laulības pārkāpšana vai stučīšana

[tuk]

Par greizsirdību interesanti... tā pastāv komplektā ar mīlestību, ja mīlestības nav, nav arī greizsirdības. Neiet runa par kādu pataloģiju, slimību. Par mijiedarbību attiecībās, par to, ka otrs mani izvēlējies, jo esmu viņam Nr1. Un tad nu tieši man piederas gan daļa viņa laika, uzmanības, mīlestības un sniegtās drošības.


Ja olgucim mīlestība bijusi un otrs pārkāpis viņas sarkanās līnijas vairs nenodrošinot ko no minētā, tad tā tomēr ir greizsirdība. Citādi jau mierīgi varētu turpināt attiecības trijatā un nekādu pretenziju, ka otram neesi vairs Nr1...

[Trix]

Par greizsirdību interesanti... tā pastāv komplektā ar mīlestību, ja mīlestības nav, nav arī greizsirdības.

Kur paliek dodošā mīlestība – lai ir laimīgs, kaut arī ne ar mani? Kur nekāda greizsirdība neeksistē? Tipa – ja mīli, tad palaid un nesmacē nost...

[sanda]

Par greizsirdību interesanti... tā pastāv komplektā ar mīlestību, ja mīlestības nav, nav arī greizsirdības...

Toties diezgan izplatīts ir suņa uz siena kaudzes sindroms.

[tuk]

Kur paliek dodošā mīlestība – lai ir laimīgs, kaut arī ne ar mani? Kur nekāda greizsirdība neeksistē? Tipa – ja mīli, tad palaid un nesmacē nost...

Nu tāda rīcība jau ir vien sekas krāpšanai vai citas Nr1 izvēlei.
Greizsirdība jau var ļoti dažādi izpausties, ne jau vien kā matu plēšana konkurentei. Tā var būt arī kā skumjas par savu ieceru zaudējumu, dusmas par otra izvēlēm, sāpes ka tieši ar mani tā gadījies utt, utjp... Greizsirdības, savu emociju tā brīža noliegšana patiesi asociējas ar mellenes88 minēto sniega karalieni, tu man nodarīji pāri un tādēļ sodu ar ignorēšanu, nekādas skaidrošanās nebūs... jo? Jo patiesībā esmu dziļi sāpināta. Tomēr, tomēr esmu greizsirdīga, bet ar pašvērtību man viss kārtībā un ja nu nav, tad labāk uzsvilpošu nevis sev atzīšos ka sāp un kur nu vēl tam sāpju radītājam. Lai nu dzīvo vien laimīgs ar tām savām izvēlēm...

[tuk]

Toties diezgan izplatīts ir suņa uz siena kaudzes sindroms.

Arī. Cik nav redzēts, ka vīrs greizsirdīgs uz sievas veltīto mīlestību bērniem un jūtas apdalīts, bet izrādīt un atzīties tādā greizsirdībā jau nav labais tonis pat sev, vai sieva greizsirdīga uz vīra darbā pavadīto nevis viņai veltīto laiku, un arī, neatzīs jau, jo vīrs taču pelna naudu ģimenei. Bet tādas greizsirdības jūtas, to uzrašanās vien kā signālspuldze, ka kas tomēr attiecībās nav īsti lāga, der nevis noliegt greizsirdību bet ņemt vērā un meklēt tās cēloni vispirms jau sevī pašā.
Un tad varbūt rodas jautājums, kādēļ mani piekrāpj tas pirmais, otrais, trešais... un es tik aizeju ar augsti/auksti paceltu galvu, kādēļ es izvēlos tāda tipa vīriešus kuri mani krāps. Runa jau konkrētajā gadījumā nav par vienu, bet vairākiem...

[Pifs]

Kur paliek dodošā mīlestība – lai ir laimīgs, kaut arī ne ar mani? Kur nekāda greizsirdība neeksistē? Tipa – ja mīli, tad palaid un nesmacē nost...

Nuuuu...tur, iespējams ir vairāki aspekti: cits "no dabas" ir skaudīgs, greizsirdīgs, savtīgs. Tur būs tas "suņa uz siena kaudzes" aspekts. Citam - svarīgs statuss, citam - vēl kas...citam tas -"palaid" atnāk ar briedumu, ar sevis izzināšanu, ar saprašanu, ka priekš kam man cilvēks, kuram es neesmu vajadzīgs. Manuprāt, zaudējums mīlā ir tieši tāpat kā jebkurš zaudējums: vispirms nolieguma fāze, tad cīņa, tad padošanās un rezultātā pieņemšana.
Un protams, ir cilvēki, kuri visu savu dzīvi (un arī citu) saēd ar dusmām.
Katram savi tarakāni.

[tuk]

Palaišana, necīnīšanās par savu mīlestību jau nekādi neizslēdz greizsirdības kā jūtu, emociju eksistēšanu.

[Trix]

Kā tu vari cīnīties par savu mīlestību, ja tas otrs tevi nemīl? Ko tu tur izcīnīsi? Piespiedīsi sevi mīlēt? Ar varu? Ar viltu? Nu, nu...

[Pifs]

Mēs visi esam tikai cilvēki. [size=78%].[/size][size=78%]Ir tie, kuri dzīvo pēc principa: "mīlā un karā visi līdzekļi atļauti un ir tie, kuri saprot, ka "ar varu mīļš nekļūsi"[/size]

[tuk]

Kā tu vari cīnīties par savu mīlestību, ja tas otrs tevi nemīl? Ko tu tur izcīnīsi? Piespiedīsi sevi mīlēt? Ar varu? Ar viltu? Nu, nu...

Nu tu jautā bērns... Paskaties apkārt, cik ģimenēs dzīvo kopā bez mīlestības, raduši kompromisus tās pašas sadzīves, materiālo, bērnu, īpašumu dēļ. Reizēm pat daudzmaz jēdzīgi, reizēm vienkārši briesmīgi... ja jau dzīvē viss būtu ideāli, bet nav taču. Pat nerunājot par to, ka daži tādā kopdzīvē pat rod baudu.   
Tas "cīnīties" gan bija domāts kā izrunāties, nevis ignorēt kā Olgucis, varbūt tur tomēr būtu kāda iespēja... bet nu ja Olgucis min, ka viņa nespētu kādu krāpt pat domās... tad tā latiņa tur tik augsta, ka nedod dievs kādu Pleiboy žurnālīti vīrieša krājumos ieraudzīt...

[olgucis]

Ai, Tuk, protams, ka nespēju pat domās krāpt. ;o) Jo kad mīlu, man tam vairs nav ne laika ne intereses. Es tad lidinos kādu sprīdi virs zemes un tur citu seksa objektu nav. Un arī kas tur ko apspriest tos kreisos soļus? Tu tiešām domā, ka ja jautātu, - Kā, mīļum, ar tevi tā nelaime notika? Tad viņš man sāks izklāstīt visus procesa intīmos sīkumus. Un ko lai es pēc tam ar to informāciju iesāku? Tā mani darīs laimīgāku? Es varēšu lepoties ar to, ka mans vecis vislabākais ērzelis pagastā? Un kur es teicu, ka viņu ignorēju? Vienkārši neturu, lai skrien un izpriecājās. Bet turpmāk bez manis.

[tuk]

Nu nez, manā 20+ gadu laulībā tā iemīlēšanās fāze kad lidinās pa gaisu ir pāraugusi mīlestībā un tur nu tāda ikdienas sprīdi virs zemes lidināšanās būtu diezgan apgrūtinoša... Interesanti, jūs citi forumieši tā arī lidinieties pārņemti gadu garumā??? Nu var jau būt...   

[tuk]

Tu tiešām domā, ka ja jautātu, - Kā, mīļum, ar tevi tā nelaime notika? Tad viņš man sāks izklāstīt visus procesa sīkumus. Un ko lai es pēc tam ar to informāciju iesāku? Tā mani darīs laimīgāku? Es varēšu lepoties ar to, ka mans vecis vislabākais ērzelis pagastā?

Ne gluži, bet iespējams, tu uzzinātu kā viņam varbūt pietrūka jūsu attiecībās, ka tas bija jāmeklē ārpus... Un tad tev nebūtu n-tās reizes jākāpj uz viena un tā paša grābekļa, kad piekrāpj viens, otrs, trešais... un jānonāk pie secinājuma ka visi viņi jau tādi un pasaulē jau sieviešu daudz... kā tā...