzklausīt? Nezinu

[Amālija]

Nav ne jausmas. Ar runāšanu neko nepanāksi. Izskatās pēc pamatīga mīlestības trūkuma. Bet to laikam aptiekās nepārdod.

[Pifs]

Nav ne jausmas. Ar runāšanu neko nepanāksi. Izskatās pēc pamatīga mīlestības trūkuma. Bet to laikam aptiekās nepārdod.

Varbūt, lai gan labi domātus uzmanības apliecinājumus viņa pati noraida. Pāris reizes esmu "atrāvusies" : gribēju jubilejā uzdavināt SPA masāžu (bijām ceļojumā), pie kases bez maz sākām grūstīties, jo teksts bija - "es pati varu samaksāt".
Dzīvojam ~130 km attālumā viena no otras. Viņas vīram zvanīt negribu. Cik tālu tā ir ģimenes lieta un kad jāsāk iejaukties? Esmu galīgā putrā.
Draudzene grib iet prom no ģimenes (šī viņai otrā laulība), BET...dzīvojot mazpilsētā tas nemaz nav tik viegli izdarāms. Cenšos atrunāt, jo šaubos vai viņa izturēs rēālu vientulību.

[tuk]

Pieļauju, ka draudzene no bērnības jau daudzmaz pieaugušā vecumā un tad nesaprotu kas viņai bez sevis vēl jāuztur, skopais vīrs arī laikam darbspējīgs, ja jau ir ienākumi skopoties...   
Varbūt tā vēlme būt "neaizstājamai" ir viņas dzīves sāls un bez tās draudzene jutīsies vēl sliktāk...
Varbūt pajautāt pašai draudzenei, kā viņa redz to izeju... nu labi, pašnāvība, tad būs tas neaizstājamais vilcējs un gādātājs, diezvai. Visiem dzīve tāpat turpināsies... neviens tādēļ postā neaizies, velts viņas upuris... varbūt labāk paņemt atvaļinājumu un atpūsties.
Par šķiršanos/nešķiršanos, tādi lēmumi jāpieņem draudzenei pašai, es cita ģimenē ar saviem padomiem nejauktos. Cik nav redzēts, ka tas labu gribošais "padomdevējs" beigās ir tas sliktais... un ja vēl draudzene ļaunatminīga... ne, ne.

[Pifs]

Neteikšu, ka vīrs baigais skopulis. Jā. Ar naudu nemētājas, prot arī viņai paprasīt. Bet viņa neprot pateikt "nē". Piemērs (draudzenes versijā): doma pirkt saldētavu. Vīrs jautā vai viņa iesaistīsies maksājumā. Draudzene dusmīga, ka viņš viņai prasa naudu - aizvainojumā samaksā ar. Lai gan to nemaz nevar atļauties.
Esmu runājusi, jautājusi. Vienīgo izeju redz iet prom no ģimenes, bet tas nozīmē mekle't citā pilsētā darbu un dzīvesvietu.  Kā jau teicu, mazpilsētā tas nav viegli.
Viņa ir no tām neaizstājamajām kalpotājām.
Sūtu visvisādus psihologu videorullīšus par to kā celt pašapziņu, kā pateikt "ne". Šaubos vai lasa.

[tuk]

Ja problēma būtu vienīgi finanses, tad nav nekā vienkāršāka kā saskaitīt ģimenes ienākumus un vienoties kurš ko maksā/nemaksā un cik atliek iekrājumiem visādām neparedzētām "saldētavām".
Bet gan jau aiz tām finansiālajām problēmām paslēpies kas pavisam cits, draudzene jūtas nenovērtēta, nemīlēta vai savus dzīves sapņus nepiepildījusi...

[kvadra]

Oi, reāli smags gadījums. Zinu, jo atpazīstu sevi pirms gadiem 30. Iekšējs aizvainojums, mīlestības trūkums, izdegšana, nevēlēšanās dzīvot... Mani izglāba, jāsaka, dievišķā providence, bet to nekādi nepasūtīsi pēc pieprasījuma..
 Otrs sliktums, ka aptieķniece, jo tad droši vien neatzīst nekādu netradicionālo ārstniecību. Un diez vai tāds cilvēks arī psihoterapeita palīdzību meklēs.

Es domāju, noderētu Baha ziedi, ja tos varētu pierunāt lietot. Pati neticēju "tādiem štruntiem", bet ļāvos pierunāties palietot un secināju, ka šādi tādi galvas tarakāni stipri mazumā gājuši un neapgrūtina vairs.
Kā arī laba homeopāta palīdzība, ja tik cilvēks to visu par šarlatānismu neuzskata. Bet uzskata jau, droši vien...

[tuk]

Pag, ja draudzene gatavojas šķirties, tad jāsaka lai sāk sev veidot uzkrājumus laicīgi, pieļauju, ka tagad dzīvo vīra īpašumā nevis kopīgi laulības laikā iegādātā. Tad nāksies vien iemācīties pateikt to "nē"... 

[reno]

Īsti nesapratu par to saldētavu. Ir "doma", bet piedalīties pirkumā nevar atļauties. Tad kam to saldētavu vajag -viņai vai vīram?
Tur visdrīzāk vīrs varētu pateikt, lai dzīvo pati par savi un nemocās citu dēļ

[Pifs]

Paldies par viedokļiem. Palasījos par Baha ziedi. Būs jāpablefo, ka es pati lietoju, varbūt ieklausīsies.
Ja šķirtos, dzīvot viņai ir kur, un cik, saprotu, naudu arī krāj nebaltām dienām.
Man vairāk uztrauc tas KĀ lai es ar viņu runāju. Ko lai saku. Man, kā īstenam mežāzim, noklausoties to bēdu stāstu, gribas vnk "sabrēkt", lai beidzot pieaug. Neviens viņai naudu ar varu no maka nevelk. Pati var izlemt kur tērē un kā tērē un ko dara. Nav visiem jāizdabā.
Bet laikam jau tas nav tas, ko no manis gaida...
Ikvienam taču pašam jātiek ar saviem dēmoniem galā.
Nolēmu, ka turēšu roku "uz pulsa", ja vilks uz pašnāvības tēmu, tad  gan iesaistīšos.

[Pifs]

Viņi ir apauguši ar pieaugušajiem bērniem un viņi ģimenēm, kuri jūtās kā mājās, bet izturās kā ciemiņi. Respektīvi, bērni kling klangt ierodās un dzīvojās. Draudzene, protams gatavo, paēdina un līdz vēl sadod, bet bardaks paliek. Bērni kā jau bērni, dzīvo kaimiņos un pieraduši, ka ir ēdamais.
Tāpēc tā saldētava. Es jau viņai teicu:lai izvertē, kam tā saldētava vajadzīga: - pašai personīgi vai "lielajai" ģimenei.
Bet redz te jau tas - "es pati". Vīrs skopulis, kurš pelna vairāk kā viņa, paprasa naudu un draudzene, lai iespītētu - maksā. Nu sviests.
Vakar atsūta man sms, ka ir pārgurusi, bet vienīgajā brīvdienā stāv pie plīts, jo pieteikušies vīra dēls ar ģimeni. Uz manu sms "brēcienu", kāpēc Tu gatavo?! Atbilde: es jau nedrīkstu neko teikt..

[Amālija]

Tās viņas tēmas nevar apiet? Vai arī viņa tikai gaužas un gaužas?
Viņai gribas, lai pažēlo. Bet to žēlošanu viņa pieņems pēc reizes 30-ās.
Un daudzu laulāto kaite- nespēt atklāti runāt. Vienreiz dabū pa spurslām un vissss.
Viņa no ādas līdīs laukā,lai viņu novērtētu. A nenovērtēs. Jo visiem šķiet, ka baigi labi.

[tuk]

Paskatījos cenas tām saldētavām. Nekas jau astronomisks, pa 300 -500 pavisam normālu var nopirkt. Es nez, pārsimt eiro dēļ veikt pašnāvību, šķirties...    Tur tomēr kas cits apakšā, tā saldētavas pirkšana vien tāds neliels punkts uz i.
Bet allaž esmu uzskatījusi, ka kopdzīvei jēga vienīgi tad, ja dzīve labāka kā dzīvojot vienatnē, gan emocionāli, gan materiāli.


p.s. Ak tad nedrīkst arī vēl neko teikt... nu tur cietējas poza ieņemta. Kas notiks, ja pateiks, kas? To der viņai pajautāt.

[kvadra]

Paldies par viedokļiem. Palasījos par Baha ziedi. Būs jāpablefo, ka es pati lietoju, varbūt ieklausīsies.
Ja šķirtos, dzīvot viņai ir kur, un cik, saprotu, naudu arī krāj nebaltām dienām.
Man vairāk uztrauc tas KĀ lai es ar viņu runāju. Ko lai saku. Man, kā īstenam mežāzim, noklausoties to bēdu stāstu, gribas vnk "sabrēkt", lai beidzot pieaug. Neviens viņai naudu ar varu no maka nevelk. Pati var izlemt kur tērē un kā tērē un ko dara. Nav visiem jāizdabā.
Bet laikam jau tas nav tas, ko no manis gaida...
Ikvienam taču pašam jātiek ar saviem dēmoniem galā.
Nolēmu, ka turēšu roku "uz pulsa", ja vilks uz pašnāvības tēmu, tad  gan iesaistīšos.

Jā, par to vissarežģītāk ko ieteikt, cilvēku nepazīstot. Bet, ej nu sazini, varbūt arī sabrēkšana var noderēt.  Jo, kā tas teiciens bija - uzrāviens uz priekšu reizēm ir rezultāts spērienam pa pakaļu - vai kkā tamlīdzīgi. Kamēr no žēlošanas čīkstēšana vien... Ej nu sazini.

[Pifs]

Tās viņas tēmas nevar apiet? Vai arī viņa tikai gaužas un gaužas?
Viņai gribas, lai pažēlo. Bet to žēlošanu viņa pieņems pēc reizes 30-ās.
Un daudzu laulāto kaite- nespēt atklāti runāt. Vienreiz dabū pa spurslām un vissss.
Viņa no ādas līdīs laukā,lai viņu novērtētu. A nenovērtēs. Jo visiem šķiet, ka baigi labi.

Tur jau tā lieta, kā īsti negaužas. Tas tiek pasniegts kā fakta konstatācija.
Viņa grib tādu dzīvi kā manējā: jo esmu viena, neatkarīga, dzīvoju dzīvoklī. Nekas nav jādara.
Bet viņa ir no briesmīgi čaklajām. Un dzīvoklī nekad nav dzīvojusi. Un, ja godīgi, vienam nemaz nav tik ideāli. Man pat "puses" nav. Visi izdevumi vienai pašai.