Kā palīdzēt draudzenei?

[Pifs]

p.s. Ak tad nedrīkst arī vēl neko teikt... nu tur cietējas poza ieņemta. Kas notiks, ja pateiks, kas? To der viņai pajautāt.

Pajautāju: atbilde bija, ka nobloķēšot mani.
Man arī sāk izskatīties, ka "cietējas" lomu ieņem.
Bet vienalga, man viņa vislabākā. Jāvēro kā šis viss beigsies..

[tuk]

Pif, tev nekas cits neatliek kā sākt čīkstēt draudzenei    Tad viņai sava dzīve šķitīs zelta vērtē un neko mainīt negribēs.   


Ak tad nobloķēs vēl ar    manipulācijas, manipulācijas... tevi izmanto tā draudzene kā savu emocionālo miskasti. Klausies, bet neiesaisties emocionāli, viņai tā tāda uzlādes stacija un barotava.

[Minne]

Pašapziņas problēmas. Labās meitenes sindroms - ja būšu laba, izpelnīšos atzinību. Ja pelnīšu pietiekami vai līdzvērtīgi vīram, būšu laba, ja visiem palīdzēšu, mani atzīs/mīlēs. Esmu vāja, ja netieku galā patstāvīgi. Nespēja lūgt palīdzību, nespēja atteikt.

Kontrole, manipulācija, cīņa par varu - es visiem palīdzu, tātad esmu vajadzīga, bez manis nevar, es jūtos svarīga, esmu nozīmīga.

Komunikācijas problēmas - nespēja izteikt/uzklausīt (?) vajadzības, vienoties

N-tie iespējamie virzieni, bet Tu jau savu draudzeni pazīsti vislabāk

[kvadra]

Nuja, tā var aizrunāties līdz ieteikumam ieviest mājās kazu 
Zināt taču to aņuku?

[tuk]

Vēl Pifs varētu jautāt konkrēti - jā, saprotu ka tev traki, saki, kā/ ko es varu tev palīdzēt, ja vajag palīdzēt, saki ko utt... Visdrīzāk jau nevajadzēs neko.

[Pifs]

Vēl Pifs varētu jautāt konkrēti - jā, saprotu ka tev traki, saki, kā/ ko es varu tev palīdzēt, ja vajag palīdzēt, saki ko utt... Visdrīzāk jau nevajadzēs neko.

Taisnība. Tā arī ir. Kad jautāju, tad atbilde ir, ka pati tikšot galā.


Redz, cik labi, ka ir viedokļi "no malas". Laikam sāku kļūt līdzatkarīga, bet visas tās publiski zināmās pašnavības, liek aizdomāties, ka varbūt tuvam cilvēkam tiešām nepieciešama palīdzība.

[Minne]

Tu minēji, tā ir Tava labākā draudzene, turklāt kopš bērnības, tātad Tu viņu zini jau daudzus gadus. Tā palīdzēšana un patstāvība, cik sapratu, bijusi vienmēr. Kas tagad mainījies? Ka viņa atzīst savu pārgurumu un izdegšanu? Ka vairs nevar pavilkt tālāk šādā stilā?

[Pifs]

Darbā pārslodze. Nav kas strādā. Uzņēmusies papildus darbu, kas reāli ir 12 stundas. Protams, nedaudz vairāk naudas, bet gadi, ...gadi. Vairs nav spēka. Un ne tikai. Tur nāk klāt vēl pārspīlētā pienākuma apziņa: t ap 38, bet slimības lapu neņem. Iet uz darbu.
Jau minēju, ka cenšoties izpatikt bērniem (saviem un vīra) ir krietni pārcentusies. Viņai patīk organizēt radu svētkus, visvisādus kopējus pasākumus un gaida, kad vīrs iesaistīsies finansiāli, bet viņš gluži ar naudas maku tā neskrien. Ja paprasa, tad dod. Bet viņa neprasa. Pati visu nopērk, sagādā un ir aizvainota, ka vīrs nav atbalstījis.
It kā stap citu pažēlojas, ka sāp mugura, jo esot ienesusi galdu viesībām. Kad prasu, kāpēc pati nesi? Nav atbilde...

[Amālija]

Darbā tanks. Mājās tanks. Padomos neieklausās. Ko Tu tur vari līdzēt   Izvelc viņu kaut kur. Uz vairākām dienām.
Ja izšķirsies, bērni tāpat nāks, radu saietus tāpat rīkos.
Esi jautājusi, kāda izskatītos viņas ideālā dzīve?

[Pifs]

Ideālā dzīve - būt vienai.

[Amālija]

Tad tiešām lai šķiras. Varēs vīru ar bērniem aicināt uz pusdienām.

[Pifs]

Tad tiešām lai šķiras. Varēs vīru ar bērniem aicināt uz pusdienām.

Tieši tas ir tas, kas mani satrauc. Nomainot dekorācijas, problēma neatrisinās. Cilvēks, kurš visu dzīvi ir dzīvojis privātmājas un ir ļoti čakls un darbīgs, viens pats neprot dzīvot. Un tad gan būs depresija pa īsto.

[tuk]

Piekrītu, mainīsies vienīgi dekorācijas. Tieši tāpat visu apmaksās, organizēs pati.
Būtībā viņa neprot neko organizēt - sadalīt iesaistītajiem izdevumus, deliģēt pienākumus... neko tā šķiršanās diži nemainīs, bet varbūt vērts kādu brīdi pirms šķiršanās izmēģināt un padzīvot atsevišķi, ja jau viņai ir arī savs īpašums. 

[reno]

        Apburtais loks. Ja bērni nenāktu uz pusdienām, radi laipni atteiktos no pasākumiem, būtu katastrofa. Kaut ko mainīt var tikai, ja pati to grib. Kā alkoholiķiem.
        Droši vien vīram tas viss ir piegriezies, ja netraucas piedalīties ar naudu un mēbeļu nešanu.
        Demonstratīvi pārstāj uzklausīt un just līdzi, jo esi atrasta kā tāda miskaste, kur visu sasviest. Ja nebūs publika, kas viņas mokas apbrīno un žēlo, varbūt pierimsies.
       Protams, var mēģināt runāt ar pieaugušajiem bērniem, viņiem jau ir ērti to problēmu neredzēt

[Pifs]

Padzīvot kādu laiku atsevišķi arī ierosināju - nepiekrīt..Varu saprast, jo tai mazpilsētā viņi skaitās tāds kā "paraugpāris".
Ierosināju mediatoru/pāru terapeitu, bet šo variantu viņa neizskata, jo domā, ka vīrs nepiekritīs.
Kā Minne un Amalija saka - komunicēt negrib/neprot un padomos neieklausās.


Vārdu sakot, katram pašam savs krusts nesams. Nemaisīšos.