Tieši man a) neko nemainītu, jo... nu tāpēc, ka jo. Ko tur vairs dalīt sen nosprāguša lāča ādu.
b) gan liktu aizdomāties, ka nākamais nostučītais varu būt es. Jo mazums, kas. Nepareizu zupu izvārīšu vai kotletes pārsālīšu. Lai gan arī te ir atkarīgs par ko tas nostučītais nostučīts. Safabricēta denunciācija ir liela garantija, ka var būt sūdi jebkuram tuvākajam. Ja nostučījis teroristu, kas taisās bumbu ielikt slimnīcā – nu tad, piedodiet, terorists pats vainīgs, ka sačakarēta viņa dzīve un nākotne, nevajadzēja sūdus taisīt.
Nav šāda veida filozofisku jautājumu, uz ko ir pilnīgi viennozīmīgas atbildes, ja nav zināma reālā situācija.
[Kā zināms – tiesnesis apsūdzētajam:
– Atbildiet ar "jā" vai "nē", nekādu "bet"!
– Uz visiem jautājumiem nevar atbildēt ar "jā" vai "nē"!
– Var atbildēt uz visiem!
– Nu tad atbildiet man: vai jūs jau esat beiguši sist ieslodzītos ar pletni?]
